Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Nākamajā mācību gadā aizliegs mobilos tālruņus skolās līdz 6.klasei

Foto: “Pexels”

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem tiks aizliegts izmantot mobilos tālruņus skolās līdz 6.klasei, ja vien tie nebūs nepieciešami mācību programmas apgūšanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mobilo tālruņu aizliegums stāsies spēkā no nākamā mācību gada sākuma.

Izglītības iestādēm tiks paredzēta atbildība obligāti līdz 2025.gada 31.maijam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā.

Priekšlikumu iesniedza opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS). To atbalstījušas vairākas Saeimas frakcijas, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija. Balsojumā pret likuma izmaiņām nobalsoja tikai “Stabilitātei” frakcija.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaunākajā UNESCO Globālās izglītības monitoringa ziņojumā “Tehnoloģijas izglītībā” valstis tiek mudinātas noteikt savus nosacījumus tam, kā tehnoloģijas tiek izstrādātas un izmantotas izglītībā, lai tās neaizstātu personisku, skolotāju vadītu mācīšanu un mācīšanos.

Mobilo telefonu izmantošanu mācību stundās aizliegušas Nīderlande, Grieķija un Itālija, bet Vācijā šis jautājums tiek apspriests.

Ziņojuma autori aicina valstis izvērtēt, vai tehnoloģijas ir piemērotas izglītības mērķiem un to lietošana sniedz visiem vienlīdzīgas iespējas. Ziņojumā pausts, ka ir maz pārliecinošu pierādījumu digitālo tehnoloģiju pievienotajai vērtībai izglītībā, jo tehnoloģijas attīstoties ātrāk, nekā to esot iespējams novērtēt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai arī tehnoloģiju pieejamība un universālais dizains ir paplašinājis iespējas mācīties cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, ar redzes traucējumiem, piekļuve tehnoloģijām ziņojumā tiek vērtēta kā nevienlīdzīga, jo pasaulē tikai 40% sākumskolu, 50% pamatskolu un 65% vidusskolu pieslēgtas internetam.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka skolotāji bieži jūtas nesagatavoti un viņiem trūkst pārliecības, mācību procesā izmantojot tehnoloģijas, bet tikai pusē valstu ir standarti skolotāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmju attīstībai. Tāpat tiek vērsta uzmanība uz kvalitātes un daudzveidības regulējuma un kontroles trūkumu, kā arī pārmests, ka tehnoloģiju iegādē netiek ņemta vērā ilgtermiņa ietekme uz valsts budžetu, bērnu labklājību un planētu.

Tāpat Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas skolām ļaus pārmeklēt skolēnu mantas gadījumos, kad pastāvēs apdraudējums personu drošībai, veselībai vai dzīvībai. Izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona varēs savas, izglītojamo, pedagogu vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā pieprasīt, lai skolēns uzrāda, un pārbaudīt viņa personīgās mantas, kā arī ierobežot viņa pārvietošanos. Attiecīga kārtība Ministru kabinetam būs jāizstrādā līdz 2025.gada 31 janvārim.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Likumdošanas iniciatīvu par skolēnu mantu pārmeklēšanu bija iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Latvijā iepriekš fiksēti vairāki gadījumi, kad šķietami drošā vidē – izglītības iestādē – ir norisinājušies konflikti, kuros ir cietuši gan bērni, gan pieaugušie. Šādu situāciju cēlonis ir bijis gan tas, ka izglītojamais ir ienesis bīstamus priekšmetus, gan tas, ka nav notikusi pienācīga sadarbība starp vecākiem un izglītības iestādi, kā rezultātā tās rīcībā nav bijusi visa nepieciešamā informācija, lai nodrošinātu izglītojamā veselības stāvoklim atbilstošu izglītības procesa īstenošanas veidu, teikts likumprojekta anotācijā.

Vardarbības un citu drošības risku nepieļaušana ir visu izglītojamo labākajās interesēs, tādēļ ir jānovērš jebkādas šaubas par izglītības iestāžu tiesībām nekavējoties rīkoties, ja rodas pamatotas aizdomas par drošības apdraudējumiem, norādīts anotācijā.

Šobrīd Izglītības likumā jau ir iekļauts pienākums vecākiem sniegt skolām būtisku informāciju par bērnu, kas praksē ne vienmēr tiek pildīts. Likumā paredzēts nostiprināt pienākumu vecākiem, piesakot bērnu uzņemšanas iestādē, kā arī pēc apstākļu maiņas rakstveidā informēt skolu par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (7)

  1. Nu kur tad bez Latvijas, ja trīs kaut kādas banānu valstis ir jau ir aizliegušas! Pastalnieki taču vienmēr ir visas planētas priekšgalā.
    Es tikai gribēšu redzēt to, kurš līdīs mana bērna somā.

    3
    20
  2. Bija jāaizliedz līdz 9 kl., tevi pastalniek pašu , kad paaugsies, fiziski iespaidos šis tikai interneta vidē bijušais, bez telefona neko nevarošais, uz vecāku kakla sēdošais indivīds.

    21
    5
  3. Māmiņ, kāpēc jau sen bija jāaizliedz? Vai tāpēc, ka pati neesi spējīga saviem bērniem iemācīt, kad drīkst un kad nedrīks lietot telefonu?
    Kāpēc tādu lošu dēļ būs jācieš visiem?

    4
    5
  4. Stāķu skolā telefonu nav.Nodot no rīta un paņem kad beidzas stundas.Ir super.Mans bērns 8 klasē un pirmo gadu Stāku skolā.No Gulbenes vidusskolas aizgājam un Stākiem.Viss ir idiāli.

    7
    3
  5. Visās klasēs dizmel tā nav ,starpbrīžos var ņemt un pagarinātaja grupa ārī kas pa lielam nemaina neko,jo vajadzētu tā kā no ritabieliek un atdot tikai pēc VISĀM nodarbībām

    1
    3
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.

casibom giriş casibom bahsegel jojobet