Ja man palīdzību lūdz nelaimē nonācis cilvēks, esmu atsaucīgs. Bieži esmu palīdzējis autovadītājiem, kuriem ceļā saplīsusi automašīna. Esmu iedevis ceļanaudu. Tādās reizēs pretī neesmu prasījis neko. Taču ir manā dzīvē bijis gadījums, kas licis aizdomāties, vai tiešām cilvēks, kurš apgalvo, ka viņam ir nepieciešama palīdzība, runā patiesību.
Kāds paziņa man palūdza, lai steidzami aizdodu viņam 4000 eiro uz divām nedēļām, jo viņam nekavējoties mātei Krievijā ir jāveic dzīvībai svarīga operācija. Cilvēks solīja naudu pēc viņa paša noteiktā termiņa atdod. Taču tā nenotika. Esmu uzrunājis viņu un teicis, ka nauda būs jāatdod. Pats taču man iepriekš tika stāstījis, ka viņam ir biznesa plāns un naudu viņš atdos!
Pretreakcija bija pārsteidzoša. Parādnieks vērsās ar iesniegumu policijā, kur paziņoja – ja ar viņu kaut kas nelāgs notikšot, vainīgs būšot es. Biju pārsteigts, jautāju cilvēkam, kas ar viņu ir noticis. Izrādās, ka viņš man visu laiku ir melojis. Nekāda operācija viņa mātei netika veikta. Vīrietis vienkārši bija nodzēries, un policija viņam atņēma automašīnu “BMW”. Par naudu, ko es viņam aizdevu, šis cilvēks vēlējās samaksāt sodanaudu un atgūt savu auto. Apbrīnojami, ka viņš atļāvās stāstīt nepatiesību par savas mammas veselību, lai tikai panāktu, ka aizdodu viņam naudu. Cik reižu vēl viņš savā dzīvē būs gatavs vārdos nolikt savu mammu uz nāves gultas, lai kādu atkal iežēlinātu atvērt maku?
Tā nu ir beigusies šī epopeja. Šodien parādnieks no manis slēpjas. Citi stāsta, ka šis cilvēks turpinot katru dienu lietot alkoholu. Skumji. Bezdarbībā viņš ir aizvadījis visu vasaru, kaut mežos bija laba ogu un sēņu raža. Varēja braukt lasīt mellenes, nodot, nopelnīt naudu un atdod parādu. Pāris nedēļu laikā saistības būtu nokārtotas. Tā vietā cilvēks labāk ir izvēlējies dzīvot ar parādu uz sirdsapziņas. Vai tiešām viņam naktīs nāk miegs? Es viņa vietā nespētu mierīgi gulēt.
