Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Valsts kontrole: Pieaugušo izglītībā valsts atbalsts – pārsvarā labi izglītotiem cilvēkiem. Pārklājas par mācībām atbildīgo iestāžu funkcijas

Foto: “Pexels-Pixabay”.

Pašlaik Latvijā pieaugušo izglītību neorganizē tā, lai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenoto projektu līdzekļus (galvenais instruments, ar ko valsts nodrošina iespēju pieaugušajiem apgūt darba tirgum vajadzīgās prasmes un mazināt bezdarba risku), izlietotu pēc iespējas efektīvāk un rezultātā iegūtu ne tikai katrs mācību dalībnieks individuāli, bet valsts kopumā – secināts Valsts kontroles revīzijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ņemot vērā, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā paredzētas līdzīgas aktivitātes, pēc revīzijas Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa uzsver: “Tā kā valsts finansiālās iespējas sniegt atbalstu pieaugušo izglītībai ir ierobežotas, īpaši svarīgi, lai katru eiro izmantotu ar maksimālo atdevi un lai mācībās iesaistītu tos, kuriem tas visvairāk nepieciešams.”

ĪSUMĀ

  • NVA un VIAA projektu mācībās tikai 28 % dalībnieku bija zems izglītības līmenis, lai gan tā ir prioritārā grupa, kurai nepieciešamas mācības.
  • 44 % mācību dalībnieku apguva izglītības programmas, kam nav ietekmes uz viņu nodarbinātību, tam triju gadu laikā izlietoti 12,7 milj. eiro.
  • Patlaban mācības plāno, ņemot vērā darba tirgus vajadzības, tomēr tās nosaka nevis vienoti, bet katrā iestādē atsevišķi, turklāt bez pietiekamām diskusijām ar nozaru ekspertiem un neņemot vērā reģionālo griezumu.
  • NVA un VIAA funkcijas mācību plānošanā un organizēšanā pārklājas, un nav objektīvu šķēršļu šīs funkcijas veikt vienai iestādei. Tas ļautu ietaupīt vismaz 3,6 milj. eiro.

Būtiski jāpalielina pieaugušo ar zemu izglītības līmeni iesaiste mācībās. Latvijā ilgstoši ir daudz cilvēku, kuriem iegūtā izglītība nav pietiekama – 2022. gadā vairāk nekā 294 tūkst. personu vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija darba tirgus prasībām nepietiekams izglītības līmenis. Taču no teju 100 tūkst. cilvēku, kuri 2019.–2022. gadā iesaistījās NVA un VIAA projektu mācībās, tikai 28 % bija ar zemu izglītību. Turklāt par pieejamo 164,3 milj. eiro finansējumu līdz šī gada beigām varēja apmācīt vien ap 192 tūkst. cilvēku, kas ir daudz mazāk par reālo vajadzību, un attiecīgi finansējums primāri būtu izlietojams kritiskākajām mērķgrupām (kurām trūkst darba tirgum vajadzīgo zināšanu/prasmju vai kurām tās būs nepietiekamas nākotnē).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai gan ir liels bezdarba riskam pakļauto cilvēku skaits, nacionālā līmenī pieaugušo izglītības mērķis ir noteikts ļoti vispārīgi – noteiktā periodā mācībās piedalījušos skaits, savukārt attiecībā uz kritiskajām mērķgrupām nekādi speciāli iesaistes rādītāji nav noteikti. Kopumā NVA un VIAA projektos ir noteiktas mācībās prioritāri iesaistāmās mērķgrupas (daļu cilvēku ar zemu izglītību, nodarbinātie ar invaliditāti vai vecumā no 50 gadiem un sociālo riska grupu nodarbinātie), tomēr formulējums ir deklaratīvs: ja arī kādai mērķgrupai rādītājs ir noteikts, tas ir pārāk zems salīdzinājumā ar kopējo projekta auditoriju un mērķgrupai atbilstošo cilvēku skaitu. Piem., VIAA projektā bija plānots iesaistīt tikai nepilnus 20 tūkst. nodarbināto ar zemu izglītību, kas ir ceturtā daļa no visiem šā projekta mācību dalībniekiem, lai gan valstī 2022. gadā bija vairāk nekā 201 tūkst. šādu nodarbināto.

Pētījumi liecina, ka iedzīvotāju ar zemu izglītību iesaistei pieaugušo mācībās būtiska ir individuāla uzrunāšana un pieeja, ko apliecina arī prioritāro mērķgrupu iesaistes rezultāti NVA un VIAA projektos. Augstāki iesaistes rādītāji ir NVA projektā – primāri tādēļ, ka NVA darbība kopumā ir vērsta uz bezdarbnieku atgriešanu darba tirgū, un būtisks ir arī NVA individuālais darbs ar klientiem. Savukārt VIAA projektā mācības ir pieejamas jebkuram nodarbinātam pieaugušajam un VIAA neveic nekādas mērķtiecīgas darbības tieši prioritāro mērķgrupu iesaistei.

