Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Pasaules tirzmaliešu saiets – vairāk nekā Tirzas pagasta svētki

Izmērīt “temperatūru”, lai noteiktu, kāds kuram sirdspuksts, kāds asinsspiediens un cik liels ir Tirzas patriotisms, apņēmās un veica Aldas Albertes vadītais vietējais amatierteātris. Foto: Diāna Odumiņa.

Ar svētbrīdi Tirzas luterāņu baznīcā un ar pasaules putekļu nomazgāšanu vietējā svētavotā, lai acīm gaišums, sestdien sākās Tirzas pagasta svētki, kuriem dots ambiciozs nosaukums – V pasaules tirzmaliešu saiets. Dienas gaitā, kā novēroja “Dzirkstele”, cilvēki nāca un nāca.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tirzas patriotisma “temperatūras” mērīšana

Patiešām cilvēki uz Tirzu bija sabraukuši arī no mazākas vai lielākas tālienes. Un ne tikai tirzmalieši, arī blakus pagastos dzīvojošie vai tur vasaras pavadošie.

“Es jau arī sevi daļēji varu par tirzmalieti uzskatīt,” laikrakstam teica Druvienas amatnieks, koka darbu pratējs Viesturs Kļaviņš, kurš bija ieradies piedalīties Tirzaslejā sarīkotajā mājražotāju tirdziņā. Tur ar savu medu un upenēm andelējās arī tirzmalieši Anna un Juris Kļaviņi un citi vietējie vai tuvējo pagastu pārstāvji, arī koka darbu pratējs Laimonis Lapsa no Gulbenes. Anna paspēja arī uzstāties vietējo senioru deju grupas sastāvā. Apbrīnojami sparīga un dzīvespriecīga, lai gan ir jau pensijas vecumā. Sacīja – darbs pie bitēm, to nemitīga apčubināšana viņu izdziedināja no ļaunas slimības. Un vēl arī – ticība. To kā asinsbalsi Anna mantojusi no savas vecmāmiņas. “Viņa bija adītāja, katrā cimdu pārī viņai tēvreize bija ielikta. Visiem labu darīt, arī tam, kurš tev sliktu darījis – tā viņa mācīja. Mūža otrajā pusē esmu pieņēmusi šo dzīvesziņu,” teica Anna.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt Aldas Albertes vadītā amatierteātra aktieri visiem tirgus apmeklētajiem piedāvāja mērīt pulsu un asinsspiedienu, lai noteiktu Tirzas patriotisma un svētku sajūtu “temperatūru”. Bet, ja kādam grādu bija par maz, to tika piedāvāts tūlīt labot.

Pie svētavota visi vienādi un pāri visam pujenes

Neviens nelaida garām iespēju nomazgāt acis Tirzas svētavota ūdenī. Šis avots taču zināms jau kopš 18.gadsimta vidus! Ticējums mudina arī acis nomazgājušajam atstāt svētavotam ziedojumu – centus. Un tos nevienam nav brīv aizņemties, citādi var seja sākt sapampt – zināja stāstīt Bebene un Pindacīša (Tirzas amatierteātra aktrises Ligita Zvirbule un Ligita Dzene), kuras amizējās ar atnākušajiem un visādi pamācīja no tautas gudrību pūra. Dāvāja arī dažādas augu tējas zālītes – kam labākai hormonu darbībai un stiprākai sirdij, kam – možākam garastāvoklim un veiklākām kājām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ar baudu šajās izdarībās nolūkojās ar Lizuma vārdu saistītais Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs, asociētais profesors Kristians Brekte, kurš te līdzinājās parastam lauku puisim. Kā savējais starp savējiem. Uz pasākumu viņš bija ieradies kopā ar draugiem, mammu Ilonu Brekti un tēti Viktoru Namajunas.

“Lai jums labs noskaņojums! Smaidiet visu dienu!” vēlēja Bebene. Kopā ar Pindacīšu viņas iztaujāja pie avota satiktos pasaules tirzmaliešus, kuri šajā pusē kādu laiku nav redzēti. Starp viņiem bija arī Zenta Lūse no “Priedeskalniem” – dzimusi un uzaugusi Tirzā, bet nu jau lielākā dzīves daļa pavadīta Rīgā.

