Parīze, 2.okt., LETA–AFP. Ja turpināsies pašreizējais dzīves ilguma pieaugums, vairāk nekā puse 21.gadsimtā pasaules bagātajās valstīs dzimušo cilvēku nodzīvos līdz simts gadu vecumam, liecina piektdien medicīnas žurnālā “The Lancet” publicētais pētījums.
Pagājušajā gadsimtā vairumā attīstīto valstu paredzamais dzīves ilgums pieauga par 30 gadiem, norāda pētījuma vadītājs Dienviddānijas universitātes Dāņu novecošanas pētījumu centra profesors Kāre Kristensens.
Tikai 15-16% astoņdesmitgadīgu sieviešu un 12% tā paša vecuma vīriešu 20.gadsimta 50.gados pārtikušajās valstīs sasniedza 90 gadu vecumu.
2002.gadā šis rādītājs jau ir pieaudzis līdz attiecīgi 37% un 25%.
Piemēram, Japānā tagad vairāk nekā 50% daiļā dzimuma pārstāvju nodzīvo līdz 90, nevis 80 gadu vecumam, kā tas bija iepriekš.
“Ja dzīves ilguma pieauguma temps, kas attīstītajās valstīs bija novērojams pēdējos divdesmit gadus, turpināsies arī 21.gadsimtā, lielākā daļa zīdaiņu, kas kopš 2000.gada dzimuši Francijā, Vācijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, ASV, Kanādā, Japānā un citās valstīs ar ievērojamu dzīves ilgumu, nosvinēs savu simto dzimšanas dienu,” raksta žurnāls.
Zinātnieki arīdzan pierādījuši, ka mūsdienās invaliditāte un atkarība no apkārtējiem vairs tik ļoti neietekmē dzīves garumu.
Tomēr pētījuma autori brīdina, ka ilgāka dzīve nozīmē arī vairāk sociālu, ekonomisku un medicīnisku problēmu, aizvien lielākai sabiedrības daļai novecojot.
Viens no zinātnieku piedāvātajiem risinājumiem ir nodarbinātības izlīdzinājums starp iedzīvotājiem un dažādiem cilvēka dzīves posmiem.
Tā vietā, lai lielu savu dzīves daļu veltītu darbam un pēc tam dotos pensijā, “cilvēki varētu apvienot darbu, izglītību, atpūtu un bērnu audzināšanu dažādos dzīves posmos un daudzumos,” uzskata pētījuma autori.
“20.gadsimts bija ienākumu pārdalīšanas gadsimts. 21.gadsimts varētu būt darba pārdalīšanas gadsimts,” spriež zinātnieki.