Diemžēl nav attaisnojusies paļaušanās uz pašvaldību lomu prioritāro mērķgrupu motivēšanā iesaistīties NVA un VIAA projektu mācībās. Piem., VIAA projektā pašvaldībām mērķgrupu iesaistei bija paredzēts ap 0,7 milj. eiro finansējums, tomēr apgūti vien nepilni 2 %. Savukārt Igaunijā, kur iedzīvotāju ar zemu izglītības līmeni iesaiste mācībās ir augstāka, individuāla uzrunāšana un iesaiste ir nodota nevaldības sektoram, nevis pašvaldībām, kas ir efektīvāk. “Arī Latvijas atbildīgajām institūcijām jāpārskata mehānisms sabiedrības, īpaši iedzīvotāju ar zemu izglītības līmeni, izglītošanai par vajadzību iegūt un pilnveidot darba tirgum nepieciešamo izglītību un prasmes un par iespēju iesaistīties mācībās pieaugušajiem,” uzver M. Āboliņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jāpanāk, ka mācības ir mērķētas uz darba tirgus vajadzību risināšanu. NVA un VIAA projektos kopā vismaz 44 % cilvēku, kas pabeidza mācības no 2019. gada līdz 2022. gada vidum, nav konstatēta ietekme uz nodarbinātību, un, pēc revidentu aplēsēm, šīm mācībām trīs gados izlietoti 12,7 milj. eiro. Lai varētu strādāt profesijā, nepieciešama profesionālā kvalifikācija, kuru pieaugušo izglītības projektos var iegūt, pabeidzot profesionālās tālākizglītības programmu, taču tās nevienā projektā nebija pieprasītākās mācības – tās apguva tikai 12 % jeb katrs astotais dalībnieks, lai gan tām ir vistiešākā ietekme uz personas (īpaši ar zemu izglītības līmeni) nodarbinātību.

“Latvijā pieaugušo ar profesionālo kvalifikāciju īpatsvars 2022. gadā bija 70,6 %. Salīdzinājumam – Igaunijā šādu pieaugušo īpatsvars 2022. gadā bija 74,8 % un līdz 2035. gadam plānots sasniegt pat 80 %. Lai gan atšķirība 2022. gadā ir tikai 4,2 procentpunkti, tomēr, sasniedzot Igaunijas rādītāju, cilvēku ar profesionālo kvalifikāciju skaits Latvijā palielinātos par aptuveni 42 tūkst., kas ir ļoti daudz,” norāda M. Āboliņa.

Svarīgi, lai darba tirgus vajadzībām atbilstošās izglītības programmas nepaliek tikai “uz papīra”, bet tās tiešām īsteno (iepriekš lielu daļu no tām faktiski neīstenoja). Lai gan attiecīgajās nozarēs prognozēja strādājošo pieprasījumu, neviena izglītības iestāde nepieteicās tās nodrošināt vai arī nebija pietiekamas atsaucības tās apgūt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Lai apstiprinātās izglītības programmas faktiski īstenotu, izglītības iestādes un mācību dalībniekus vajadzētu atlasīt vienā institūcijā. Tas novērstu funkcijas dublēšanos, kā arī ļautu elastīgāk komplektēt mācību grupas, īpaši tādās izglītības programmās, kas nav ļoti pieprasītas,” skaidro M. Āboliņa.

Salīdzinoši daudz vairāk pieprasītas bija profesionālās pilnveides programmas, taču vairumā gadījumu tās apguva cilvēki jau ar darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību, ar zemu izglītību – tikai ap 14 %.

Tāpat būtu jānovērš prakse, ka augsti izglītoti un atalgoti profesionāļi par valsts līdzekļiem apgūst ar to profesionālo darbību nesaistītas prasmes, kam nav ietekmes uz viņu nodarbinātību. Ņemot vērā ierobežoto finansējumu, jāvērtē, vai un kāda veida profesionālā pilnveide šāda līmeņa strādājošajiem ir jānodrošina par valsts līdzekļiem, jo valsts atbalsts primāri jāizmanto to mērķgrupu apmācībām, kuras neiekļaujas vai riskē “izkrist” no darba tirgus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jāpilnveido pieaugušo mācību plānošana. Nozares, kurās trūkst zinošu un kvalificētu darbinieku un kurās tie būs vajadzīgi nākotnē, pamatā ļauj noteikt darba tirgus prognozes, par kuru izstrādi atbild Ekonomikas ministrija (EM) un Labklājības ministrijas (LM) padotībā esošā NVA. Pašlaik EM izstrādātās ilgtermiņa un vidēja termiņa darba tirgus prognozes nav pietiekami detalizētas un pēc to sagatavošanas nenotiek pietiekamas diskusijas ar nozaru ekspertiem. Rezultātā gan NVA, gan VIAA iegulda būtiskus resursus, lai noteiktu konkrētas profesijas, kuru apguvei vajag mācības. Turklāt ne ilgtermiņa, ne vidēja termiņa darba tirgus prognozēs, ne arī NVA un VIAA izstrādātajos izglītības programmu sarakstos nav iekļauts reģionālais griezums, piem., vai un kādas ir darba tirgus tendences un attiecīgi mācību vajadzības tādos ekonomiski atšķirīgos reģionos kā Rīga, Pierīga un Latgale.

