Austra Veikšāne, Gulbenes mūzikas skolas direktore:
Mūzikas skolā pēdējos gados un arī šo gadu ieskaitot bijusi liela rosība dažādu konkursu ziņā. Daudzi bērni piedalās valsts un arī starptautiskos konkursos un gūst atzīstamus rezultātus. Tā ir liela vērtība, un gribētos, lai tas arī neapsīktu un lai aiz tiem izcilajiem bērniem, kas jau būs absolvējuši mūzikas skolu, nāktu vēl izcilāki audzēkņi un lai sasniegtais līmenis turpinātos. Prieks ir par mūsu skolas orķestri! Viņi ierakstīja savu otro kompaktdisku, guva panākumus starptautiskos konkursos, nupat Ziemassvētkos sniedza koncertu baznīcā. Kāds kolēģis no citas pilsētas man vaicāja, ko jūs iesāksiet ar šo savu augsto līmeni, bet mums ir jādomā, kādus vēl mērķus uzstādīt un arī sasniegt. Arī orķestris nākamgad plāno piedalīties atkal citos starptautiskajos konkursos. Nākamgad notiks arī Dziesmu svētki – tajos piedalīties ikvienam ir ļoti liels gandarījums! Runājot par mūzikas skolu, nereti notiek dažādi neplānoti notikumi, kas izsit no ierindas pedagogus. Mazpilsētā ir grūti nodrošināt pedagoģiskā darba turpinājumu tādu, kāds tas ir bijis līdz šim, taču mums ir izdevies atrast ļoti labus pedagogus un labus kolēģus un tieši šogad skolas darbā ir iesaistījušies vairāki labi pedagogi. Liels prieks par to! Personīgajā dzīvē mans lielākais prieks ir manas mazmeitiņas, mani trīs miljoni! Arī viņas gūst panākumus, un es dzīvoju tam līdzi!
Armands Zvirbulis, cīkstonis, olimpietis:
Šis gads man sākās ar to, ka es biju Olimpiskajā vienībā A sastāvā kopā ar visiem valsts labākajiem sportistiem un sāku gatavoties olimpiskajām spēlēm. Martā notika Eiropas čempionāts, kurā es aizcīnījos līdz pusfinālam un ierindojos 5.vietā, tādējādi izpildot arī normatīvu 2013.gadam. Mums, sportistiem, individuālajos sporta veidos katru gadu sevi ir jāpierāda, lai no valsts saņemtu finansējumu. Eiropas čempionātā izpildīju pietiekamu normatīvu un turpmāk varēju ar mierīgu prātu un pārliecību gatavoties olimpiskajām spēlēm. Pabeidzu arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju un tad devos uz Krieviju gatavoties olimpiādei. Tad nāca mans līdzšinējās dzīves galvenais starts – olimpiskās spēles, kur izcīnīju 10.vietu. Tas, no vienas puses, ir ļoti augsts sasniegums un, protams, ir prieks par šādu rezultātu, jo olimpiādē startēja paši labākie, taču joprojām mieru neliek tas, kas 2.vietu izcīnīja puertorikāņu sportists, kuru es iepriekšējā Pasaules čempionātā pieveicu. Tas, protams, dod stimulu cīnīties turpmāk, bet mēs neko nevaram zināt, kas notiks tālāk. Jā, es cīnīšos, bet žēl, ka šoreiz šo iespēju palaidu garām. Pēc olimpiādes turpināju cīņas Vācijā, pārstāvot savu klubu. Prieks, ka man ir izdevies parādīt, ka Latvijā ir arī tāds sporta veids kā brīvā cīņa. Ar savu sasniegumu man ir izdevies parādīt arī treneru darbu. Turpināšu iesākto arī nākamgad.
Gunta Kalniņa, bioloģiskā z/s “Kalna Pakalnieši” saimniece: Liela interese par tīro lauku dzīvi
Mēs turpinām saimniekot savā vides veselības saimniecībā. Šogad ļoti daudz savā saimniecībā uzņēmām cilvēkus. Tie bija gan pieaugušie, gan arī jaunieši un skolēni. Priecē, ka arvien vairāk arī jaunajiem cilvēkiem ir interese gan par tīro un ekoloģisko lauku dzīvi, gan par mājražošanu un arī prasmju apguvi. Mums pamazām vairojas augu kolekcija, izglītojam visus mūsu viesus un atbraucējus par to, ko varam iegūt no augiem. Ļoti priecājamies, ka tūrisms Gulbenes novadā arvien vairāk attīstās. Mūs ļoti priecē mūsu jaunizveidotās tūrisma aģentūras un informācijas centra darbinieču neapsīkstošā vēlme darboties. Viņas savu darbu dara ar lielu aizrautību. Ļoti jauki bija, ka tika rasta iespēja apceļot arī mūsu novadu un Gulbenes cilvēki, braucot apceļot savu novadu, viesojās arī mūsu saimniecībā. Ja ierodas viesi no tālienes, tas ir citādāk, prieks, ka interesi izrāda arī savi ļaudis. No šīs vasaras noteikti atmiņā paliks arī Mūzikas un mākslas svētki. Dziedājām, klausījāmies dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas dzejas lasījumos, skatījāmies gleznas. Tas bija ļoti aizraujoši! Prieks, ka mums ir izveidojies labs kontakts ar glezniecību. Un māksliniekiem jau šeit vienmēr gleznainajos Gaujas krastos ir ko darīt. Domājot par nākamo gadu, negribas skaļi un plaši runāt par iecerēm, taču vienmēr gribas kaut ko jaunu un aizraujošu.
