Lizumnietes Gunitas Ozoliņas katrs lakats ir īpašs

Lizuma bibliotēkā šobrīd ir apskatāma lizumnietes Gunitas Ozoliņas darināto lakatu izstāde.

Gunita “Dzirkstelei” stāsta, ka lakatus viņa sāka darināt pagājušā gada sākumā.

“Interesi izraisīja piedāvātā meistarklase, un nolēmu to izmēģināt. Devos uz Apes Amatu māju iegūt jaunu pieredzi, zināšanas. Tur aizsākās mans krāsainais lakatu ceļš. Šīs zināšanas izmantoju vēl šodien. Krāsainie, siltie lakati top uz precīza rāmja ar koka adatas palīdzību. Krāsas izvēlos, vadoties pēc iekšējās sajūtas,” saka Gunita.

Viņa atzīst, ka prasmes vēl ir jāpieslīpē. Lakatu darināšanā daudz kas atkarīgs arī no izmantotās dzijas veida, kā arī ir dažādi mazie knifiņi, kas ietekmē darba kvalitāti un rezultātu. Lai izgatavotu vienu lakatu, nepieciešamas apmēram 25 stundas, neko citu līdztekus nedarot. Īpaši laikietilpīgs ir diegu sagatavošanas process, proti, to sagriešana. Visa lakata tapšanas gaita ir darbietilpīgs, rūpīgs, pacietību prasošs darbs.

Rokdarbi Gunitai nav sveši. Savulaik viņa strādāja bērnudārzā un ļoti daudz no nepieciešamā materiāla darināja pati, veidoja dažādas rotaļlietas bērniem, arī saviem bērniem darināja miega mantiņas, mīļmantiņas un radīja citas lietas. Bet tagad Gunitu aizrauj tieši lakatu darināšana.

Tā viņai ir kļuvusi par sirdslietu, kurā liels atbalsts nāk no ģimenes. Tajā iesaistās arī bērni, kuri rosina idejas par krāsu izvēli. Neatsverams atbalsts šajā visā ir arī vīrs, kurš, ja nepieciešams, aizbrauc pēc dzijas.

“Ja viņš ir kādā lielākā pilsētā, pasaku, kādas krāsas dziju vajadzētu atrast. Tomēr man pašai visvairāk patīk dziju izvēlēties klātienē – pataustīt, sajust tās tekstūru un ļaut krāsām mani uzrunāt,” stāsta Gunita.

Lakata darināšana ir darbietilpīgs process. Gunita stāsta, ka profesionāļiem tas, iespējams, rit ātrāk, bet viņai vēl viss notiek nesteidzīgi.

“Kaut kad sen biju redzējusi šāda veida lakatus, taču toreiz tiem nepievērsu uzmanību. Viss mainījās brīdī, kad ieraudzīju to visu meistarklasē. Šis process mani aizrāva, radās vēlme pamēģināt pašai. Lakatu darināšana man ir kļuvusi par sava veida meditāciju. Kad lakats ir gatavs, tad ir prieks!” atzīst Gunita.

Viens no lakatiem Gunitai ir īpaši mīļš. Tas ir lakats, kuru viņa pabeidza dienu pirms mazmeitiņas piedzimšanas.

“Kad to sāku darināt, teicu: kad pabeigšu šo lakatu, mazmeitiņa būs klāt. Un tā arī bija. Šis lakats ir mīļš, bet patiesībā katrs lakats man ir īpašs. Tas ir kā tāds silts notikums, kurā ielikta visa mana dvēsele. Tajos ir ielikta mana enerģija un mīļums,” sajūtas dalās Gunita.

Šī ir pirmā reize, kad Gunita savus lakatus parāda plašākai sabiedrībai. “Es uzdrīkstējos,” saka Gunita.

Tagad viņai prātā jau dzimst jaunas idejas, piemēram, lakatus pārvērst pončo. Un, ja būs interese, viņa labprāt noorganizētu arī meistarklasi un dalītos savās zināšanās ar citiem.

+ 2