ASV
prezidenta vēlēšanas nav aiz kalniem, tās notiks 8. novembrī.
Par to liecina arī kaislības, kas ir saceltas ap abiem kandidātiem
– demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni un republikāņu pārstāvi
Donaldu Trampu, faktiski jau lielākās kaislības tiek celtas ap
otro no minētājiem kandidātiem – Trampu, un tās atnākušas arī
līdz Latvijas medijiem un sabiedrībai.
Nebalsotu
nedz par Klintoni, nedz par Trampu
Vairākus
gadu desmitus esmu dzīvojis ASV, arī šobrīd dalu savu laiku starp
divām valstīm – ASV un Latviju. Un, ja man 8. novembrī būtu
jāiet balsot, teikšu godīgi, neatdotu savu balsi nedz par
Klintoni, nedz Trampu. Ir jau skaidrs, ka republikāņi vienmēr
iestāsies par Trampu, un demokrāti – par Klintoni, un sabiedrībai
šeit neko nevar pārmest, jautājums vairāk ir par medijiem – to
spēju būt objektīviem un profesionāliem.
Mediju
linča tiesa
Televīzijas,
piemēram, CNN un drukātie mediji padara Trampu par briesmoni, īpaši
cenšas piemeklēt neizdevušās bildes un videokadrus, izsaka
komentārus un piezīmes par izskatu u.tml. Pacenšas arī izraut no
konteksta dažādas frāzes, piemēram, izteikumus par sienas celšanu
uz Meksikas robežas vai attiecībām ar Krieviju. Faktiski, daļa
ASV mediju īsteno linča tiesu pret Trampu, turklāt, to dara tie
paši liberālie mediji, kuri nenogurstoši skandina, ka katram ir
tiesības uz savu viedokli, ka jāpieņem visi cilvēki, neatkarīgi
no viņu nostājas, sociālā stāvokļa un politiskās vai
reliģiskās piederības; ka nedrīkst kritizēt cilvēka izskatu
u.tml. Laikam jau taisnība populārajā teicienā par toleranci, ka
„ar tolerantiem cilvēkiem ir viena dīvaina lieta, viņi ir
toleranti tikai pret tiem, kuri piekrīt viņu viedoklim”. Nevar
noliegt, ka republikāņi, lai arī daudz kritizē pretinieku
kandidāti Klintoni, savos izteikumos ir daudz korektāki.
Kur
paliek ētika?
Par
kādu toleranci un profesionalitāti varam runāt, ja liberālie
mediji atļaujas Trampu nodēvēt par oranžo orangutānu un
kretīnu1?!
Šo izteikumu, starp citu, pārņēmuši arī daži Latvijas
žurnālisti, vairākkārt to atkārtojot Latvijas medijos, tādejādi
radot šaubas arī par savu spēju ievērot žurnālistikas ētiku.
Šaubos, vai kāds no viņiem uzdrošinātos tagadējo ASV prezidentu
nodēvēt, piemēram, par melno šimpanzi… Lai arī reizēm skarbs
savos izteikumos, arī Tramps ir cilvēks, kuram ir ģimene –
sieva, bērni, tuvinieki, kuri katru dienu medijos dzird šādus
apzīmējumus.
Faktiski,
šeit vairs nav runa pat par toleranci vai ētiku, bet rodas
pamatotas bažas par naida runas izplatīšanu – spilgts piemērs
ir Hilarijas Klintones paziņojums, ka Trampa atbalstītāji ir
nožēlojami cilvēki (precīzāk sakot pat „grozs ar pabirām”
(basket of
deplorables)2,
tātad 40% no ASV iedzīvotājiem ir nožēlojami cilvēki un pabiras
(pēc jaunākajiem aģentūras „Reuters” un kompānijas „Ipsos”
datiem Trampu atbalsta 40%, bet Klintoni – 39% iedzīvotāju3)?!
Un tā atļaujas pateikt politiķe, kura nākotnē vēlas vadīt šo
valsti…
Kad
par cilvēkiem ķengājas un zākājas, turklāt nepamatoti, bez
konstruktīvas kritikas, par to nedrīkst klusēt, jo tas ir zemiski
un pretīgi.
ASV
prezidents nav Ziemeļkorejas prezidents
Linča
tiesa no ASV medijiem atceļojusi arī uz Latvijas sabiedrisko telpu,
kur izskan pat tādi izteikumi, ka Trampa kļūšana par ASV
prezidentu Latvijas būtu briesmīgi. Tas, ka Tramps ir bieds
Latvijai, ir pilnīgas muļķības. Jāsaprot, ka ļoti daudzos
jautājumos ASV prezidents nevar neko panākt bez Kongresa, Senāta
un Valsts departamenta atbalsta. ASV prezidents nav Ziemeļkorejas
prezidents, kuram ir vienpersoniska un neierobežota vara.
Nevajag
visas ziņas no ASV medijiem uztvert kā absolūto patiesību
Iespējams,
var nepatikt kādi Trampa izteikumi par NATO nākotni un daudz
pieminēto līguma 5. pantu (kas paredz, ka uzbrukums vienam NATO
loceklim nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm), taču jāsaprot,
ka Tramps ir biznesmenis, tāpēc domā un izsakās skaudri kā
biznesmenis – ja Latvija vēlas palīdzību un atbalstu no NATO,
jāpilda mājasdarbi, piemēram, 2% no IKP aizsardzībai.
