Redakcijas sleja: Labā attieksme

Bija piektdiena. Pēc darbdienas iegāju veikalā, lai kaut ko nopirktu vakariņu galdam. Un tur man garām aizdungoja mazs skuķēns kopā ar tēti. Meitēnam nebija vairāk par trim gadiem. Viņa skaļā balsī dziedāja pašsacerētu dziesmiņu ar apmēram tādiem vārdiem: “Ir piektdiena, urā!” Kļuva tik līksmi ap sirdi! Bērns priecājās par to, ka nedēļas nogali pavadīs kopā ar tēti. Tik maz un tik daudz vajag pilnīgai laimei. To pašu varu teikt par sevi un tēti, kaut sen vairs neesmu maza meitene. Tomēr arī man ir laime savos nupat jau 62 gados būt blakus savam 92 gadus sasniegušajam tētim Jāzepam.

Tie skaistie brīži, kas piešķiļ dzīvei omulību un prieku, mīkstina citus – grūtos, traģiskos vai vienkārši garlaicīgos.