Rīga, 29.okt., LETA. Ministru kabineta komiteja šodien nolēma novirzīt papildus saskaņošanai Zemes pārvaldības likumprojektu, jo gan premjerministram Valdim Dombrovskim (V), gan arī vairākām iesaistītajām institūcijām bija iebildumi pret vairākām likuma normām, tostarp pret ieceri pašvaldībām piešķirt tiesības pārvaldīt jūras piekrastes teritorijas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi jaunu likumprojektu, kam ir jākalpo par pamatu racionālai zemes izmantošanai, ilgtspējīgai teritorijas attīstībai un zemes aizsardzībai, līdzsvarojot zemes izmantošanu un aizsardzību, kā arī privātās intereses un publiskās vajadzības zemes izmantošanā.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldības savā administratīvajā teritorijā izveido zemes fondu un ir tā īpašnieks. Šī likuma norma premjerministram Valdim Dombrovskim (V) izraisīja neizpratni. Valdības vadītājs atzina, ka viņam neesot iebildumu, ka pašvaldības izveido savus zemes fondus, tomēr atgādināja, ka arī Valsts prezidents Andris Bērziņš ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu ir parakstījis rīkojumu par valsts zemes fonda izveidi.
Savukārt Finanšu ministrijai bija iebildumi par kārtību, kādā zemes vienības tiek ieskaitītas zemes fondā un kā tiek izslēgtas. Ministrija uzskata, ka zemes vienībām fondā jābūt ieskaitītām vai izslēgtām ar Ministru kabineta rīkojumu un pār šo procesu ir jānodrošina virskontrole.
VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs gan uzvēra, ka ministrijas piedāvātajā likumprojektā ietvertās normas par zemes fondu nav pretrunā ar Valsts prezidenta rīkojumu.
Tāpat likumā ir paredzētas tiesības pašvaldībām pārvaldīt jūras piekrastes teritorijas. Arī par šo likuma normu premjeram bija iebildumi. Viņš atgādināja, ka par piekrastes zemēm jau iepriekš ir daudz diskutēts un arī Saeima ir noraidījusi šādus priekšlikumus. “Šīs joslas būtu saglabājamas valsts īpašumā. Cita lieta, ka nodot tās pašvaldību pārvaldībā vai lietošanā,” sacīja valdības vadītājs, viņš arī piebilda, ka jautājums par piekrastes zemēm ir arī politiski jūtīgs.
Antonovs skaidroja, ka gadījumā, ja jūras piekrastes zonas tiktu nodotas pašvaldības īpašumā, tas motivētu pašvaldības vairāk rūpēties par pludmalēm. Taču viņš pieļāva – ja valdība šādam risinājumam nepiekrīt, tad pašvaldībām var uzticēt to apsaimniekošanu.
Pēc diskusijām par šo jautājumu premjers piedāvāja novirzīt likumprojektu papildus skaņošanai un pēc mēneša virzīt uz Ministru kabineta sēdi. Savukārt, ja mēneša laikā netiks saskaņoti strīdīgie jautājumi, likumprojektu vēlreiz izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.
Likumprojekts arī paredz noteikt aizliegumu veidot jaunas zemes vienības bez piekļuves nodrošinājuma, zemes konsolidāciju, kas ir viens no veidiem, kā VARAM cer veicināt efektīvāku zemes izmantošanu, panākot tās augstāku ražotspēju. Tāpat likumprojektā ir iekļauts regulējums par valsts un pašvaldību kompetenci zemes pārvaldībā, risināti jautājumi par jūras piekrastes ūdeņu un iekšzemes publisko ūdeņu īpašuma un valdījuma tiesībām, lai nodrošinātu šo zemju pārvaldību.
Vēl likumprojektā noteikts, ka pašvaldībām ir jānodrošina piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu publiska pieejamība, ja to neierobežo citi normatīvie akti. Tāpat likumprojekts paredz aizliegumu veikt ēku un būvju būvniecību jūras piekrastes sauszemes daļā, izņemot gadījumus, ja tas ir paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēram, tas ir saistīts ar būvniecību jūrā, kur kārtību būvniecībai nosaka speciāli noteikumi. Tāpat būvniecība šajās zemēs var būt saistīta ar krasta erozijas novēršanu.
