Gulbenes novada pašvaldība sveic spējīgākos skolēnus (labots)

Kā jau allaž mācību gada noslēgumā pašvaldība sveic olimpiāžu laureātus un viņu skolotājus. Pašvaldības pārstāvji informēja, ka šogad Gulbenes novada skolēni piedalījās 10 Valsts izglītības
satura centra noteiktajās olimpiādēs 4.-12. klašu grupās. Uz laureātu apbalvošanas pasākumu šogad tika aicināti 76 novada skolu audzēkņi no visām septiņām novada skolām.

Šogad mācību priekšmetu olimpiādes notika Alūksnes un Gulbenes novadu apvienībā, savukārt labākie tika aicināti arī uz olimpiādes valsts posmu.

Par piedalīšanos valsts olimpiādēs skolēni saņēma novada atzinības rakstus, bet Gulbenes novada vidusskolas audzēknis Kārlis Nils Zilveris saņēma valsts atzinības rakstu un arī Gulbenes pašvaldības naudas prēmiju.

Alūksnes un Gulbenes novadu apvienības olimpiādēs startējušie 1., 2. un 3. vietas ieguvēji saņēma ne vien Gulbenes novada Izglītības pārvaldes diplomus, bet arī naudas balvas no pašvaldības atbilstoši Gulbenes novada vispārizglītojošo skolu izglītojamo sasniegumu izvērtēšanas un apbalvošanas kārtībai. Par 1. vietu – 50 eiro, par 2. vietu – 30 eiro, par 3. vietu – 20 eiro.

Šogad skolēni piedalījās matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas, ekonomikas, vēstures, latviešu un angļu valodas olimpiādēs. Pēdējā no tām laureāta godu izpelnījās 38 mūsu novada skolu skolēni, bet vismazāk – tikai 6 skolēni – uzdrīkstējās pārbaudīt savus spēkus ekonomikas olimpiādē, kurā Gulbenes novada vidusskolas 10. klases skolniece Loreta Pendrika ieguva 1. vietu.

“Dzirkstele” L.Pendrika teica, ka piedalīšanās olimpiādēs ir sava veida izaicinājums. “Kopumā par dalību šā mācību gada olimpiādēs es saņēmu trīs diplomus un vienu atzinības rakstu. Man nepatīk sevi ierobežot, tāpēc jāpieņem visi izaicinājumi. Izmēģināju spēkus arī ekonomikā. Tas gan vairāk ir skolotājas nopelns, jo mana klases audzinātāja pasniedz ekonomiku. Man tas patīk, un man ir arī liels atbalsts no ģimenes puses. Viņi mani nevis spiež, bet tieši iedrošina piedalīties. Tas noteikti var noderēt tālākajā dzīvē, arī profesijas izvēlē. Šobrīd tālākām studijām es skatos divos virzienos – vai nu tā būs Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultāte, vai Aizsardzības akadēmija, bet izlēmusi vēl pagaidām neesmu. Jauni laiki, tāpēc arī meitenes var izvēlēties šādas profesijas,” sacīja L.Pendrika.

Gulbenes novada vidusskolas direktore Liena Silauniece “Dzirkstelei” pauda savu viedokli par skolas audzēkņu šī mācību gada sasniegumiem.

“Šogad varam būt lepni par mūsu skolēnu sniegumu, jo ne viens vien piedalījās arī valsts olimpiādēs. Protams, gribētos, lai ar katru gadu skolēnu skaits, kas motivē sevi piedalīties olimpiādēs, augtu. Šeit es domāju tādus priekšmetus kā latviešu valodu vai matemātiku, jo angļu valodas olimpiādē mēs esam nepārspējami! Tajā mums ir īpaši liels dalībnieku skaits un labi sasniegumi. Labie rādītāji olimpiādēs būtu jāvērtē kompleksi, jo tas ir gan skolotāju, gan vecāku, gan pašu bērnu ieguldītais darbs. Olimpiādes savā ziņā ir laimes spēle, jo visi zināt visu nekad nevar. Bet jau pats fakts, ka bērni paši vēlas doties uz olimpiādēm, ir brīnišķīgs, jo nevienu jau nevar piespiest to darīt. Tā ir tīri viņu vēlme ieguldīt pašu darbu un savu laiku. Rezultātus, protams, vienmēr var gribēt labākus, bet viens ir laimes spēle, bet otrs ir tas, ka olimpiādes ar katru gadu kļūst sarežģītākas, un tas no jauniešiem prasa ļoti lielus ieguldījumus. Šeit jau ir jāgatavojas papildus, bet vai katrs to ir gatavs darīt? Tie jaunieši, kuriem mācības padodas viegli, var tur doties ar jau uzkrātajām zināšanām, taču, lai sasniegtu augstākus rezultātus, ir papildus jāstrādā vēl diezgan krietni. Šis ir faktors, kas jāņem vērā. Varbūt tā arī nedaudz pietrūkst, tāpēc mūsu skolēnu valsts olimpiāžu laureātu vidū šogad nebija, taču tas noteikti nenozīmē, ka mūsu skolēnu līmenis būtu vērtējams zemāk,” viņa sacīja.