Tikai
trešdaļa jeb 28% iedzīvotāju Latvijā atzīst, ka paroles maina reizi
trijos mēnešos, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu
asociācijas veiktajā pētījumā, kas šā gada oktobrī īstenots
sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS”.
Lai
pievērstu iedzīvotāju uzmanību personīgo datu drošībai, asociācija
sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas
institūciju CERT.LV
ir izveidojusi interaktīvu digitālo
testu “Cik grūts medījums Tu esi krāpniekiem?”. Tajā ikviens var
novērtēt savu prasmju un zināšanu līmeni par personīgo datu drošību, kā
arī iegūt noderīgus ieteikumus.
Tests pieejams šeit:
http://lafpa.lv/cik-gruts-medijums-tu-esi-krapniekiem/
“Pēdējos
trīs gados ir būtiski audzis finanšu darījumu skaits interneta vidē. Ja
vēl nesenā pagātnē klientam bija svarīgs klātienes kontakts, tad šodien
situācija ir kardināli mainījusies – pieaug
to iedzīvotāju skaits, kuri pamatā visus darījumus veic tieši
internetā. Mainoties iedzīvotāju paradumiem, ir svarīgi domāt arī par
personīgo datu drošību, lai nekļūtu par krāpnieku upuri. Dati rāda, ka
ļoti bieži krāpniecības gadījumi notiek tieši zināšanu
trūkuma vai paviršības dēļ,” skaidro Latvijas Alternatīvo finanšu
pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Asociācijas
pētījuma dati parādīja, ka trīs izplatītākie piesardzības pasākumi
personīgo datu drošībai Latvijā ir – paroles vai PIN koda neizpaušana
(83,7%), e-pastu nevēršana vaļā no svešiem sūtītājiem
(66,5%), atšķirīgas paroles sociālo tīklu kontiem un interneta bankai
(62,9%). Nedaudz vairāk nekā puse jeb 57,5% norāda, ka paroles
nepieraksta ne uz papīra, ne telefonā, savukārt 41,3% regulāri atjauno
programmatūru.
“Sabiedrības izglītošana par kiberdrošības jautājumiem ir viens no CERT.LV
darba stūrakmeņiem. Dažādas izglītošanas programmas tiek piedāvātas gan
valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, gan
skolniekiem un studentiem, gan arī citiem interesentiem. Izglītots
informācijas tehnoloģiju lietotājs ir viens no svarīgākajiem drošības
elementiem, jo bieži vien tikai kritiska attieksme un zināšanās
pamatotas izvēles var palīdzēt izsargāties no nopietniem
apdraudējumiem,” uzsver CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.
Tāpat
pētījuma dati parādīja, ka trešdaļa iedzīvotāju jeb 27% paroles veido
atbilstoši labai praksei, tas ir, izmantojot mazos un lielos burtus,
ciparus un simbolus.
Pētījums veikts 2016. gada oktobrī, aptaujājot 1005 respondentus visā Latvijā.
Latvijas
Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija sadarbībā ar Informācijas
tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV ir izstrādājusi 10 soļus datu drošībai internetā.
Latvijas Alternatīvo
finanšu pakalpojumu asociācija sadarbībā ar Informācijas
tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV
ir izstrādājusi 10 soļus datu drošībai internetā.
10 soļi datu
drošībai internetā:
-
izvēlies paroli,
kas nav viegli uzminama;
Parolei ir jābūt
tādai, lai to nevarētu viegli uzminēt. Parolēs nedrīkst izmantot
atsevišķus vārdus no vārdnīcām, populārus un zināmus
nosaukumus, piemēram, valstu un pilsētu nosaukumus, bērnu un
mājdzīvnieku vārdus, telefona numurus vai dzimšanas dienas
datumus un citus. Nelieto arī pasaules populārākās paroles –
qwerty, 123456, password, parole un tamlīdzīgas.
Drošai parolei ir
jāsastāv vismaz no 8 simboliem – lieliem un maziem burtiem,
cipariem un simboliem. Lai būtu vieglāk paroli atcerēties, lieto
vārdu savienojumu, piemēram, 2!MANIozoli.
Paroles obligāti
jāmaina reizi trijos mēnešos. Paroļu glabāšanai visdrošāk
izmantot speciālas paroļu glabāšanas programmas.
-
sociālajiem
tīkliem, e-pastiem un interneta bankai izmanto dažādas paroles;
Katrai interneta vietnei
izmanto savu paroli. Tas Tev liks justies drošāk – ja viena
parole nonāks citas personas rīcībā, tad krāpniekam nebūs
pieejami pārējie Tavi konti internetā.
-
savas paroles un PIN
kodus neizpaud citām personām;
Tavas paroles un PIN
kodi ir jāzina tikai Tev. Tas ļaus izvairīties no situācijām, ka
negodīgi cilvēki ļaunprātīgi izmantotu Tavus datus, lai veiktu
finanšu darījumus internetā, piemēram, iepirktos interneta
veikalos vai ņemtu aizņēmumus Tavā vārdā. Savas paroles un PIN
kodus neatklāj pat ne saviem tuvākajiem ģimenes locekļiem vai
draugiem.
