Gatis Bogdanovs
Kopš 2011.gada katru 8.martu gulbeniešus priecē vietējie mākslinieki ar humora pilniem priekšnesumiem, kas atspoguļo vietējās dzīves notikumus un sadzīviskas ainas.
Pirmsākumi tam meklējami, pateicoties Gulbenes Tautas teātra aktieriem, kad iniciatīvu savās rokās ņēma leģendārās “bufetčicas” Eģita (Edīte Siļķēna) un Aņita (Anita Birzniece), izveidojot humoršovu “Soliņš”, kurš tika izrādīts līdz pat 2018.gadam. 2019.gadā tas pārtapa par “Kāpnītēm”, bet šogad gulbeniešus priecēja improvizācijas teātris, kas krasi atšķīrās no ierastajiem humoršoviem.
Vakara vadītāja Anita Birzniece “Dzirkstelei” skaidroja, ka tieši šāda arī bijusi šāgada iecere.
“Manuprāt, daudzi apmeklētāji pat īsti neapjauta, kas šoreiz viņus sagaida, jo visi jau bija pieraduši pie ēverģēlībām daudzu gadu garumā, bet šoreiz bija pavisam cits redzējums. Mūs uzrunāja Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska, un, tā kā improvizācijas teātris vienmēr ir gatavs, mēs arī piekritām. Šoreiz uz izrādi savācās astoņi aktieri – gan vecie un ilgspēlējošie, gan jaunie. Vecie no agrākie laikiem, bet klāt nāca jaunie no improvizācijas, kas savulaik notika jauniešu centrā “Bāze”. “Kovida” laiks gan visu to nedaudz izjauca, bet tagad atkal mēs sanākam kopā un uzspēlējam gan tur, kur mūs aicina, gan kultūrvietā “Lokāls”, gan vienkārši tāpat, kad pašiem gribas. Mums ir pievienojusies arī neformāla meiteņu grupa, kura, kā es smejos, tajos brīžos atpūšas no bērniem un mājas darbiem, un tā mēs kopā darbojamies aptuveni pusotru gadu un esam neatņemama “Lokāla” sastāvdaļa,” teica A.Birzniece.
Šoreiz skatītāji visu notiekošo vēroja pie galdiņiem un skatuve bija izveidota Gulbenes novada kultūras centra zāles pretējā pusē tieši zem balkona, kas daudziem bija negaidīts pārsteigums. Skatītāji labprāt iesaistījās teatrālajās darbībās un atbalstīja aktierus katrs pēc savas izpratnes.
“Improvizācijas būtība jau pati par sevi ir tāda, ka skatītājs ir līdzvērtīgs aktierim, un daudzi pilnībā iesaistās visos izrādes notikumos. Nevar jau salīdzināt “Soliņu” ar šo improvizācijas teātri, jo tās ir divas dažādas skatuves formas. “Soliņš” jau nav nekāds brends, ko mēs cenšamies pārņemt no teātra, un katrā no šīm formām ir savas grūtības. Vienā ideju radīšanas grūtības un daudzie mēģinājumi, savukārt šeit nepārtraukti jāuztur sevi tonusā un ir neziņa par to, ko nospēlēt liks skatītājs. Tevi nedrīkst pārņemt nesagatavotības moments un pašam visu laiku jābūvē uz skatuves notiekošā pamati, un jāsaprot, kas ir galvenais un ap ko tas grozās,” skaidroja A.Birzniece.
Šoreiz gan skatītājiem izpalika ierastās tulpes un gardumu baudīšana, bet par pozitīvu emociju un svētku noskaņas trūkumu sūdzēties nevarēja.
Ko no visa redzētā varēja attiecināt uz teātra mākslu? Nejauciet pašdarbību ar teātra mākslu
Ja neko normālu neesi redzējis, tad jau būs ok. 😀
Man tādi neinteresē.