Katram sava balss jāsadzird pa īstam

Opera ir augstākais punkts, kur dziedātājam nonākt. Novadniece Sabīne Krilova stāsta, ka tur nokļuvusi ne savu ambīciju, bet daudzu likumsakarīgu dzīves pavērsienu dēļ. Satiekam Sabīni Gulbenē decembra koncertu virpulī. Līdztekus darbam Latvijas Nacionālajā operā un baletā viņai to šajā svētku mēnesī ir astoņpadsmit pa visu Latviju, tomēr atrodas arī spēks, lai tiktos ar lieliem un maziem dziedātājiem individuālajās apmācību nodarbībās Litenē. Par savu skolotāju Sabīni sauc arī Stradu pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Pieskāriens” dziedātājas.
– Ko no tevis prasījis tik intensīvais koncertu laiks gada nogalē?
– Pandēmijas laiks ļāva atvilkt elpu un uzkrāt enerģiju. Protams, reizēm ir sagurums un var atnākt domas, ka labāk gulēt mājās, iedegt adventes svecīti un skatīties “Viens pats mājās”, bet zinu, cik cilvēki ir izslāpuši pēc kultūras. Redzu, ka asaras, kas birst koncertos, ir no prieka, un daudziem šāds koncerts ir gada notikums. Es varu daudz strādāt, ja man ir septiņas astoņas stundas miegam. Šāds grafiks gan nav nepieciešams visu gadu, jo, protams, ir papildus darbs operā, izrādes, citi koncerti un skolēni gan Gulbenē, gan Rīgā. Tagad gaidu janvāri, kad varēšu nedaudz atvilkt elpu.