Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Provizoriskie dati: latviešu un angļu valodas eksāmenu nokārto visi Gulbenes novada 9. klašu skolēni, matemātikas eksāmenu nenokārto astoņi

Foto: no “Dzirksteles” arhīva

Valsts izglītības un satura centra apkopotie dati liecina, ka valstī kopumā vislabāk 9.klases skolēniem veicies angļu valodas eksāmenā, savukārt vissliktāk – matemātikā. Līdzīga aina ir arī Gulbenes novadā – labāki eksāmena rezultāti ir angļu valodā, tai seko latviešu valoda, savukārt matemātikā veicies sliktāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Dzirkstele” jau rakstīja, ka kopā 9.klases eksāmenus kārtoja 145 novada skolu skolēni, 17 skolēni bija atbrīvoti no eksāmeniem. Lai nokārtotu eksāmenu 2023./2024. mācību gadā, 9.klases skolēniem vērtējumā bija jāiegūst vismaz 10 procenti.

Precīza informācija būs augustā

Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Aiga Vagule “Dzirksteli” informē, ka Izglītības pārvaldei šobrīd ir pieejami provizoriski dati no Valsts izglītības satura centra par 9.klases skolēnu centralizēto eksāmenu rezultātiem. Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka latviešu un angļu valodas eksāmenu ir nokārtojuši visi Gulbenes novada 9.klašu skolēni, kuri kārtoja eksāmenus, matemātikā 10 procentu slieksni nav sasnieguši astoņi mūsu novada skolēni.

“Līdz 1.augustam, ja izglītojamo neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, ir iespēja iesniegt Valsts izglītības satura centram adresētu iesniegumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu, tādēļ precīzu informāciju par 9.klašu skolēnu sniegumu centralizētajos eksāmenos mēs varēsim sniegt augusta otrajā pusē,” saka A.Vagule.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

9.klašu skolēni ir saņēmuši centralizēto eksāmenu sertifikātus, un šobrīd viņiem ir iespēja iesniegt dokumentus savā izvēlētajā mācību iestādē nākamās izglītības pakāpes iegūšanai.

Labāk nekā vidēji valstī

Gulbenes novada vidusskolas direktore Liena Silauniece “Dzirkstelei” stāsta, ka katru gadu skolēniem labāki rezultāti ir angļu valodas eksāmenā, tad ir latviešu valoda un matemātika. “Ja valstī vidēji angļu valodas eksāmenā ir 63,9 procenti, tad mums – 65 procenti, latviešu valodas eksāmenā valstī ir 59,1 procents, mums ir 61 procents. Matemātikā valstī ir 43,2 procenti, mums ir 40 procenti. Trīs 9.klašu skolēni nav nokārtojuši eksāmenus. Viņi var mācīties atkārtoti 9.klasē, bet, ja viņi paši pieņem citādāku lēmumu, tad tā ir pašu izvēle. Viens no šiem trim skolēniem rakstīs apelāciju. Pagājušajā mācību gadā arī bija skolēns no 9.klases, kas rakstīja apelāciju, pēc tās izskatīšanas eksāmens tika ieskaitīts un sertifikātu skolēns saņēma,” stāsta L.Silauniece.

Lejasciema pamatskolas direktore Ineta Maltavniece “Dzirkstelei” stāsta, ka eksāmenus ir nokārtojuši visi Lejasciema pamatskolas 9.klases skolēni. Vislabākie rezultāti ir angļu valodas eksāmenā. “Tie ir pat labāki nekā vidēji valstī – par to esam ļoti priecīgi!” uzsver direktore. Lejasciema pamatskolas absolventi izvēlējušies tālāk mācīties tehnikumos, ģimnāzijā, vēl citi dosies apgūt zinības uz Gulbenes novada vidusskolu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lizuma pamatskolas ieraksts “Facebook.com” liecina, ka 9.klašu skolēni veiksmīgi nokārtojuši eksāmenus, un tie ir augstāki nekā vidēji valstī.

Neizdodas savākt nepieciešamos 10 procentus

Tirzas pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece stāsta, ka skolēniem labāk ir veicies angļu valodas eksāmenā, savukārt sliktāk – matemātikā.

“Latviešu valodā ir labāki rezultāti nekā iepriekšējā mācību gadā, bet salīdzinoši ar angļu valodu tie ir sliktāki. Tas, ka angļu valodā ir labāki rezultāti, zināmā mērā ir atkarīgs no prasībām, kuras tiek izvirzītas satura ziņā, apguves ziņā, un vērtēšanas kritērijiem. Arī no tā, ka bērni dzīvo šobrīd ļoti daudz tajā vidē. Arī paša eksāmena struktūra un uzbūve ir nemainīga vairākus gadus,” stāsta S.Ziepniece.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai eksāmens būtu ieskaitīts, bija nepieciešams savākt vismaz 10 procentus. Direktore stāsta, ka ir, kam nav izdevies savākt nepieciešamos 10 procentus matemātikas eksāmenā. “Pietrūka dažu procentu. Ir iespēja iesniegt apelāciju,” saka S.Ziepniece.

