Nejauši dejas nosaukums “Peldēja laiviņa” pieteikts kā “Pēdējā laiviņa”. Tā reiz gadījies brāļiem Arnim un Valteram Krauzēm. Abiem vai viena no viņiem. Pēc tādas pārteikšanās bija jāsaņem pārmetumi un jātaisnojas. Brāļi šo atgadījumu kā joku pastāstījuši 16. maijā Tirzas biedrības nama 115 gadu svinību laikā. Sak, gan jau reiz tā “pēdējā laiviņa” arī viņiem pašiem pretī peldēšot.
Tā ir. Neviens jaunībā un spēka gados mēs neticam, ka reiz būsim veci un slimi. Un tas ir labi un pareizi. Vecums – tā ir balva vai lāsts? Nudien nezinu. Pats galvenais, lai cilvēkam paliek galva uz pleciem, lai prāts ir gaišs. Un lai ir savas pašvērtības apziņa.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
Stingri aizliegts portālā “Dzirkstele.lv” publicētos redakcijas veidotos materiālus pārpublicēt, kopēt, citēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez portāla "Dzirkstele.lv" rakstiskas piekrišanas.