Korī “Dziedonis” – arī novadnieks un gulbenietis

Izskanējušajos dziesmu un deju svētkos pamatīgu “apvērsumu” radīja Latvijas Universitātes vīru koris “Dziedonis”, kuru vada mūsu novadnieks Uldis Kokars.

Piedaloties “Koru karu” finālā, koristi izpildīja tradicionālo maoru deju ar izkliegtu pavadījumu, kas ir tipiska Jaunzēlandes regbijistu sasveicināšanās vai pretinieku iebiedēšanas deja, kuru izpilda pirms spēles. Koris “Dziedonis” ieguva godpilno otro vietu, un šo panākumu palīdzēja kaldināt arī divi gulbenieši – Georgs Gibala un Vitauts Bošs.

Kordiriģentu Uldi Kokaru gulbenieši sauc par savējo. Savulaik vadījis jauniešu kori “Silver” un nekad nav aizmirsis Gulbenes kultūras centra jaukto kori “Harmonija”, kurš dibināts 1984.gadā ar nosaukumu “Gulbenes skolotāju koris”, jo bijis kora pirmais diriģents. Pirmo reizi Uldis Kokars pievienojās arī lielo dziesmu svētku virsdiriģentu saimei.

“Divi gulbenieši tiešām palīdzēja kaldināt “Dziedoņa” panākumus. Vitauts Bošs ir nesen pievienojies mūsu korim, bet Georgs, kuru mēs draudzīgi saucam par Džordžī, korī dzied jau sen un regulāri. Viņš tiešām ir ļoti aktīvs dziedātājs un viņu pazīstu vēl no Gulbenes skolas kora laikiem, un jāteic, ka viņš tiešām ir savā vietā. Ar savu aktivitāti viņš piesaistīja kameru uzmanību. Tur jau neviens netēloja. Katrs izpaudās tā, kā viņš tobrīd jutās,” saka U. Kokars.

Viņš uzsver, ka šāda izturēšanās uz skatuves ir pilnīgi normāla, tās vienkārši bijušas cilvēku emocijas, jo jāstrādā ir ar pilnu jaudu. Tas ir rezultāts, ko var panākt, savu darbu darot godprātīgi. Vienīgais, kas pārsteidzis Uldi, ir šā ieraksta milzīgais skatījumu skaits sociālajos tīklos, kurš vēl joprojām turpina augt.
Georgs Gibala “Dzirkstelei” stāsta, ka koru fināla konkursos piedalās jau trešo reizi. “Jāteic, ka šoreiz bija īpašs uztraukums, jo šī uzstāšanās bija liela uzdrīkstēšanās, jo savā priekšnesumā parādījām to, kas latviešu kormūzikā nav ikdienā sastopams. Manuprāt, tas bija stāsts par izkāpšanu no kastītes, jo skaņdarbs ir ne tikai tehniski grūts, bet arī kopā ar horeogrāfiju prasīja ikviena dalībnieka ieguldījumu mēģinājumos vairāku mēnešu garumā, lai skatītājs konkursā nepārprotami gūtu pareizo sajūtu. Konkursā šķita, ka parādījām sevi labākajā versijā, jo, īpaši izpildot deju noslēgumā un arī jūtot, ar kādu atdevi to izpilda pārējie dziedātāji. Varēja just, ka atmosfēra zālē bija pamatīgi nokaitēta un ka skatītāji nekad nav ko tādu piedzīvojuši, protams pacilātības sajūta, ko sniedza skatītāju ovācijas un pēc tam arī atzinības vārdi, manuprāt, ir labākais vērtējums, ko var saņemt!”

Savukārt Vitauts Bošs laikrakstam pauda, ka šādas intereses gadījumā var teikt, ka mērķis ir pilnībā sasniegts. “Mēs gribējām pārsteigt un tas arī izdevās. Tomēr tas nāca ar smagu un intensīvu darbu. Lai to sasniegtu, uz mēģinājumiem nāca arī arī pats skaņdarba autors Andris Sējāns, bet kustības un emociju izpausmi apgūt palīdzēja horeogrāfs Agris Daņiļevičs. Mēģinājumos dabūjām pasvīst un strādāt ar pilnu jaudu. To jau dara arī mūsu koru dalībnieki un to vadītāji, kuri katrā skaņdarbā ieliek savu dvēseli, tikai ir jautājums, vai katrs korists to spēj pieņem? Otra lieta ir sastāvs. Piemēram, korī “Gaudeamus” ir sešdesmit spēcīgas vīru balsis, bet mūsu novadā pa visiem koriem aptuveni tikpat, tāpēc sasniegt ko tādu šeit uz vietas ir ļoti grūti. Domāju, ka 25 cilvēki jauktajam korim būtu minimums un tad varētu cerēt uz panākumiem. Noteikti palīdz arī sadarbība ar mūzikas autoru, lai izprastu viņa redzējumu. Savulaik Gulbenē šāda sadarbība bija Gulbenes skolotāju korim ar mūsu novadnieku un komponistu Valdi Zilveri, kurš pat brauca līdz uz Velsu, lai palīdzētu korim piedalīties konkursā. Pirms koru kariem “Dziedonī” mēģinājumi notika trīs reizes nedēļā un manas balss saites to sāka just. Vēl bija no galvas jāiemācās teksts, kuru tu nesaproti, bet zini tikai to, ka tie ir kaujas saucieni, kuri reizēm pāriet liriskajā daļā. Tad salikt kopā ar kustībām, jo viens bez otra tas nestrādā, bet beigās, manuprāt, viss izdevās,” uzsvēra V. Bošs.

— Gatis Bogdanovs, Diāna Odumiņa

#SIF_MAF2023