Ginta Alberte
Sirsnīgā gaisotnē aizvadītās piektdienas vakarā noritēja novadpētniecības telpas “Šeit satiekas paaudzes” atvēršana Galgauskas pagasta pārvaldes telpās.
Pasākumā piedalījās gan absolventi, gan bijušie skolotāji, gan galgausnieši, kuriem ir tuva skola un pagasts. Dzirkstīja satikšanās prieks, skanēja absolventu priekšnesumi un ar smaidu un arī drusku asarām izskanēja atmiņu stāsti, un visi pauda gandarījumu, ka Galgauskā tapusi vieta, kur pulcēties, kavēties atmiņās un izzināt vēsturi.
Darbs astoņu mēnešu garumā
Pagasta skolas vēstures plašo materiālu klāstu, kas ir krāts un apkopots gadu gadiem, bet pēc skolas slēgšanas slīga aizmirstībā, tagad sabiedriskā kārtā gaismā cēla galgausnietes Dzidra Matīsa, Inga Zomerovska, Pārsla Lazdiņa un Līga Radiončika.
“Nelielā Galgauskas pagasta sirds vienmēr bijusi skola. Līdz ar skolas slēgšanu 2019. gadā skolas dzīvība bija apstājusies, tāpēc bija ļoti svarīgi savākto bagāto skolas mantojumu sakārtot, lai tas būtu pieejams sabiedrībai. Mēs bijām parādā mūsu skolai, absolventiem, ka tik daudzus gadu garumā nebija šis darbs paveikts,” “Dzirkstelei” uzsver Dz.Matīsa.
Viņa piebilst, ka īpaši to pārdzīvoja skolotāja Austra Karole, regulāri zvanot uz pagasta pārvaldi un atgādinot, vai un kad tiks izveidota novadpētniecības telpa.
Darbs sākās pērn septembrī un šogad 23. maijā tika pabeigts.
“Mēs sanācām šeit četri cilvēki, kuriem nebija vienaldzīgi šie materiāli. Šis laiks astoņu mēnešu garumā bija ļoti interesants, garīgi bagāts un emocionāls. Nevaru izteikt tās sajūtas, kuras rodas, iegrimstot laika telpā, uzzinot kaut ko jaunu par cilvēkiem un notikumiem, kas risinājušies mūsu Galgauskā. Tad tu ej pa tiem pašiem ceļiem un takām, kur ikdienā, bet pavisam ar citām acīm skaties uz vietām,” atzīst I.Zomerovska.
Viņa saka paldies visiem tiem absolventiem, kas palīdzēja un dalījās ar savām atmiņām, ar cilvēku atpazīšanu fotogrāfijās.
Jāziedo vismaz diena
Materiālu un foto ir tik daudz, ka apmeklētāji Dz.Matīsai sakot, ka jāziedo vismaz diena, lai ar visu iepazītos. “Kārtojot materiālus, izcēlām skolas bagāto vēsturi, skolotāju un skolēnu paveikto, kā arī absolventu tālākos ceļus dzīvē. Bet jau darba sākumā izlēmām, ka kārtosim materiālus, pievienojot un apkopojot arī pagasta vēsturi,” akcentē viņa.
“Protams, skolas materiālu ir visvairāk, bet ir arī par pagastu, pagasta iestādēm un būvēm tagad un senāk, pagasta cilvēkiem,” saka P.Lazdiņa. “Nāciet, pētiet, skatieties! Labprāt pieņemsim interesantus materiālus, ar ko papildināt ekspozīciju. Neturiet sveci zem pūra, lai mūsu kultūrvēsturiskais mantojums tiktu saglabāts!”
Arī I.Zomerovska zina, ka daudziem galgausniešiem, kuri pasākumā nevarēja ierasties, ir interese par šo bagāto skolas un pagasta vēsturi. “Mēs neapstāsimies, turpināsim un gaidīsim arvien katra pienesumu mūsu kopējai lietai, jo Galgauska bija, ir un būs,” uzsver I.Zomerovska.
Savukārt Dz.Matīsa piebilst, ka galgausniešus nepamet cerība, ka “gaišajā baltajā skolā kādreiz atkal skanēs bērnu balsis”. Galgauskas skola celta 1937. gadā.
Skolotāja A.Karole, kura ļoti vēlējās būt kopā šajā pasākumā, bet veselības problēmas diemžēl liedza iespēju ierasties, tāpēc viņa bija veltījusi šim pasākumam dzejoli:
“Uzminiet šos!
Saule zemi iedegusi
Spožās zelta ugunīs.
Tikai kungi piecus gadus
Gremdēj` ciema dārgumus.
Galgausnieši negaidīja
Negausīgos gulētājus.
Klusi nāca, strādāt sāka
Četri čakli zelta rūķi,
Uzspodrinot vēsturi.”
Reklāma