Dzirkstele.lv
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir radusi risinājumu un lēmusi, ka 2024./2025. akadēmiskajā gadā četru Latvijas augstskolu 1. studiju kursa pedagoģijas bakalaura un maģistra studiju programmās būs pieejamas divreiz vairāk valsts budžeta finansētās studiju vietas.
“Kvalitatīvas izglītības atslēga ir motivēts skolotājs – labi sagatavots darbam ar skolēniem un finansiāli novērtēts. IZM mērķis ir sasniegt vidējo pedagogu atalgojumu 2500 eiro. Tomēr šis ir tikai viens no instrumentiem. Tikpat būtiska ir jauno pedagogu “ataudze” – kvalitatīva un kvantitatīva. Līdztekus vairākiem stimulējošiem mehānismiem jaunajiem un topošajiem pedagogiem esam vienojušies arī ar IZM sektora valsts augstskolām par palielinātu budžeta vietu skaitu pedagoģijas studiju programmās jau no šī studiju gada sākuma,” akcentē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
“Pedagogu izglītības attīstība un skolotāju sagatavošana ir Latvijas Universitātes prioritāte, jo valstij ir nepieciešami skolotāji, kas pārzina savu zinātņu jomu, vada sevi, vada mācīšanos un skolēnus, kā arī sadarbojas ar citiem pieaugušajiem. Tāpēc atbalstām Izglītības un zinātnes ministriju lēmumu par valsts budžeta vietu dubultošanu, tajā skaitā nepilna laika studiju vietu finansēšanu, vienlaikus saglabājot augstas prasības pretendentiem. LU ir apņēmusies turpināt pilnveidot un paplašināt pedagoģijas studiju iespējas un profesionālo pilnveidi,” uzsver Latvijas Universitātes Studiju inovācijas nodaļas vadītāja Mārīte Seile.
Šis izmēģinājuma projekts ir jauns solis skolotāju “ataudzes” problēmas risināšanā. Jau kopš 2023. gada IZM realizē četrus pedagogu iztrūkuma risināšanas pamatvirzienus, t.i., skolotāju algas konkurētspēja, taisnīgs finansēšanas modelis, atbalsta pasākumi, pedagoģijas programmas “restarts”.
Jaunā pieeja attieksies uz pilna un nepilna laika pedagogu izglītības programmām – sākumskolas skolotājiem, priekšmetu skolotājiem, speciālās izglītības pedagogiem – visiem, izņemot pirmsskolas skolotājus. Šobrīd augstāko pedagoģisko izglītību iespējams iegūt četrās valsts augstskolās, proti, Latvijas Universitātē Rīgā, kā arī reģionos – Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Akadēmijā, Daugavpils Universitātē un Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā.
Ar šo iniciatīvu nākamajā akadēmiskajā gadā tiks palielināts studējošo skaits pedagogu sagatavošanas studiju programmās un ilgtermiņā nodrošināts izglītības iestādēs nepieciešamo skolotāju skaits. Rudenī IZM izvērtēs rezultātus, kā arī veiks monitoringu, ar kādiem centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem iestājušies jaunie studenti. Ministrija īpaši atbalstīs augstskolas, kas piesaistīs studējošos ar augstākiem CE rezultātiem.
Tikai sasniedzot konkurētspējīgu izglītības un zinātnes darbinieku atalgojuma līmeni, efektīvi strādās arī citi mehānismi. Tādēļ ir nozīmīga skolotāju sagatavošanas veicināšana un atbalsts no valsts puses.
2024. gada pavasara semestrī IZM ieviesa budžeta vietas nepilna laika pedagoģijas studējošiem un paaugstinātas 300 eiro mēnesī stipendijas prioritāro jomu pedagogiem, t.i., STEM priekšmetu, valodu, speciālās izglītības pedagogiem. Papildus tiek nodrošināts tā sauktais indukcijas gads jeb ievadīšana profesijā, mentorings, kā arī pieejami skolotāju palīgi u.c.
Pretendējot uz valsts budžeta studiju vietu, topošajiem skolotājiem tiks ņemta vērā vidējās izglītības dokumenta vidējā atzīme, kas nevar būt zemāka par 7 ballēm, precīzāk, minimālās prasības noteiktas sākumskolas pedagogam obligātajos mācību priekšmetos, bet priekšmetu pedagogiem – attiecīgajā profilējošajā priekšmetā.
Reflektantu vienotā pieteikšanās studijām 2024./2025. studiju gadam noris elektroniski portālā “Latvija.lv”, apstiprinot pieteikumu. Pieteikšanās maģistra studiju programmām notiek no līdz 11. jūlijam, bet pamatstudijām – no 16. līdz 22. jūlijam.
Ak tu dies’! Cik daudz labi skolotāji tika atlaisti kovidlas laikā? Un tagad pēkšņi dubultosim budžeta vietas.
Greizo spoguļu valsts bez kādas nākotnes!!!
Precizējam, cik “labo” skolotāju, kas tika atlaisti Covida laikā, ir gribējuši un nav dabūjuši atpakaļ darbu skolā?
Kur tad ir tie labie, kas ir gribējuši un nav tikuši atpakaļ? Kas gribēja, tie atgriezās, bet tie, kam ir sakāpis galvā, ka bez viņiem darbs apstāsies, tie arī meklē joprojām siltāku vietiņu.Nevajag runāt, ko nezina.
Ja mani atlaistu, kad īsti nesaprastu par ko, arī neatgrieztos. Bet vispār, kamēr visā būs taisnība vecākiem un bērniem, pedagogu pieplūdumu negaidiet. Domājiet, tie pļerkstoņi kas joņo pa ielām, ar citiem nerēķinoties, nemācījās skolā? Vecāki tagad viņus necenšas ierobežot, un diez vai ir iemācījuši arī cienīt gudrākus un pieredzējušākus cilvēkus. Visur tikai zelta gabaliņi, kuri dara ko grib.