Tapušas trīs Stāmerienas pagasta iedzīvotāju iedvesmotas lugas

Aprīļa nogalē Stāmerienas pilī notika pasākums “Viņa. Viņš. Satikšanās. Stāsti no Stāmerienas: lugu lasījumi”, kurā tika priekšlasīti lugu teksti, kuri tapuši, intervējot vietējos Stāmerienas un Kalnienas iedzīvotājus. Iedvesmojoties no intervijām, dramaturgi no Latvijas Kultūras akadēmijas radījuši trīs jaunas lugas.

Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna stāsta, ka Kultūras akadēmijas studenti pērn intervēja 20 Stāmerienas un Kalnienas novada ļaudis ne tikai lugu tapšanu ietvaros, bet arī savu pētījumu ietvaros par kultūru lauku vidē.

Intervējamie vecumā no 45 līdz 64 gadiem

Kopumā Stāmerienas novadā tika intervētas 10 sievietes vecumā no 45 līdz 64 gadiem un 10 vīrieši vecumā no 45 līdz 64 gadiem.

“Pētījuma fokusā bija gan dzīve laukos, gan iesaiste kopienā, gan kultūras līdzdalības prakses un nozīmes ikdienas dzīvē. Balstoties intervijās iegūtajos datos un interviju laikā gūtajā iedvesmā, dramaturgi izstrādāja lugas, kuru lasījumus Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermākslas studējošo studentu izpildījumā bija iespējams dzirdēt 27. aprīlī Stāmerienas pilī,” stāsta pētniece Ance Kristāla.

Viņa saka, ka jaunie dramaturgi lugās bija notvēruši stāstus gan par sliktajiem ceļiem, gan Valpurģu nakts svinēšanu, gan savu varoņu tēlos ielikuši vieglāk vai grūtāk atpazīstamus Stāmerienas kopienas iedzīvotājus.

“Pētījuma komanda izsaka lielu pateicību visiem, kuri uzticējuši savus dzīvesstāstus, kā arī novēl Stāmerienas novada iedzīvotājiem lepoties ar savām atšķirībām!” teic pētniece.

Kalnienas Valpurģu nakts

Latvijas Kultūras akadēmijas studentes Mariannas Stasivas luga saucas “Spindzeles”. Viņa intervējusi septiņus Stāmerienas un Kalnienas iedzīvotājus un, iedvesmojoties no viņu atmiņu stāstiem par dzīvi Stāmerienā, radījusi stāstu par cilvēkiem, kuri vienlaicīgi ir daļa no kopienas un arī nav.

“Rakstot lugu, domāju par cilvēku dažādību vienas kopienas ietvaros, tādēļ darbojošās personas lugā ir raganas, kuras izjūt distanci ne tikai starp sevi un citiem ciema iedzīvotājiem, bet arī savā starpā. Lugā sieviešu – raganu tēli reprezentē gan katra cilvēka spēju apslāpēt savu ego un darboties kā kopienai kāda mērķa vārdā, gan arī akcentē it kā kopienā nesaprasto un atstumto cilvēku grupu, to spēju pastāvēt un veidot savu kopienu,” stāsta M.Stasiva.

Viņa uzsver, ka motīvs par raganām, kas vienreiz gadā satiekas Valpurģu nakts svinībās, nāk no intervijas ar kādu Kalnienas ciema iedzīvotāju.

“Jautājām par vietām, kur cilvēki satiekas, un šī sieviete pastāstīja par vietu, kur viņa arī tiekas ar draudzenēm un uztur Valpurģu nakts tradīciju. Viņas tiekas naktī no 30. aprīļa uz 1. maiju un veic dažādus pagānisko tradīciju rituālus. Pati sieviete to smejot nosauca par “raganu tusiņu”, un, izdzirdot šo stāstu, momentāni izlēmu, ka tas būs lugas sižeta pamats. Visi intervētie iedzīvotāji bija ļoti atsaucīgi un draudzīgi. Daži bija atklātāki, citi noslēpumaināki, bet katras intervijas laikā es jutos pieņemta un ar to man pilnībā pietika,” stāsta jaunā dramaturģe.

Savukārt Didža Ruicēna luga saucas “NE(notikušais)”.

“Ko nozīmē būt cilvēkam kultūrā, kas lēnām apzinās garīgo veselību, kā daļu no tās ikdienas. Gribējās ne tik daudz portretēt vietējos iedzīvotājus, kā drīzāk pieskarties tam nervam, kas saistošs ikvienam, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas,” stāsta jaunais dramaturgs.

Vai ir tik depresīvi?

Elza Vildaus projektā sarakstījusi lugu “Futura mobila jeb Projekts “4406””. Šī ir Stāmerienas un Kalnienas iedzīvotāju stāstos iedvesmota luga, kas vēsta par kādu utopisku Eiropas Savienības projektu, kas depresijas mazināšanas nolūkos lauku teritorijās piedāvā ciema iedzīvotājiem iesaistīties projektā.

“Projekts paredz apmeklēt autoskolu un nokārtot autovadītāja eksāmenu, un savā īpašumā iegūt eko automobili. Projekta dalībniekiem pētījuma nolūkos jādokumentē sava ikdiena. Šī luga apskata to, kā autovadīšana ir saistīta ar dzīves vadīšanu lauku vidē – vai autovadīšana nozīmē lielāku brīvību un vai lielāka brīvība – laimīgāku dzīvi,” stāsta E.Vidlaus.

Lugu lasījumu apmeklēja arī Inga Lapse no Kalnienas, un viņa stāsta, ka iedzīvotājus akadēmijas studenti intervē ne pirmo gadu, tādēļ licies interesanti, ko šajās intervijās studenti ir saklausījuši, lai iedvesmotos savam radošajam darbam.

“Pēc visu trīs darbu noklausīšanās, man kā lauku iedzīvotājam bija pārdomas, kāpēc katrā no lugām, runājot par lauku teritoriju, tiek pieminēta vai kaut kādā veidā inscenēta alkohola problēma. Vai to iedzīvotāji stāsta intervijās vai arī tas ir stereotips par laukiem? Jo ikdienā es to tiešām tā neredzu. Bet varbūt no malas to var tā redzēt? Tāpat kā atspoguļotā nolemtības sajūta. Vai tiešām dzīve ir tikai pilsētā? Es tā nedomāju. Vietas ārpus lielajām pilsētām ir iespēju vietas. Ja te kaut kā nav, bet tu gribi, tu vari to ieviest pats vai būt radošs un darīt citādāk. Jā, tev ir jādara pašam. Un, nē, lauki nav tikai govis un traktori,” pārdomās dalās I.Lapse.