Nenoliedzami,
Trampa runām vajadzētu būt nosvērtākām, mazāk emociju un
neveiklu izteikumu, taču jāsaprot, ka demokrātus atbalstošie
mediji eskalē situāciju. Tiekoties ar augsti stāvošajiem
politiķiem Vašingtonā, ASV Valsts departamenta darbiniekiem, kā
arī skatoties ziņas ASV un Latvijā, un klausoties dažādos
„ekspertu” viedokļos, secinu, ka daļa Latvijas „ekspertu”
ir ļoti ietekmējušies no ASV liberālajiem medijiem, tāpēc mums
pašiem ļoti rūpīgi jāizsver, kuriem ziņu avotiem ticēt, un,
kuriem nē. Nevajag visas ziņas no ASV medijiem uztvert kā absolūto
patiesību, arī tur gadās neprofesionāli un nekompetenti
žurnālisti.
Trampam
ir spēcīga komanda
Jāapzinās,
ka viss nav tikai balts un melns, protams, ka tā nav – nav tā, ka
par Trampu balsos tikai neizglītotā un sociāli nelabvēlīgā
amerikāņu daļu, savukārt, par Klintoni – intelektuāļi. Abās
pusēs ir ļoti dažādi cilvēki, katrs ar saviem apsvērumiem.
Liberālie mediji veikli pamanās noklusēt, ka Tramps ap sevi ir
sapulcējis spēcīgu komandu, izglītotus profesionāļus, tostarp,
akadēmiķus.
NATO
paliek, un 5. pants ir svēts ASV pienākums!
Aicinātu
Latvijas sabiedrību neļauties biedēšanai un provokācijām –
Latvija var paļauties uz ASV atbalstu, neatkarīgi no tā, kurš
uzvarēs 5. novembra vēlēšanās. ASV viceprezidents Džo Baidens
savā vizītē Latvijā jau skaidri un gaiši pateica – NATO
paliek, un tā līguma 5. pants ir svēts ASV pienākums!4
Tā nozīmi apzinās visi ASV ārpolitikas veidotāji, t.sk. arī
Trampa politiskie pretinieki.
ASV
joprojām valda patriotisms un ģimenes vērtības
ASV
sabiedrība, protams, ir sadalījusies divās daļās – vieni par
republikāņu kandidātu, citi – par demokrātu. Arī manā draugu
un paziņu lokā viedoklis nav viennozīmīgs. Ja vecākie ASV
dzīvojošie latvieši ir konservatīvāki, tad otrās paaudzes
pārstāvji, lai gan tradicionāli savos uzskatos, komunikācijā ir
daudz liberālāki. Uzaugot ASV, viņi ir iemācījušies, ka pret
visiem jābūt laipniem, jārunā pieklājīgi un jāsmaida, arī
tad, ja personiskais viedoklis nemaz nav tik jauks.
ASV
joprojām valda patriotisms un ģimenes vērtības, tā joprojām ir
lielvara – plaša un atvērta. Jā, arī ASV ir netikumi, dažādi
cilvēki, minoritātes, u.tml., taču tas nav nospiedošais
vairākums, tas nav meinstrīms.
Tas, ko mēs pieņemam no ASV, ir atkarīgs tikai no mums pašiem,
proti, vai pieņemam Holivudu un tās subkultūras, minoritātes, vai
pieņemam ticību savai valstij un ģimenes vērtībām?
Amerikāņiem
būtu vērts aizgūt latviešu sīkstumu un neuztvert brīvību kā
pašsaprotamu
ASV
brīvība un labā dzīve tiek uztverta par pašsaprotamām lietām,
šeit gan derētu pamācīties no Latvijas (un visām Baltijas
valstīm), ka brīvība un miers ir ārkārtīgi lielas vērtības,
par kurām nākas smagi cīnīties. Mums nav tik lielu iespēju un
mērogu kā ASV, bet esam izcīnījuši neskaitāmas smagas cīņas.
Dzīvojot starp abām valstīm, redzu gan labo, gan slikto abās
sabiedrībās, un varu teikt, ka amerikāņiem būtu vērts aizgūt
latviešu sīkstumu, neatlaidību, darba tikumu un dabas mīlestību.
Kā mēs mīlam savu zemi…to pierāda rīkotās lielās talkas,
spēcīgais tautas atbalsts mūsu sportistiem un kopības sajūta
Dziesmu svētkos. Mēs varam būt lepni un būt piemērs citiem, arī
Amerikai!
1
http://play24.lv/video/5573/11-septembris-pirms-15-gadiem
2
https://www.theguardian.com/us-news/2016/sep/10/hillary-clinton-trump-supporters–bigoted-deplorables
3http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/aptauja-tramps-pirmo-reizi-apsteidzis-klintoni-pec-popularitates.a199222/
4http://www.ir.lv:889/en/2016/8/22/baidens-nato-liguma-5-pants-ir-asv-svets-pienakums
