Finanšu ministrs piedāvā jauno modeli “Programma skolā” ieviest pakāpeniski

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piedāvā jauno pedagogu finansēšanas modeli “Programma skolā” ieviest pakāpeniski, kam iepriekš vairākkārt iebilda nozares pārstāvji.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sēdē trešdien politiķis atzina, ka situācija ar valsts budžetu “galīgi nav vienkārša”. Viņš skeptiski vērtēja iespēju šogad atrast papildu 35,5 miljonus eiro un nākamā gada budžetā 106 miljonus eiro jaunā modeļa ieviešanai.

Tā vietā tiek piedāvāts modeli ieviest pakāpeniski. Ašeradena ieskatā, tas ir vienīgais veids, kā šobrīd uzsākt reformu. “Es neesmu radījis karu Austrumos, Ukrainā, man nav vajadzīgs sūtīt tankus uz turieni. Es labprāt maksātu izglītībai. Visu mūsu drošība ir tā, kas mums jānosedz izmaksas, un tā ir prioritāte,” pašvaldību pārstāvjiem sacīja Ašeradens.

Piemēram, modeļa ieviešana tikai 1.-4.klasē valstij šogad izmaksātu papildus 11,95 miljonus eiro, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēses.

Pagaidām nav zināms, kur papildus finansējums tiks atrasts, un par to būs jālemj valdībai.

“Katrā ziņā tās summas ir būtiski mazākas. [Finansējumu] būs daudz vieglāk atrast nekā to darīt ar simts miljoniem eiro,” uzskata Ašeradens.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) skaidrību par finansējumu avotu jaunajam pedagogu finansēšanas modelim iepriekš solīja līdz marta sākumam.

LLPA sēdē pašvaldību pārstāvji pauda neapmierinātību, ka tās ir veltījušas laiku un resursus savu skolu tīklu sakārtošanai, taču valdība nav turējusi solījumu un nav atradusi nepieciešamo finansējumu.

Līdztekus sēdē izskanēja atbalsts iecerei ierobežotos finanšu apstākļos ieviest reformu pakāpeniski.

Jaunā modeļa izstrādes laikā iecere to ieviest pakāpeniski izskanēja vairākkārt, taču to neatbalstīja nozares pārstāvji, norādot uz iespējamas nevienlīdzības riskiem.

Līdzīgi domā arī izglītības ministre, kura uzskata, ka modeli būtu jāievieš pilnā apjomā, “turot prātā to, ko saka finanšu ministrs par naudas iespējamību”, jo pretējā gadījumā pastāv “zināmi Satversmes [pārkāpšanas] riski” par nevienlīdzīgu attieksmi.

“[Ieviešot jauno modeli pakāpeniski], mēs ieejam vēl vienā netaisnības stāstā. Piemēram, pirmajās četrās klasēs skolotājiem būs lielāks atalgojums, kas rada netaisnību vienas skolas ietvarā,” sprieda Čakša.

Politiķe pieļauj, ka sākotnēji uz jauno modeli pilotprojekta veidā varētu pāriet atsevišķas pašvaldības, līdzīgi kā tas notika Lietuvā. Vienlaikus, viņas ieskatā, “divi ātrumi nav labs stāsts”, un jauna reforma “nedrīkst radīt lielāku bardaku”.

Čakša uztur nostāju, ka modeļa ieviešanu nevar atlikt bērnu skaita samazināšanās dēļ. “Mēs jau ejam divus soļus aiz situācijas, un šis ir tas mirklis, kad vai nu mēs to izdarām, vai arī jārēķinās, ka zaudējam ļoti daudz bērnus tieši attīstības ziņā,” vērtēja politiķe.

Tikai pēc tam, kad būs panākta konceptuāla vienošanās par finansējuma avotu, varēs apstiprināt normatīvo regulējumu par jauno finansēšanas modeli, pagājušā gada nogalē vienojās valdība. Tas arī ļautu IZM ieviest reformu no 1.septembra.

Tiek lēsts, ka jaunais modelis valstij izmaksās papildu 35,5 miljonus eiro, taču nepieciešamais finansējums IZM budžetā šogad netika paredzēts. 2026.gadā modelis valstij izmaksātu papildu 106 miljonus eiro.

Skaidrību par finansēšanas avotiem Čakša vēlas panākt vēlākais līdz marta sākumam, jo “1.septembris no Izglītības un zinātnes ministrijas konteksta ir jau rītdien”. Tas “iedos skaidru signālu” arī pašvaldībām, tai skaitā tām, kurām savos budžetos būs jāatrod līdzfinansējums, uzskata ministre.

IZM budžetā “šādas naudas nav”, ko varētu novirzīt modeļa “Programma skolai” īstenošanai, citādi “jātaisa ciet” vairākas IZM budžeta programmas, norādīja ministre, piebilstot, ka “tas vienmēr ir ļoti, ļoti sarežģīti”.

Līdztekus IZM jau esot sagatavojusi normatīvā akta projektu jaunā modeļa īstenošanai. Vienlaikus Čakša sagaida diskusijas par atsevišķām skolu ekosistēmām un līgumā, ko noslēgs ar pašvaldībām, ietverto, tai skaitā, par kādiem mērķiem būs vienošanās, jo “katrai pašvaldībai ir citi uzdevumi”.

“Droši vien ne visi lēmumi būs tādi, ka visiem viss patīk. Lai lēmums būtu labs, visiem mazliet, mazliet nepatiks,” sprieda politiķe, piebilstot, ka pārmaiņas tiek pārrunātas ar visiem iesaistītajiem.

Izglītības ministre aizvien ir pārliecināta, ka reforma jāīsteno ar 1.septembri. Tādējādi, pēc viņas sacītā, tiks novērsta nevienlīdzība pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī “nauda seko skolēnam” ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

“Tā ir neefektīva naudas izmantošana. Mēs varam teikt, ka naudas nosacīti ir daudz, bet rezultāts, ko mēs saņemam pretī, ir neadekvāts,” sacīja Čakša.

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.