LETA
Līdztekus pēdējā laikā ārkārtīgi izkāpinātajiem, bet tik pierastajiem Kremļa draudiem par iespējamu kodolieroču pielietošanu aizvadītajā nedēļā par propagandistu jājamzirdziņu kļuva ziņa, ka Libānā divās dienās sakaru ierīču eksplozijās gājuši bojā 37 cilvēki – krievi steidza paziņot, ka tas ir Rietumu īstenots digitālais terorisms.
Peidžeru un rāciju sprādzieni bija vērsti pret teroristiskā grupējuma “Hizbollah” kaujiniekiem, kuri izmanto minētās sakaru ierīces, un tajos bojā gāja vismaz 37 cilvēki, to vidū divi bērni. “Hizbollah” sprādzienu vilnī vaino Izraēlu, bet Izraēla atbildību oficiāli nav uzņēmusies.
Propagandisti, protams, arī trakoja par Eiropas Parlamenta (EP) 19.septembrī pieņemto rezolūciju, kurā deputāti aicina Eiropas Savienības valstis atcelt ierobežojumus, kas Ukrainai liedz izmantot Rietumu ieroču sistēmas pret leģitīmiem militāriem mērķiem Krievijā. Atkal izskanēja kodoldraudi.
Vienlaikus gan iezīmējās zināms propagandistu apjukums, jo par “sarkanajām” līnijām un Rietumu galvaspilsētu bombardēšanu tiek kliegts jau kopš paša kara sākuma, tiklīdz sākās Rietumu palīdzība Ukrainai. Pēc paziņojumiem par Vācijas tanku “Leopard” un ASV “Abrams” un raķešu “HIMARS” piegādēm propagandisti nedēļām ilgi rotaļājās ar savu sašutumu, izsakot visbriesmīgākos draudus, tostarp par Londonas spridzināšanu.
Jāteic, ka vēl pirms gada krievu reakcija uz Rietumu ieroču piegādēm bija daudz histēriskāka un sakāpinātāka nekā pašlaik, kad runa ir par iespējamu atļauju Ukrainai dot triecienus Krievijas iekšienē. Tas nav pārsteidzoši, jo viss lielais “draudu arsenāls” izšauts gaisā jau labu laiku iepriekš. Faktiski propagandistiem vairs nav jaunu ideoloģisko ieroču, ar kuriem atbildēt uz Rietumu “visatļautību”. Viss ticis “izdraudēts” jau pirms gada un vairāk.
Savukārt svētdienas vakara lielajā ziņu izlaidumā garš sižets bija veltīts ukraiņu “zvērībām” Kurskā, stāstot, ka “bandevorieši” tur esot ierīkojuši koncentrācijas nometnes, kurās turot un spīdzinot civiliedzīvotājus. Tie, protams, ir meli, taču nav šaubu, ka tiem ir liela ietekme uz Krievijas sabiedrību.
Krievi arī klāstīja, ka Baltija esot galēji militarizēta, tur izvietotas vācu tanku divīzijas, kas domātas uzbrukumam, līdz ar to esot skaidrs, ka drīzumā tikšot atvērta Baltijas fronte. Saskaņā ar propagandistu retoriku visi Rietumi ir sadevušies rokās, lai iznīcinātu Krieviju, kas tikai vēloties “aizsargāties”.
Svētdienas ziņās atradās vieta arī kultūrai. Raidījuma vadītājs, odiozais propagandists Dmitrijs Kiseļovs stāstīja par serbu režisora Emira Kusturicas jauno filmu “Kristus ļaudis. Mūsu laiks”, kas vēsta par Kijivas “noziegumiem” pret pareizticīgo baznīcu. Protams, ka televīzijā izskanēja arī paša Kusturicas teiktais, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir “vienīgais mūsdienu politiķis, kurš visos konfliktos ir kristietības pusē”.
