Vecgulbenes izloksnes meklējumos, pētniece ieraksta cilvēku runu un datorprogrammā vizualizē un anotē skaņas

Sanita Placēna mācās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē bakalaura programmā, kurā viņa studē latvistiku. Līdztekus viņa strādā arī Latviešu valodas institūtā un pašreiz veic īpašu pētījumu par Vecgulbenes izloksni.

Sanita dodas ekspedīcijās uz Gulbenes novadu, lai rastu Vecgulbenes izloksnē runājošos un ierakstītu viņu runu īpašā fonētikas ierakstu aparātā. Jaunā pētniece atzīst, ka Vecgulbenes izloksne diemžēl izzūd, taču tieši šāds pētījums ļauj atrast cilvēkus, kuri vēl aizvien runā, tā teikt, malēniski un nodod šo tradīciju arī nākamajām paaudzēm.

“Mani interesē dialektoloģija un fonētika. Pati nāku no Sēlijas, taču mana mamma nāk no Alūksnes. Viņa gan vairs nerunā malēniski, jo ļoti ātri pārvācās pie mana tēta uz Sēliju. Gulbenē dzīvo manas mammas radinieki, un arī šis fakts palīdzēja izvēlēties pētīšanas lauku. Filologu biedrības rakstos ir atrodami valodnieces Edītes Hauzenbergas-Šturmas raksti par Vecgulbenes izloksni, un tā bija laba teorētiskā bāze, ar kuru sākt pētījumu. Pētu Vidzemes augšzemnieku latgalisko izlokšņu fonētiskās īpatnības,” stāsta pētniece un atzīst, ka viņa sociālajos tīklos saņēmusi pārmetumus par to, ka Vecgulbenes izloksnei nav saistības ar latgaliešu valodu.

“Kad ievietoju aicinājumu atsaukties cilvēkus Gulbenes novadā, daudzi cilvēki nesaprata, ko es īsti meklēju. Dialektoloģijas iedalījumā Vidzemes augšzemnieki iekļaujas latgaliskajās izloksnēs, bet tā nav latgaliešu valoda. Tas tikai atklāj to, cik maz par šīm tēmām māca skolās, jo cilvēki vēl aizvien jauc latgaliskās izloksnes ar latgaliešu valodu. Cilvēki man mēģina pierādīt, ka nav latgalieši, bet ir malēnieši,” smaidot teic valodniece.