Brisele, 29.sept., LETA–REUTERS. Eiropas Savienības (ES) lielvaras likušas likmi uz to, ka Īrijas vēlētāji atkārtotajā referendumā tomēr atbalstīs Lisabonas līgumu, kas ļautu blokam spēlēt ietekmīgāku lomu starptautiskajā arēnā un novērstu kārtējo institucionālo krīzi, kura draud paralizēt tā darbību.
Pozitīvs balsojums piektdien gaidāmajā referendumā novāktu vienu no pēdējiem šķēršļiem ES lēmumu pieņemšanas procesa uzlabošanai un pastiprinātu spiedienu uz eiroskeptiski noskaņotajiem Čehijas un Polijas prezidentiem, kuri līdz šim atturējušies sekot citu dalībvalstu līderu piemēram un atteikušies parakstīt viņu pārstāvēto valstu parlamentu apstiprinātos līguma ratifikācijas aktus.
Savukārt negatīvs īru balsojums kārtējo reizi nobremzēs ES tālākās integrācijas un paplašināšanās procesu, kā arī iedragās gan sabiedrības, gan investoru uzticību, tādējādi vismaz īslaicīgi sašūpojot arī eiro kursu.
“Ir sajūta, ka tas būs “jā” balsojums,” intervijā aģentūrai “Reuters” atzina Eiropas Reformu centra pārstāvis Hugo Breidijs. “”Jā” balsojums ļaus ES uzlabot lēmumu pieņemšanas metodi, īpaši ārpolitikā.”
Savukārt “”Nē” balsojums novedīs pie savstarpējām nesaskaņām, rīcībpolitikas paralīzes un, iespējams, pie ES tālākās paplašināšanās iesaldēšanas”, piebilda Breidijs.
Ja līgums tiks noraidīts, starp bloka līderiem, viņaprāt, pastiprināsies domstarpības un viņu uzmanība tiks novērsta no tādu steidzamu uzdevumu risināšanas kā efektīva reakcija uz pasaules ekonomisko krīzi un jaunā globālā vienošanās par klimata izmaiņu ierobežošanu.
ES tālākas attīstības plāni var tikt iesaldēti, un blokam radīsies grūtības sevi projicēt kā globālu ekonomisku lielvaru. Pateicoties neskaidrībai par Eiropas nākotni, investori var sākt izpārdot savus eiro krājumus.
Tomēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka šoreiz īri līgumu atbalstīs, jo daudzi uzskata, ka ES palīdzējusi valstij labāk pārciest ekonomisko krīzi, kas Īriju skārusi smagāk nekā vairumu citu bloka dalībvalstu.
Tomēr to dalībvalstu līderi, kas Lisabonas līgumu jau ratificējušas, neuzskata, ka pozitīvs balsojums ir garantēts, jo vienreiz Īrijas vēlētāji to jau noraidījuši – 2008.gada jūnija referendumā pret līguma ratificēšanu nobalsoja 53,4% īru. Tāpēc ES līderi cenšas atturēties no jebkā, kas varētu tikt iztulkots kā iejaukšanās Īrijas iekšējās lietās un izsaukt vēlētāju pretreakciju.
“Vēl viss nav beidzies,” atzīst Eiropas Pētījumu centra politikas analītiķis Rolands Froidenšteins.
Lisabonas līgums tika izstrādāts pēc tam, kad Nīderlandes un Francijas vēlētāji 2005.gada referendumos noraidīja tā dēvēto ES konstitūciju. Gan konstitucionālā līguma, gan Lisabonas līguma mērķis ir aizstāt 2000.gada Nicas līgumu, lai ES institūcijas pielāgotu jaunajiem apstākļiem pēc bloka sprādzienveidīgās paplašināšanās.
Ja Lisabonas līgumu ratificēs visas dalībvalstis, tiks mainīta balsošanas kārtība, kura pēc 12 jaunu dalībvalstu uzņemšanas šobrīd apgrūtina lēmumu pieņemšanas procesu.
Līgums paredz arī divu jaunu amatu izveidošanu – pašreizējo rotējošo bloka prezidentūru aizstās pastāvīgs ES Padomes prezidents, bet ārlietas nonāks īpaša augstākā pārstāvja jeb tā dēvētā ES ārlietu ministra pārziņā.
Tomēr pat īru pozitīvais balsojums nenovāks visus šķēršļus, kas aizkavē Lisabonas līguma spēkā stāšanos, jo Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un viņa Čehu kolēģis Vāclavs Klauss līdz šim atteikušies parakstīt tā ratifikācijas aktus.
“”Jā” [balsojums] faktiski aizvāks divus šķēršļus – Īriju un Poliju, jo Kačiņskis apgalvo, ka līgumu parakstīs, ja to atbalstīs Īrija. Vai to tad atbalstīs arī Klauss, nav tik skaidrs,” norāda Freidenšteins. “Ja ir “nē” balsojums, visa dinamika tiks zaudēta. Mēs paši būsim aizrunājušies līdz zināma veida paralīzei.”
Klauss varētu mēģināt novilcināt parakstīšanu līdz Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, kas sagaidāmas nākamajā gadā un kurās, domājams, uzvarēs viņa sabiedrotie – eiroskeptiski noskaņotā Konservatīvo partija.
Tomēr ES saglabās iespējas atrast citu veidu, kā panākt reformu īstenošana, tāpat kā pēc konstitucionālā līguma izgāšanās 2005.gadā.
Taču tas nozīmē, ka pārmaiņas var tikt aizkavētas gadiem, lai gan bloka vienotība šobrīd ir īpaši nepieciešama, lai saglabātu Eiropas ietekmi jaunajā pasaules kārtībā, kura sākusi veidoties pēc globālās ekonomiskās krīzes, Ķīnai un citām strauji augošajām ekonomikām cenšoties nostiprināt un paplašināt savas pozīcijas.
“Šodienas savstarpēji atkarīgajā pasaulē Eiropu sagaida skarba izvēle. Vai mēs strādāsim kopā, lai stātos pretī izaicinājumiem, vai arī mēs savi lemsim atpalicībai,” pirms atkārtotās apstiprināšanas amatā šomēnes uzsvēra Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.