“Strasbūru sasniegsim trīs minūtēs”
Saistībā ar EP rezolūciju, kas mudina atcelt ierobežojumus, kas Ukrainai liedz izmantot Rietumu ieroču sistēmas pret leģitīmiem militāriem mērķiem Krievijā, Putins paziņoja, ka tās pieņemšanas gadījumā Krievija to uztvers kā NATO tiešu iesaisti karā, kas “pilnībā izmainīšot konflikta būtību”. Pēc tam to kā reliģisku skaitāmpantu atkārtoja visa Putinu apkalpojošā ideoloģiskā svīta.
Krievijas parlamenta apakšpalātas spīkers un Drošības padomes loceklis Vjačeslavs Volodins “Telegram” rakstīja, ka “tas, uz ko aicina Eiropas Parlaments, novedīs pie pasaules kara, izmantojot kodolieročus”. Viņa vēstījums bija ar nosaukumu “Tiem, kas nesaprata ar pirmo reizi”, un laikraksts “The Guardian” raksta, ka tā ir acīmredzama atsauce uz Putina pagājušajā nedēļā izteikto brīdinājumu, ka Rietumi tieši cīnīsies pret Krieviju, ja ļaus Ukrainai izšaut tāla darbības rādiusa raķetes uz Krievijas teritoriju.
“Ja kaut kas tāds notiks, Krievija sniegs stingru atbildi, izmantojot jaudīgākus ieročus. Nevienam par to nevajadzētu būt ilūzijām. Maskavai šķiet, ka Rietumi ir aizmirsuši Padomju Savienības lielos upurus Otrajā pasaules karā,” vēstīja Volodins. Viņš arī visnotaļ ciniski piebilda, ka eiropiešiem būtu jāsaprot, ka Krievijas starpkontinentālajai ballistiskajai raķetei “RS-28 Sarmat”, kas Rietumos pazīstama ar nosaukumu “Satan II”, būs nepieciešamas tikai 3 minūtes un 20 sekundes, lai sasniegtu Strasbūru, kur notiek EP sēdes.
Kā tikmēr uzsver “Washington Post”, “Kremlī arvien vairāk tiek atzīts, ka atkārtota kodoldraudu izmantošana sāk zaudēt spēku un Maskavas sarkanās līnijas tiek nepārtraukti pārkāptas”.
Kā laikrakstam norādīja kāda Krievijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, ir bijis pārāk daudz kodoldraudu, līdz ar to “pret šādiem paziņojumiem jau pastāv imunitāte, un tie nevienu nebiedē”.
Sabotāžas un teroristi
Kāds Krievijas akadēmiķis, kuram ir ciešas saites ar augsta ranga Krievijas diplomātiem, runājot ar laikrakstu, piekrita Kremļa draudu neefektivitātei, nosaucot kodoliekārtu pielietošanu par vismazāk iespējamo scenāriju, “jo tas izraisītu Krievijas partneru neapmierinātību globālajos dienvidos, kā arī tāpēc, ka no militārā viedokļa tas nepārprotami nav īpaši efektīvs”.
Tas nozīmē, ka ir alternatīvas un ekspertu ieskatā Maskava varētu izvēlēties atbildēt ar sabotāžas operācijām pret militāriem mērķiem vai citu infrastruktūru Rietumos, kur Krievijas dalību varētu būt grūti pierādīt. Krievija varētu vērsties pēc palīdzības pie dažādiem teroristiskiem grupējumiem, kas jau cīnās ar Rietumiem, piemēram, hutiešu kaujinieku grupējumiem Jemenā, kas uzbrūk kuģiem Sarkanajā jūrā, norāda Londonas “Kings College” kara studiju emeritētais profesors Lorenss Frīdmens.
Savukārt domnīcas “Carnegie Endowment for international peace” pētniece Tatjana Stanovaja uzskata, ka Putins meklē dažādas iespējas, lai atturētu Rietumu atbalstu Ukrainai un mēģinātu īstenot savas sarkanās līnijas. “Ir iespējas, kuras viņš nevēlas izmantot, un ir iespējas, kuras viņš ir gatavs izskatīt, un viņš uzskata, ka kodolieroči ir sliktākais risinājums ikvienam, tostarp viņam pašam,” domā pētniece. Viņasprāt, kodolpasākumi vai tiešs uzbrukums NATO teritorijai tiktu apsvērts tikai tad, ja Putins justu, ka pastāv draudi Krievijas pastāvēšanai tās pašreizējā formā.
