LETA
Biškopības nozari šogad negatīvi ietekmē stagnējošais eksports un augstās medus vairumtirdzniecības cenas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes loceklis Valters Brusbārdis.
Viņš atzīmēja, ka šogad biškopībā bijusi sarežģīta situācija ar medus realizāciju, piebilstot, ka Latvijā biškopji saražo vairāk medu, nekā valstī patērē, tāpēc nozare ir ļoti atkarīga no eksporta. Taču šogad eksporta tirgos ir stagnācija un produkciju ir grūti realizēt.
Brusbārdis minēja, ka Latvija medu eksportē pamatā uz Poliju un Vāciju, kur patlaban tirgus būtiski stagnē.
Tāpat LBB valdes loceklis pauda, ka biškopjus šogad būtiski ietekmēja zemā medus vairumtirdzniecības cena. Patlaban vairumtirdzniecībā medus cena ir no 1,7 eiro līdz 2,5 eiro kilogramā, bet visbiežāk zem diviem eiro kilogramā. Šāda cena biškopībā ir ļoti zema un rada biškopjiem grūtības pastāvēt un turpināt darbību.
Kā minēja Brusbārdis, Covid-19 pandēmijas laikā bija stabila medus tirdzniecība, kā arī intensīva eksporta kustība un pieņemamas vairumtirdzniecības cenas – 2,50 līdz 3,50 eiro kilogramā. Taču pagājušais gads nozarei bija ļoti sarežģīts un arī šogad situācija nav īpaši mainījusies.
Biškopjiem, kas medu vairumtirdzniecības sektorā eksportē fasētā veidā, ir labāka situācija nekā tiem, kas medu eksportē lielos apjomus – spaiņos un mucās. Tāpēc biškopjiem turpmāk būs jādomā, kā kļūt inovatīvākiem un iekarot Eiropas tirgu.
Tajā pašā laikā medus cena mazumtirdzniecībā iekšējā tirgū šogad ir iepriekšējo gadu līmenī, viņš minēja. Taču mazumtirdzniecībā šogad ir samazinājušies medus tirdzniecības apmēri, patērētājiem medu pērkot mazāk. Tomēr situācija nav ļoti slikta, jo medus cena un ikgadējais medus realizācijas daudzums mazumtirdzniecībā ir saglabājies aptuveni iepriekšējo gadu līmenī.
Brusbārdis gan arī piebilda, ka ziema ir galvenais medus realizācijas laiks, kad varēs saprast, cik aktīvi cilvēki produktu iegādājas.
Tāpat viņš sacīja, ka nelielie biškopji daļu no savas produkcijas var pārdot mazumtirdzniecībā, bet nereti to pārdod arī vairumtirdzniecībā fasētājiem vai lielākiem biškopjiem, kam ir iespēja to realizēt eksportā. Patlaban arī biškopjiem, kas strādā ar 30 līdz 100 bišu saimēm, produkciju pārdot ir grūti un daudziem vēl nav pārdota arī pagājušā gada produkcija.
Viņš norādīja, ka biškopības nozari ietekmē arī karš Ukrainā. Galvenokārt Latvijas biškopjiem grūtības rada starp Ukrainu un Eiropas Savienību (ES) noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums, jo Ukraina ir liels medus ražotājs, kas ietekmē ES iekšējo tirgu, it īpaši vairumtirdzniecības sektorā.
Tāpēc ekonomiskā krīze biškopībā drīzumā, visticamāk, nebeigsies un, iespējams, saglabāsies arī turpmākos gadus, kas galvenokārt būs saistīts ar lēmumiem Briselē. Brusbārdis piebilda, ka zemās cenas medus produkcijai vairumtirdzniecībā Eiropas iekšējā tirgū ietekmē arī citas ES dalībvalstis.
Tāpat patlaban daži profesionālie biškopji, galvenokārt tie, kam ir arī citas nodarbošanās, plāno samazināt biškopības apmērus, kā arī atsevišķi biškopji darbību pārtrauc pilnībā, jo tā nav ekonomiski rentabla.
LBB reģistrēta 1994.gadā, un tā pārstāv 3253 lauksaimniekus. Biedrības mērķis ir pārstāvēt biedru intereses, veicināt biškopības nozares attīstību un stabilu izaugsmi Latvijā.
