Ginta Alberte
Bija mazliet skumji noskatīties, ka mūsu novada skolu koru skatē piedalījās tikai trīs skolu kori. Precīzāk būtu teikt, ka lielākās novada skolas koris un divi apvienotie pamatskolu kori. Nav pareizi laikam teikt, ka skate – skolēnu dziesmu un deju svētku koru repertuāra apguves konkurss. Ak, nu kurš šito sarežģīto penteri izdomājis?Bet ne par to stāsts. Atceros savus skolas laikus – es skolēnu dziesmu svētkos piedalījos divas reizes: pirmo reizi ar Galgauskas pamatskolas kori, vēlāk ar Gulbenes 1. vidusskolas kori. Atceros skates, kurās bija ļoti sīva konkurence, prātā nāk arī lielākais sasniegums tolaik un arī tagad, ko savās atmiņās pieminējis arī Gulbenes 1. vidusskolas mūzikas skolotājs un kora diriģents Paulis Galejs, kad mūsu vidusskolas koris izcīnīja iespēju piedalīties lielajos koru karos Latvijas Universtātes Lielajā aulā. Nu ko tur par veciem laikiem, pārfrāzējot literatūras klasiķi Rūdolfu Blaumani, gandrīz vai jāsaka, bet tomēr – tolaik koris bija katrā skolā.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties Gulbenes novads - Dzirkstele.lv abonementu:
"Gulbenes novads - Dzirkstele.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē Gulbenes novads - Dzirkstele.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā Gulbenes novads - Dzirkstele.lv kontā.
Kādi kori? Bērns iet 6.klasē un saka, ka muzikas stundās vispār nedziedot. Visu laiku tiek spiests uz kaut kādu nevajadzīgu muzikas vēsturi.
Tādā veidā pavisam drīz latvieši vairs nebūs dziedoša tauta.
Labi,ja vēl vēsturi.Manējie visādas nošu lietas raksta un raksta. Katru stundu mācās zīmēt bumbuļus uz līnijām. Mēs kādreiz visu stundu dziedājām tautasdziesmas.Tagad tikai zīmē.Koros nevienu vairs nevar piespiest iet.
Jāatceras,ka skolu paliek mazāk. Bērni neko vairs negrib darīt,kas nav obligāti. Domāju ka dejošana un koris ir jābūt obligātajām stundām. Tur veidojas raksturs. Vēl kas novērots— ja vecāki laiž bērnu mūzikas skolā,tad ieteicams nevis to darīt sava iedomātā “” prestiža”” dēļ, bet palūgt paklausīties no malas,kā skan klavieru spēle no malas…. Biju uz atskaites koncertu,no deviņiem bērniem tikai viens nospēlēja “” no sirds””. Tas aizskāra dvēseli. Dažs burtiski sita ar sišanu klavieres. Domāju,trakums arī tam skolotājam,kas pasniedz…. Naudas pēc tas jāiztur. Un pēdējais,kas novērots ,cik ļoti skolotāji cīnās,lai bērni iet dejot vai dziedāt. Burtiski katra nodarbība ir cīņa.
Nav vairs tādu skolotāju, kuriem interesētu rezultāts. Tikai nauda.