Zināms brīdinājums laikrakstā izskanēja no Sergeja Markova, ar Kremli saistīta politiskā analītiķa, kurš sacīja, ka Krievijas armijas augstākajās aprindās arvien vairāk tiek saprasts, ka “Krievija ir izlutinājusi Rietumus un mēs esam daudz runājuši par sarkanajām līnijām, bet neko neesam darījuši. Kādā brīdī mums būs jāpanāk eskalācija”.
Markovs ierosināja, ka iespējamās atbildes varētu ietvert Lielbritānijas vēstniecības slēgšanu Maskavā un triecienus aviācijas bāzēm Polijā un Rumānijā, kur atrodas Ukrainas dislocētie F-16. “Tā kā Krievija ir pārliecināta, ka kādā brīdī triecieni Maskavai noteikti notiks, tad mums ir jāsit pirmajiem,” viņš teica.
Kurska un Libāna
Krievi arī nemitīgi lepojas ar saviem panākumiem frontē, ieskaitot ukraiņu ieņemtajā Kurskā, jo šī operācija esot “izgāzusies” un Kurskā dzīvību esot zaudējuši 15 000 ukraiņu karavīri. Reaģējot uz krievu paziņojumiem, ka ukraiņi gandrīz jau esot izspiesti no Kurskas apgabala, ASV domnīca “Kara pētījumu institūts” paziņoja, ka pagaidām tam nav pierādījumu.
Propagandisti, melojot par it tā ukraiņu pastrādātām “zvērībām” Kurskā, kas vērstas pret civiliedzīvotājiem, steidza paziņot, ka tas esot “pierādījums” tam, ka visa “Bučas epopeja” esot meli. Kā apgalvoja Gebelsa krievu līdzinieks Vladimirs Solovjovs, Krievijas izmeklēšanai izdevies “pierādīt”, ka Bučā nogalinātie civiliedzīvotāji esot atbalstījuši Krieviju, un tādēļ ukraiņi esot viņus nogalinājuši.
Kurskas kontekstā vērts pieminēt laikraksta “The Guardian” vēstīto, ka Krievijas armijas vadība iepriekš zinājusi par lielu varbūtību, ka Ukrainas Bruņotie spēki var iebrukt Kurskas apgabalā. Laikraksts atsaucas uz Ukrainas karavīru sagrābtiem Krievijas Iekšlietu ministrijas, Federālā drošības dienesta (FSB) un armijas dokumentiem. Saskaņā ar tiem Krievijas armijas daļu pavēlniecība Kurskas apgabalā bija brīdināta par gaidāmu uzbrukumu jau no šī gada sākuma.
Savukārt “peidžeru” sprādzieni Libānā propagandistiem bija vairāk nekā medusmaize. Viņi atkal varēja vārsmot par Rietumu dubulto morāli, divkosību, atbalstu digitālajam terorismam utt. Proti, krieviem atkal pavērās iespēja sevi iztēlot par humānistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, bet Rietumus parādīt kā noziedzniekus, kuri nogalina pat bērnus.
Raidījuma “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” dalībnieki uzsvēra, ka “Hizbollah” Krievijā nav atzīta par teroristisku organizāciju, to par tādu uzskata tikai Rietumi. Līdz ar to krievi varētu izvēlēties sekot šim “piemēram” un kādu Rietumu grupējumu pasludināt par teroristisku. “Libānas peidžeri” Krievijas informatīvajā telpā bija absolūti dominējoši visu nedēļu.
“Mēs stingri nosodām bezprecedenta uzbrukumu draudzīgajai Libānai un tās pilsoņiem, kas ir klajš tās suverenitātes pārkāpums un nopietns izaicinājums starptautiskajām tiesībām, izmantojot nekonvencionālos ieročus,” norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
Te vērts piebilst, ka Krievijai ir ciešas saiknes ar “Hizbollah” atbalstītāju Irānu, turklāt Krievija cenšas saglabāt nozīmīga spēlētāja lomu Tuvajos Austrumos.
