Dzīvot un domāt, nekad neaizmirstot pajautā, kāpēc. Tik vienkārša ir rakstnieces Māras Svīres atziņa, kas ļāvusi pārkāpt 80 gadu slieksni, saglabājot izskatu, kas liek šaubīties – vai tik gadu skaitā nav gadījusies kļūda. Viņa joko, ka šis ir Raimonda Paula gads, Jāņa Streiča jubilejas mēnesis, bet pašai pietiek ar vienu dienu. Savu dzimšanas dienu viņa kopā ar mazmeitu pavada Portugālē uz zemesraga – vistālākā punkta Eiropas rietumos. “Man nav svarīgi darīt kaut ko tādēļ, lai slavētu. Darīšana ir dzīve, un dzīvošana man ir svarīgāka par kaut kā sasniegšanu,” atzīst rakstniece. Tagad, kad daudzi darbu neuzskata par vērtību, Māra Svīre ir pārliecināta – gandarījums par padarīto dod prieku. Nenoliedzami priecājamies arī mēs, kad kārtējo reizi skatāmies pēc rakstnieces scenārija uzņemto filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Savukārt viņas atziņas liek skaidrāk ieraudzīt to, kam esam pagājuši garām kā akli. “Bāzt tikumu likumā – tā ir muļķība”, manuprāt, nevar labāk pateikt par mūsu Saeimas deputātu dažu labu izgudrojumu. Mūsu tautas kalpi izliekas tikumīgāki par pašu pāvestu, bet spēj vien parādīt, ka neizprot vērtības. Tomēr M.Svīrei nepatīk, ka gāna deputātus, par kuru atrašanos amatos paši esam atbildīgi. Diemžēl jāpiekrīt – neatceramies, ko pirms vēlēšanām katrs sasolīja, un nejautājam, kāpēc neizpildīja. Nenoliedzami – tas ir akmens žurnālistu dārziņā. Ir laiks meklēt atbildes un salikt punktus uz “i”.
