Otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas diskusijās par austrumu pierobežas teritorijas attīstības likumprojektu izskanēja aicinājumi paplašināt tā darbības tvērumu, iekļaujot arī daļu Vidzemes pašvaldību.
Sēdē tika saņemts ministriju konceptuāls atbalsts likumprojekta izstrādei, vienlaikus norādot uz dažādiem aspektiem, kas būtu uzlabojami. Vairāku ministriju pārstāvji sēdē uzsvēra, ka atsevišķi atbalsta veidi, kas paredzēti likumprojektā, jau pastāv. Tāpat neesot skaidrs, no kādām finansēm tiek cerēts likumprojektā iekļautās atbalsta ieceres segt.
Tāpat pausta ideja, ka nepieciešams piestrādāt pie likumprojekta nosaukuma, jo ar pierobežu parasti saprot 30 kilometru joslu no robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Izskanēja aicinājums arī paplašināt likumprojekta darbības tvērumu, izskatot iespēju atbalsta zonā iekļaut arī daļu Smiltenes novada, tāpat komentāri bija arī par Gulbenes un Madonas novadiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Laura Treimane sacīja, ka ministrija mudina likt lielāku akcentu uz valsts valodas prasmēm, jo valsts valodas vājākas zināšanas palielina reģiona atšķeltību. Tāpat valodas nezināšana rada augsni dezinformācijai.
Ministrijas ieskatā, likumprojektā nepieciešams iekļaut arī darbu ar jaunatni, lai veicinātu pilsonisko līdzdalību un mazinātu atstumtības riskus.
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore kā vienu no ministrijas priekšlikumiem minēja arī noturības veicināšanas aktivitāšu iekļaušanu dokumentā, kas pašlaik būtu aktuālas, piemēram, tūrisma nozarei Latgalē.
Apakškomsijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks (NA) sacīja, ka likumprojekta izstrādē tālāk varētu virzīties, strādājot atsevišķās darba grupās, piesaistot arī ministriju pārstāvjus. Arī viņš piekrita, ka jādiskutē gan par nosaukumu, gan teritorijām, uz kurām jaunais likums varētu būt attiecināms.
Iecere paredz īpašā likumā reģionam nostiprināt dažādu finansiālo atbalstu.
Likuma iecere pamatā paredz noteikt īpašu valsts atbalsta politiku uzņēmējdarbības un investīciju piesaistē, sociālās aprūpes un veselības pakalpojumu pieejamībā, civilajā aizsardzībā un citās jomās. Tāpat likumprojekta autori iecerējuši tajā noteikt, ka valstij ilgtermiņā jāpiešķir budžeta finansējums pierobežas pašvaldībām pamatfunkciju izpildei.
Kā likuma ieceres mērķis pieteikts “stiprināt Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ārējo drošību, attīstot austrumu pierobežas pašvaldību tiesiskās iespējas reģionālās izaugsmes un investīciju piesaistes nodrošināšanā, palielinot iedzīvotāju noturību un labklājību, kā arī radīt tiesisku regulējumu mērķtiecīgai un ilgtermiņa investīciju piesaistei pierobežas attīstībai”.
Ar šādu likumu plānots definēt, ka austrumu pierobeža ir Latvijas teritorija gar ES ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, kas ietver Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novadu.
Plānots, ka likums noteiktu pierobežas īpašu tiesisko statusu, lai stiprinātu valsts drošību, nodrošinātu sociālekonomisko attīstību, kā arī atbalstītu reģiona apdzīvotību un sabiedrības noturību.
Likuma uzdevums būtu “izveidot institucionāli organizatorisko sistēmu, kas nodrošinātu austrumu pierobežas mērķtiecīgu attīstību, tajā skaitā mazināt depopulāciju un stiprināt sabiedrības noturību un labklājību, paredzot ilgtermiņa valsts budžeta finansējuma piešķiršanu pierobežas pašvaldībām pamatfunkciju izpildei, atbalstīt uzņēmējdarbību, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstību”. Tāpat tā uzdevums būtu reģiona infrastruktūras attīstība, tai skaitā ceļu, tiltu un citu duālās lietošanas infrastruktūras objektu savienojamība ar TEN-T tīklu.
Likuma mērķis būtu arī radīt nosacījumus un atbalsta mehānismus investīciju piesaistei un aizsardzībai, kā arī drošas un aizsargātas dzīves vides radīšana, tai skaitā nodrošinot pieejamus un kvalitatīvus sociālos pakalpojumus un veselības aprūpi, kvalitatīvas izglītības iespējas, profesionālo skolu un augstskolu pieejamību, nodrošinot atbilstošu finansējumu izglītības pieejamības un kvalitātes kāpināšanai. Kā uzdevums tiek minēta arī Latgales kultūrtelpas saglabāšana un attīstīšana.