Un tad sākās radurakstu noskaidrošana, senu atmiņu piesaukšana un pāri visam peoniju jeb pujeņu stāsts, jo šo puķu stādi ceļojuši no vienas lauku sētas Tirzas pagastā un otru. Un tā nu ziedošā stafete ir nodota tālāk no paaudzes paaudzē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Varēja satikt divus šodienas Andrievus Niedras

Kad pie avotiņa pamanīta no Tirzas pagasta nākušā izcilā rakstnieka Andrieva Niedras radu saime, Pindacīša tūlīt iesaucas, ka šiem jādabū “septiņu zālīšu prišuma balzama” malks. “Dzirkstele” iepazīstas ar dižā rakstnieka vārda un uzvārda diviem brāļiem – Andrievu Niedru senioru un junioru – viņa dēlu, arī Andrievu Niedru. Pie svētavota ģimene uzkavējas kādu brīdi. Acis dzidrajā ūdenī mazgā arī šīs ģimenes sieva un mamma Inese. Viņi visi ir rīdzinieki.

Seniors Niedra teica: “Esmu Andrievs ceturtais. Mans dēls – Andrievs piektais.” Jau iepriekš esot Tirzā piedalījušies pasaules tizmaliešu saietos. Kā vienreiz uzaicinājis atbraukt uz šejieni Nils Treijs, tā viņi turpinot braukt. Runājot par radniecības pakāpi ar slaveno rakstnieku, Niedru ģimenes galva teica: “Pilnīgi pa tiešo! Tas pirmais Niedra bija mana tēva vecaistēvs. Otrais Andrievs Niedra izskolojās par būvinženieri un krita Berlīnes kara laikā. 1936.gadā piedzima mans tētis. Un 1960.gadā piedzimu es. 1985.gadā piedzima vēl viens Andrievs.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Niedru ģimene sestdien Tirzā klausījās vēstures lasījumus “Kalna Lieldaru” rijā, kur rakstnieks Andrievs Niedra tika cildināts viņa 151. dzimšanas dienas saistībā. Uzstājās pašmāju novadpētnieks N.Treijs un akadēmiskie pētnieki Linda Zulmane un Gints Apals.

Cilvēki stāvēja rindā pēc “Tirzas “Doktorāta” stāsta”

Savukārt tirzmaliete Ieva Bērziņa pulcināja interesentus doktorāta lapenē uz savas jaunās grāmatas “Tirzas “Doktorāta” stāsts” atvēršanas svētkiem. Kopā bija sanākuši Tirzas kādreizējās slimnīcas bijušie darbinieki, pacienti, tagadējie “Doktorāta” iemītnieki un daudzie rakstnieces talanta cienītāji. Cilvēki stāvēja rindā pēc jaunās grāmatas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uz pasākumu bija ieradusies arī Marta Kaidaka no Virānes. “Dzirkstelei” viņa par Tirzas slimnīcu teica: “37 gadus te nostrādāju. Biju sētniece, kurinātāja, sanitāre un visbeidzot pavāre. Mīļa man šī vieta. Tagad ļoti ir mainījusies. Vairs nepazīt.”

Kā zināms, “Doktorātā” pašvaldība ir ierīkojusi grupu dzīvokļus pieaugušajiem ar vieglu invaliditāti. Tomēr “Doktorātā” joprojām ir arī ģimenes ārsta prakses telpas.

“Dzirkstele” sestdien ielūkojās tikai mazā daļiņā no tās dienas pasākumu biruma. Taču arī šis gūtais nelielais ieskats bija svētības un patiesas sirsnības pilns, jo apliecināja, cik ļoti esošie un bijušie tirzmalieši mīl šo pagastu, tā kultūrvēsturi, dabu, darbu un pilnasinīgu šodienas dzīvi.

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.

#SIF_MAF2023

Līdzīgi raksti

Reklāma

Komentāri ir slēgti

Komentāri (1)

  1. Lai dzivo tirzmaliesi ..lai izdodas jums sie skaistie pagasta svetki..kas piepildis sirdis ar latvisko dziveszinu..ar jusu tradiciju appzinu…ka es esmu tirzmalietis lai kuraa pasaules malaa es sobrid butu..un te ir manas saknes..te ir mana bernibas zeme mana maja.te ir mans novads..te ir savejie..sis sajutas draugi negusiet nevienaa pasaules malaa..lai cik labi tur klatos..jo si vieta ir tava..tirzas pagasts. Uz pasaules kartes niecigs bet liels katra tiezmaliesa sirdi.tas ir tik liels cik liela ir jusu atbildiba milestiba pret savu pagastu..jo tas ir jysu sencu darba turpinajums .tikums ticiba ceriba milestibas apliecinajums jums…sanaciet sadziediet pasaules tirzmaliesi no visam pasaules .malam..sai skaistajaa pasakumaa..i sadodieties rokaas..lai sajustut sava pagasta pulsu ..izmazgajiet svetavotaa acis no pasaules putekliem..lai saredzetu to kas patiesibaa nav acim saredzams..jo iisti mes redzam.tikai ar sirdi..

    6
    2
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.