Šodien ar pretnabadzības novēlējumu papīra helikopteru palaišanu
pie Eiropas Komisijas ēkas Briselē Šūmaņa laukumā noslēgsies
kārtējais Eiropas pretnabadzības forums. Šī gada foruma centrā
bija Eiropas Sociālā pīlāra realizācija. Eiropas delegāciju
uzskatā pašlaik par daudz uzmanības pievērš bezdarba problēmu
risināšanai, otrā plānā atstājot sociālo garantiju, dzīves
vides un mājokļa nodrošināšanas jautājumus.
Latvijas
delegācijas dalībnieki uzskata, ka šobrīd Latvijā nepietiekoša
uzmanība pievērsta cilvēka cienīgu dzīves apstākļu
nodrošināšanai un nabadzīgāko pilsoņu un vidējās turības
iedzīvotāju pārstāvībai dialogā ar valdību, kurā šobrīd
“valda” bagātie ( skat. LDDK pārstāvjus trīspusējās
sadarbības padomē) un valsts uzņēmumos vai budžeta iestādēs
strādājošo pārstāvji (skat. LBAS pārstāvjus).
Dobeles invalīdu biedrības valdes loceklis Jānis Stadja uzskata, ka jābūt reālam plānam kā ieviest dzīvē tiesībsarga pausto par 500 eiro uz cilvēku nodrošināšanu. “ Jāpārskata atbalsts gan represētiem, kuru pensijas sastāda mazāk par 300 eiro mēnesī, gan invalīdiem, kuru pensija nereti ir ap 100 eiro mēnesī. Tāpat invalīdiem un citām sociāli jūtīgām grupām būtiski jāpaātrina iespēja tikt pie ārsta speciālista. Es labprāt arī vismaz reizi mūžā vēlētos tikt pie zobārsta, kas šobrīd ir pilnīgi neiespējami., saka Jānis.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrības priekšsēdētājs Imants Keišs visvairāk satraucies par latviešu skaita samazināšanos, kas pie pašreizējās tendences līdz 2100.gadam samazināsies pieckārtīgi. “Sākot ar trešo bērnu jānosaka piemaksa pie pensijas vecākiem. Man ir septiņi bērni. Tikko pieci kļūst pilngadīgi, daudzbērnu ģimenes zaudē savu statusu un valsts atbalstu. Tā šobrīd mana pensija ir mazāka par 200 eiro, kaut mani 7 bērni nes būtisku pienesumu valsts budžetam”, stāsta Imants. “Esmu saskāries dzīvē arī ar banku patvaļu un nabadzīgo cilvēku neaizsargātību pret zvērināto tiesu izpildītāju nežēlību, izliekot ģimenes no dzīvokļa kredītu nenomaksas gadījumā. Arī es esmu cietis nepamatoti, kad, piedzenot no mana kaimiņa parādus, tika rekvizēts mans kombains, kurš stāvēja kaimiņa pagalmā.”
Jēkabpils NVO resursu centra valdes loceklis Aleksandrs Kalniņš pats ir izbaudījis nabadzību, pirms neilga laika pārcietis smagu slimību. Šobrīd viņš palīdz citiem, kas paši netiek galā ar sociālām, veselības vai cita veida dzīves problēmām. “ Mana vēlme, lai visiem būtu labi, lai varētu ātri un vienkārši atrisināt problēmas invalīdam vai citam grūtdienim, “ saka Alekss.
Kopumā Latvijā šobrīd vairāk uzmanības pievērš turīgo “problēmām”, piemēram, diskutējot par solidaritātes nodokli vai ieviešot ierobežojumus uzņēmējdarbībā dominējošo uzņēmumu interesēs, tai pat laikā noklusējot ieņēmumu samazināšanas lēmumus katram iedzīvotājam (neapliekamā minimuma samazināšana) un ierobežojot trūcīgāko iedzīvotāju pieeju bankas pakalpojumiem un izslēdzot no iespējas veikt atsevišķus darba pienākumus, piemēram, piedalīties Eiropas finansēto projektu realizācijā. Uzskatu, ka šobrīd Saeimā ir pilnībā nodrošināta iespēja apspriest ar nabadzības mazināšanu saistītos jautājumus, komisijas ir atvērtas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Tai pat laikā reālie budžeta plānotāji un likuma grozījumu rosinātāji (valdība) ir izslēgusi no sociālā dialoga gan pretnabadzības tīkla pārstāvjus, gan mazo uzņēmu pārstāvjus. Henriks Danusēvičs, Latvijas pretnabadzības tīkla pārstāvis uzskata, ka steidzami maināmas prioritātes Latvijas pārvaldībā, pirmām kārtām veicinot zemāk atalgoto strādājošo un mazo un vidējo uzņēmumu nodokļu sloga un administrēšanas sloga samazināšanu.
Iepriekšminētie jautājumi tika pārrunāti arī ar Eiropas
parlamenta deputāta Roberta Zīles palīdzi Gunu Zaķi-Balto, kura
uzklausīja Latvijas delegāciju un solīja virzīt izteiktos
priekšlikumus risināšanai Eiropas institūcijās.
