Gulbenietis Zintis Mezītis atceras savu autosportista karjeru

Šovakar pie Gulbenes novada pašvaldības Centrālās pārvaldes ēkas tiks atklāts tradicionālais ziemas rallijs “Sarma”, kas šogad svinēs savu piecdesmito gadadienu.

“Dzirkstele” par piedzīvoto “Sarmā” un citos rallijos uz sarunu aicināja šī sporta veida veterānu, mūsu leģendu, ilggadējo braucēju gulbenieti Zinti Mezīti.

– Kāpēc tieši rallijs?

– Septiņdesmito gadu sākumā ar tēvu pirmo reizi aizbraucām uz ralliju. Daudz mašīnu, tumsa, auksti, un man apnika. Braucām mājās. Cik atceros, toreiz pat ceļi nebija slēgti un tā labi “vilkām” uz mājām ar veco moskviču. Pa ceļam apdzinām vienu rallistu, un es sapratu, ka tas ir baigi forši! Ja jau tēvs ar parastu ielas mašīnu var, tad jau tas nav nekas kosmisks. Tā tā doma arī radās. Vienu laiku nebija mašīnas, tad bija mašīna, bet nebija naudas, līdz 1993. gadā viss salikās kopā. Puslīdz vienā laikā jau visi sākām – Igaveņš Ainārs, Skudra Aigars un es. Sākās cīņas ar Elbakjanu, Vorobjovu un citiem tā laika braucējiem. Pirmais rallijs gan beidzās ar riteņiem gaisā, bet sapnis bija piepildīts. Vēl jau daži beidzās tieši tāpat, krūmus un grāvi neskaitot, bet tas jau nemazināja vēlmi braukt. Tā mana braucēja karjera bija no 1993. līdz 2013. gadam. Pēc tam jau arī kaut ko ik pa brīdim nobraucām.

– Ar ko kopā startēji?

– Pirmais stūrmanis man bija Baltgailis Ainis, un braucām ar pirmo “žiguli”. Tad vēlāk, kad jau sapratām, kas ir rallijs, pārinieks bija Vilnis Garais. Tad iemācījāmies rakstīt stenogrammu un jau parādījās pirmie rezultāti. Tolaik braucām ar septīto “žiguli” un mašīna bija laba. Jau sapratām, kas jāliek iekšā un kas dzinēju var uztaisīt, un atšķirība bija milzīga. Daudz ko tolaik dabūjām no Elbakjana, un, kad sakrāvām to visu kopā, es biju šokā, ka mašīna tā var iet! Viņš vēlāk teica: “Dullie, ko jūs darāt? Tik ātri tak nevajag braukt!” Tolaik absolūtajā vērtējumā parasti bijām pirmajā trijniekā. Kas tik auto būvniecībā toreiz netika darīts! Pa nakti trīs reizes motoram galvu rāvām nost un mainījām, un tās negulētās stundas jau nav saskaitāmas! Toreiz viss bija vienkārši un saprotami – divas klases, un tas bija interesanti.