Tirzas pamatskolas 9.klases absolventi tālāk plāno doties mācīties gan uz vidusskolu, gan uz profesionālās ievirzes skolām – Valmierā, Cēsīs, arī Balvos.

Arī Rankas pamatskolas direktore Aiga Loseva “Dzirkstelei” saka, ka ne visi ir nokārtojuši eksāmenus. “Tam pamatā – sociālie faktori. Šiem bērniem ir dažādas dzīves grūtības, cenšamies atbalstīt un palīdzēt, kā varam un protam. No 12 bērniem divi nenokārtoja eksāmenus, bet trešais neieradās uz eksāmeniem. Kopumā trīs skolēni nenokārtoja eksāmenus. Viņi var palikt atkārtoti 9.klasē un mācīties visus mācību priekšmetus vēlreiz, un kārtot eksāmenu tajā priekšmetā, kurā nenokārtoja, un ir arī iespēja uzlabot rezultātus, vērtējumu arī nokārtotajos eksāmenos. Otrs variants – skolēnam izstrādājam individuālo plānu, skolēns apgūst to priekšmetu, kurā viņš nav nokārtojis eksāmenu. Piemēram, viens no šiem skolniekiem jau ir darba attiecībās, un, sazinoties ar viņu, viņa ģimeni, runāsim par turpmākajiem plāniem,” stāsta A.Loseva.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kopumā Rankas pamatskolas skolēniem situācija ir līdzīga kā citās skolās – labāki rezultāti uzrādīti angļu valodas eksāmenā. Absolventi izvēlējušies doties mācīties uz tuvākajiem tehnikumiem
– Valmierā, Cēsīs, ir arī skolēni, kas vēl nezina, ko darīt tālāk.

Pirmie provizoriskie rezultāti

Valsts izglītības un satura centrs informē, ka šajā mācību gadā pamatizglītības centralizētajos eksāmenos augstākais vidējais rezultāts – 63,9 procenti ir sasniegts angļu valodā. Centralizētā eksāmena latviešu valodā vidējais rezultāts ir 59,1 procents, savukārt matemātikā – 43,2 procenti. Salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, šogad latviešu valodas eksāmena rezultāts ir paaugstinājies (2022./2023. mācību gadā tas bija 58,1 procents), savukārt angļu valodas un matemātikas eksāmenu vidējie rezultāti ir samazinājušies (2022./2023. mācību gadā eksāmenu vidējais rezultāts angļu valodā bija 66,1 procents, matemātikā – 50,5 procenti). Valsts izglītības un satura centrs uzsver, ka šie ir 9.klases centralizēto eksāmenu pirmie provizoriskie rezultāti, kas vēl tiks precizēti pēc galīgo rezultātu apstrādes un apelācijai iesniegto darbu pārvērtēšanas. Oficiālos statistikas datus Valsts izglītības satura centrs publicēs augusta beigās pēc eksāmenu apelāciju rezultātu apkopošanas.

AVOTS: VALSTS IZGLĪTĪBAS UN SATURA CENTRS

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (4)

  1. Varbūt ir vērts aizdomāties matemātikas pedagogiem – kāpēc ir tik slikti eksāmenu rezultāti, savs darbs ir jādara uz 100%, tad būs arī rezultāti, attiecīgi cik no pedagoga ir saņemts tik ir arī atdeve redzama.

    16
    10
  2. Telefona bakstīšana neuzlabos loģisko domāšanu un matemātikas pratību. Vecākiem būtu jāaizdomājas, ka sākumskolas vecumā telefonam būtu jāsaka – nē! Jā jā, tad tikai tādu modeli, kuram ir šim vecumposmam nepieciešamās funkcijas – piezvanīt un atbildēt, nosūtīt un saņemt sms.

    10
    2
  3. Kāds sakars ar telefoniem, arī gadus 30 atpakaļ bija tādi, kuri nevarēja nokārtot matemātiku. Starp citu tagad telefonos ir ļoti interesanti parādīts kā risināt dažādus uzdevumus. Mana pārliecība ir vienīgi tas, ka skolotājs neprot iemācīt, aizraut, izskaidrot kam tās visas garlaicīgās skaitļu un ķeburu kombinācijas nepieciešamas. Varbūt skolas programmai nevajag tik sarežģītus uzdevumus mācīt? Varbūt vajag kaut ko praktiskāku. Kuram interesē tas lai mācās augstskolās to augstāko matemātiku. Reizēm šķiet, ka matemātiku normāls jaunietis var nokārtot tikai cītīgi apmeklējot privātskolotāju.

    8
    2
  4. Nedzen sviestu! Protams, ka pirms arī 30 gadiem bija tādi, kuri nenokārtoja…. Bet! Tīri matemātiski. 10 ballu vērtēšanā 10 % ir 1 balle, 5 ballu attiecīgi 0,5 balles. Tici vai nē, ja tajā laikā ar atzīmi 1- /viens ar mīnusu/ eksāmens skaitītos nokārtots, tad 100% visi būtu nokārtojuši. Tad vajadzēja minimums 50% /trīs ar mīnusu/, lai būtu nokārtots. Jūti atšķirību?

    2
    5
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.