Dzirkstele.lv
Biedrība “Zemnieku saeima” un Latvijas Dabas fonds aicina lauksaimniekus, pašvaldības un autoceļu uzturētājus izvērtēt nepieciešamību pļaut ceļmalas biežāk nekā divas reizes vasarā. Ziedošu ceļmalu saglabāšana ir labvēlīga dabas daudzveidībai, kura šobrīd arī Latvijā arvien vairāk samazinās.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekle Maira Dzelzkalēja-Burmistre: “Reti kur Eiropā vēl ar tādu entuziasmu kā Latvijā tiek nopļauti augi ceļmalās, atstājot vasarā gar ceļiem saulē izdegušas joslas. Pārmērīga pļaušana, nenāk par labu ne ceļmalas izskatam, ne dabai. Ceļmalas vasarā jāsaglabā ziedošas. Lai tās būtu sakoptas un lai vienlaikus nodrošinātu dabas daudzveidības saglabāšanu, pietiek pļaušanu veikt divas reizes sezonā. Turklāt, tuvojoties Jāņiem, skaisti ziedošas ceļmalas būs arī laba dāvana visiem jāņuzāļu lasītājiem.”
“Ceļmalas, grāvmalas, mežmalas ir ļoti nozīmīgi sugu izplatīšanās koridori. To loma palielinās ainavā, kurā dabiskie biotopi ir izteikti safragmentēti. Nereti tieši ceļmalās būs lielāka sugu daudzveidība, nekā tai piegulošajos laukos, jo tās ir sugu patvēruma vietas. Tāpēc visas “malas” ir būtiskas, lai saglabātos mūsu savvaļas sugu daudzveidība,” saka Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova. Latvijas Dabas fonds mudina apdomāt pļaušanas nepieciešamību, sevišķi vasaras karstumā, kad augi pēc nopļaušanas var iet bojā un neataugt. Tas attiecināms ne tikai uz ceļmalām, bet arī uz pilsētu teritorijām.
Citviet Eiropā ceļmalās tiek saglabātas dabīgo ziedošo augu joslas, kas priecē ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Augu daudzveidība ir nozīmīga kukaiņu daudzveidības saglabāšanai, līdz ar to apputeksnētājiem, tāpat arī putniem un citām dzīvajām radībām.
Ceļmalas un grāvjus jāpļauj ne biežāk kā divas reizes sezonā – krāšņi ziedošas ceļmalas vēlams pļaut pēc vasaras Saulgriežiem un septembrī – veģetācijas sezonas beigās, lai neveidotos kūla. Tas ziedošajiem augiem ļauj izsēt savas sēklas un pavairoties. Pēc pļaušanas zāles atgriezumi no ceļmalām ir jāsavāc. Savukārt, ceļmalās, kurās izplatīti invazīvie augi – lupīnas, zeltslotiņas, puķu spriganes – ļoti svarīgi nopļaut pirms šo augu ziedēšanas, lai tie neizplatītos jaunās teritorijās.
“Zemnieku saeima” aicina lauksaimniekus, pašvaldības un valsts autoceļu uzturētāju nepārspīlēt ar ceļmalu pļaušanu vietās, kur neaug invazīvo sugu augi un kur tas nerada apdraudējumu satiksmei.
Nu beidzot atrāpojis arī līdz mums. Ne tikai ceļmalas, bet arī māju teritorijās ir vietas, kur skaisti ziedēt pļavai. Un cik varētu ietaupīt naudas! Ozolu ielā starp ozoliem pat pēc neatlaidīgas pļaušanas cenšas uzziedēt pa puķītei. Bet tā skaistuma un dabiskuma izpratne pie mums stagnē.
nopļaujiet kārklus ceļmalās un tad šļupstiet par puķītēm
Gandrīz jāpiekrīt jums… kur jūs redzat puķes? Saglabātāji? Vispār skatāties, kas ceļmalās aug? Vispirms lai sakopj pieturas. Viss aizaudzis jau gadiem. Nav kur atsēsties. Nē jau viscaur ir pieturas ar jumtu. Pliks sols, to pašu var knapi ieraudzīt zālē.
Piekrītu par pieturām, bet puķes jau tāpēc neredzat, ka nopļauj. Vajag, lai puķei nogatavojas sēklas un izsējas. Viss jādara ar sajēgu.
Eiropā gar ceļu malām ir žogi, lai dzīvnieki neskrien uz ceļa. Te, tieši pretēji, grib audzēt brikšņus līdz brauktuves malai.
nu tauta,jūs no avīzes nokrituši,kur jūs esiet redzējuši ka nekoptā ceļmalas sračā jums augs un ziedēs puķe tač pēdējo rievu smadzenēs vajag iztīrīt
Ziedošie augi iznīkst, ja neļauj izziedēt, bet uz kārkliem tas neattiecas…. tāpēc tur kur ekosistēmai vajadzigie augi aiziet bojā, zeļ un plaukst usnes un kārkli….atjaunot skaistas ceļa malas nebūs nedēļas jautājums, bet pāris gadu….un lielu pacietību…. turklāt katrs var palīdzēt dabai atjaunoties – ejot uz pieturu, iebērt kabatā pļavā savāktu ziedu sēklas un izkaisīt….ar laiku ap pieturu augs un ziedēs tas, ko iesējāt!!!! Katrs veido vidi ap sevi pats!!!!
Un ziedēt var ļaut pa mazam gabaliņam vien, kur tas iespējams. Sēkliņas pašas aizlidos tālāk. Man arī pļava arumu vietā sāka ziedēt tikai kādā ceturtajā gadā. Bet tagad.. Pilsētā kārklu mazāk, varbūt sāksim ar maziem pleķīšiem iepazīt pļavu puķes?
Sis ir Gulbenes domes parazitu baltos kreklos gajiens, ka nozombet naivos pastalniekus. Kad novada budzets ir izzagts un nevar vairs noplaut celmalas pat 1 reizi gada, tad grib iestastit, cik skaisti zied celmalas. Celmalas ir ieaugusas krumos un nezales. Zied tikai zemnieku plautas plavas. Ta ka, Cauniti, nem vien pats savu traktoru un plauj, jo citam nekam tu nederi.
Šī kustība par pļavām nevis nograuztajiem mauriņiem sākusies pasaulē un pēc tam arī Latvijā pirms daudziem gadiem. Skatīsimies paši uz sevi. Domājot par bitēm, tauriņiem, vardēm utt. Ja gribēsim līdzināties sliktajam, tad nekā nebūs kā tikai purkšķēšana.
Si zalo iesakta kustiba ir stulba. Ja laikus neplauj zali, tad tur jau 1. vasara sak augt krumi un velak tos ir gruti noplaut un tad no tiem vala var tikt tikai ar arsanu. Tapec jau celmalu krumi regojas noplauti 70 cm augstuma !! Zalie stulbeni.
Visu asfaltēsim, kokus nocirtīsim, putnus izšausim, ražu smidzināsim…Un citus apsaukāsim. Forši. Intelekts spīd pa gabalu un krata dūres. Vēl dustu no augšas pakaisīt, lai nebūtu nekā lieka. Savādāk dīvainīši traucē dzīvot zili zaļi
Pēc ražas smidzināšanas/notiek diezgan bieži/logus trīs,četras dienas nevar atvērt.Ārā ilgstoši arī nevar uzturēties,smaka briesmīga.
Ceļmalas no aizlaikiem appļauj dēļ tā lai čūskas uz ceļa nelīstu, jo tās vairās rāpot pāri klajai vietai. Zālāja saknes augot rada šķērsli ūdens notecei no ceļa.