Salīdzinājumam Igaunijā, kur pieaugušo izglītībā ir labāki rezultāti, šis process ir vienots – izglītības programmu noteikšanai ir izveidota sistēma (OSKA), kurā nosaka tautsaimniecībai nepieciešamo darbaspēku un tā prasmes nākamajiem 10 gadiem.

“Šo sistēmu revīzijā atzinīgi novērtēja arī Latvijas Darba devēju konfederācija, kas koordinē darbu 11 nozaru ekspertu padomēs, kuru mērķis ir sekmēt izglītības atbilstību nozaru vajadzībām. Procesu mācību vajadzību noteikšanai var uzlabot arī Latvijā, ja to konsolidētu un līdzīgi kā Igaunijā integrētu darba tirgus prognozēšanas sistēmā – tas būtu vienots un analītiski pamatots process,” norāda M. Āboliņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jānovērš NVA un VIAA funkciju pārklāšanās. Pašlaik par mācību organizēšanu atbild gan LM, gan IZM un mācības organizē NVA un VIAA, kuru funkcijas pieaugušo izglītībā nav skaidri un pamatoti nodalītas un pārklājas. Turklāt NVA un VIAA kompetence mācību organizēšanā nav skaidra arī citām pieaugušo izglītībā iesaistītajām pusēm (izglītības iestādēm, pašvaldībām, nevaldības organizācijām). Abās iestādēs apmācāmās mērķgrupas galvenokārt atšķir tikai nodarbinātības fakts – NVA nodrošina mācības bezdarbniekiem un darba meklētājiem, bet VIAA – nodarbinātiem pieaugušajiem, t. sk. bezdarba riskam pakļautajām personām (no 2022. gada šai mērķgrupai mācības nodrošina arī NVA).

Tāpat būtiski neatšķiras arī abu projektu faktiskā īstenošana – katra iestāde nosaka pieaugušajiem nepieciešamās mācības, kuras apstiprina komisijas ar līdzīgu sastāvu; mācības nodrošina izglītības iestādes, ko piesaista līdzīgā veidā, turklāt 44 izglītības iestādes piedāvāja mācības abos projektos; katra iestāde uztur savu informācijas sistēmu mācību dalībnieku uzskaitei u. c. Ja mācības nodrošinātu tikai viena institūcija, piem., NVA, kurai likumdevējs jau pašlaik ir deleģējis darbu ar pieaugušajiem bezdarba samazināšanā, pēc revidentu aplēsēm, abu projektu administrēšanas izmaksas būtu par 3,6 milj. eiro mazākas.

Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Valsts kontrole LM, IZM un EM ir sniegusi deviņus ieteikumus un sagaida, ka to ieviešanas rezultātā pieaugušo izglītībā pakāpeniski līdz 2027. gadam palielināsies cilvēku ar zemu izglītību iesaiste un tiks pārskatītas un konsolidētas pieaugušo izglītībā iesaistīto iestāžu funkcijas, samazinot administratīvo slogu un nodrošinot publisko resursu lietderīgāku izmantošanu. Piem., saskaņā ar revidentu aplēsēm par 16,3 milj. eiro (izlietotais finansējums mācībām, kurām nebija ietekmes, un revīzijā aplēstais projektu administrēšanas ietaupījums, ja projektus nodrošinātu viena iestāde) vismaz 13 tūkst. cilvēku ar zemu izglītību varētu iegūt profesionālo kvalifikāciju, līdz ar to viena cilvēka ienākumi varētu palielināties vidēji par 52 %, savukārt šo cilvēku ienākumi kopā varētu palielināties vismaz par 57,7 milj. eiro gadā, bet līdz pensijas vecumam – par 1,3 mljrd. eiro. Ņemot vērā šo jautājumu starpinstitucionālo raksturu, Valsts kontrole aicinājusi revīzijā konstatēto problēmu risināšanā iesaistīties arī Ministru kabinetu un 2023. gadā izveidoto Cilvēkkapitāla attīstības padomi.

Par revīziju

Revīzijā padziļināti vērtēti LM un IZM atbildībā esošie projekti: (1) NVA specifiskā atbalsta mērķa “Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam” ietvaros īstenotais projekts “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” un (2) VIAA specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” ietvaros īstenotais projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”.

Papildu informācija

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.