-
paroles un PIN kodus
neraksti uz lapiņām un neglabā makā;
Lai arī ikdienā ir
nepieciešams izveidot un atcerēties vairākas paroles, neraksti tās
uz lapiņām un neglabā makā. Bankas karšu PIN kodus neglabā kopā
ar maksājuma kartēm. Nevienam neizpaud arī savas kartes numuru,
CVV2 kodu un derīguma termiņu, kā arī kodu kartes numuru un
kodus. Paroles un PIN kodus nesūti e-pastā, īsziņās un neglabā
telefona atmiņā.
-
bez vajadzības
neizpaud savus personīgos datus citām personām;
Pirms izpaud savu vārdu,
uzvārdu, vecumu, personas datus, apdomā, vai tas tiešām ir
vajadzīgs. Nestāsti citiem cilvēkiem par savu finansiālo
stāvokli, dienas plānu un ikdienas ieradumiem.
Vienmēr pārliecinies
par personas vai uzņēmuma identitāti, kam sniedz savus personīgos
datus. Esi īpaši piesardzīgs, ja informāciju sniedz pa tālruni,
pastu vai interneta tiešsaistē.
-
aizsargā arī savu
datoru ar paroli;
Lai citiem nebūtu
iespēja piekļūt Tavā datorā vai telefonā esošajai personīgajai
informācijai, uzliec paroli. To izveido, izmantojot drošas paroles
veidošanas principus.
Ejot prom no datora,
aizslēdz (lock) to ar paroli vai izslēdz pavisam pat tad, ja datoru
neizmanto tikai īsu mirkli. Lieto arī ekrāna saudzētāju ar
paroli, kas ieslēdzas, ja noteiktu laiku neizmanto datoru. Pēc
darba beigšanas izslēdz iekārtu, lai to pasargātu no
nesankcionētas piekļūšanas mēģinājumiem. Neatkarīgi, vai tas
ir darbā vai mājās – rūpīgi seko līdzi, kuri cilvēki vēl bez
Tevis lieto Tavu datoru.
-
domā par sava
datora drošību – atjaunini esošās programmas;
Pārliecinies, vai
datorā, kuru lieto, ir atjaunināta programmatūra un uzstādīta
pēdējā antivīrusa programmas versija. Programmu atjauninājumi
bieži tiek veidoti, lai uzlabotu programmu drošību.
Ja atjauninājumus
atliek vai neizmanto, informācija kļūst vieglāk pieejama
ļaunprātīgi radītām programmām, kuras var sabojāt datus vai
izmantot tos krāpniecībā.
-
never vaļā
aizdomīgas e-pasta vēstules no nezināma adresāta;
Ja savā e-pastā saņem
vēstuli no nepazīstamas personas, rūpīgi izvērtē, vai vērt to
vaļā, vai drošāk ir izdzēst to nelasītu. Nekad never vaļā
e-pasta vēstules pielikumu, ja to saņem no nepazīstamas personas.
Pielikumā esošie faili var būt inficēti ar ļaunprātīgu
programmatūru.
Kibernoziedzinieki ir
radoši un izmanto dažādus paņēmienus, lai saņēmējs atvērtu
nosūtīto e-pastu, piemēram, vēstules tematā norādot: “sveiks,
sen neesi redzēts”, “apsveikums par lielu laimestu loterijā”,
“pavēste par ierašanos uz tiesu” vai “paziņojumi par
parādu”.
Saņemtajām ziņām,
kurās ir redzamas rupjas latviešu valodas pareizrakstības kļūdas,
ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo tās var būt krāpnieku
mēģinājums gan tikt pie datiem, gan inficēt Tavu datoru ar
vīrusu.
-
vienmēr
pārliecinies par personas vai uzņēmuma identitāti, kam sniedz
savus personīgos datus;
Pasargāts būs tas,
kurš pats rūpēsies par sevi un rīkosies, lai aizsargātu sevi.
Tāpēc neuzticies
cilvēkiem, kuri:
+ ar sociālo tīklu
profilu starpniecību piedāvā it kā uzticamus darba piedāvājumus
vai citus labumus un lūdz iesūtīt personas datus.
+ zvana vai raksta SMS
un e-pasta vēstules, uzdodoties par bankas pārstāvi, ar lūgumu
iedot paroles.
Atceries! Banka nekad
Tev nezvanīs un nerakstīs lūgumu atsūtīt vai ievadīt visu
paroli vai kodu kādā mājaslapā, un jo īpaši neprasīs ievadīt
visus ciparus no kodu kartes vai vairākus kodus no kodu kalkulatora.
-
izglīto sevi un
savus tuvākos par personīgo datu drošību!
Dalies ar padomiem, kā
aizsargāt sevi un savus tuvākos. Visbiežākie krāpšanas upuri ir
gados vecāki cilvēki, tāpēc pastāsti saviem vecākiem vai
vecvecākiem par to, kā var pasargāt sevi ikdienā, lai nenonāktu
krāpnieku slazdos.
