Nedēļas nogalē man bija izdevība baudīt izcilu aktierspēli, īpaši Jāņa Jarāna, kurš bija lieliski iejuties vecā Zemīša lomā, jo Valmieras teātrī tika izrādīta luga “Vienādas asinis”. Lai arī lugai nebija pirmizrāde un tā jau vairākkārt ir rādīta, skatītāju netrūka arī šoreiz. Lielā zāle bija pilna. Lugā izmantoti motīvi no Rūdolfa Blaumaņa darba, bet, kā izlasīju kādā rakstā, “izrāde iecerēta kā sirreāls trilleris – stāsts par priekšstatiem un aizspriedumiem, par māņticību un realitāti, kuri ne tikai Blaumaņa laikā, bet arī mūsdienās piepilda mūsu ikdienu”. Vai šis Blaumaņa netradicionālais interpretējums patiešām trāpījis desmitniekā? Tur nu noteikti katram šīs izrādes skatītājam savs vērtējums. Pēc vairāk nekā divu stundu garās izrādes dzirdēja izskanam dažādus viedokļus. Bija, kam patika un kam galīgi ne, bet tas jau tikai saprotami. Galvenais, ka nebija vienaldzīgo! Tā ka no-teikti ir vērts noskatīties, lai izdarītu savus secinājumus. Kopumā izrāde šķita interesanta tieši ar savu netradicionālo interpretāciju, ar netradicionālo pasniegšanas veidu, kādu līdz šim vismaz man nebija nācies redzēt. Tās vēstījums ir par nevēlēšanos ieklausīties savu tuvāko teiktajā, arī par varaskāri, protams, par mīlestības sarežģītajiem līkločiem un cilvēku savstarpējām attiecībām. Tas bija, ir un arī būs aktuāli vienmēr. Jāpiebilst, ka aktierspēli papildina iespaidīgi videoefekti, savukārt pašai izrādei it kā trūkst nobeiguma..
