Rīga, 2.nov., LETA. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) piektdien notiekošajā Latvijas Tiesnešu konferencē norādīja, ka Latvijā pēc iespējas ātrāk ir jābeidz reformēt tiesu sistēma, paužot cerību, ka 2016.-2022.gada reformas koncepcija valstī būs pēdējā.
Bordāns, atklājot konferenci, norādīja, ka viņa uzruna ir ikgadējā izpildvaras atskaite tiesu varai. Bordāns pieminēja gada laikā paveikto, tajā skaitā videokonferenču un audioierakstu nodrošināšanu tiesās, algu paaugstināšanu un veselības apdrošināšanu tiesu darbiniekiem, palielinātas nodevas par mantiskajām prasībām, kā arī norādīja uz turpmāko tiesnešu algu paaugstināšanu pēc viņu stāža.
Tāpat ministrs iezīmēja tuvākās nākotnes reformu plānu tieslietu sistēmā, tajā skaitā pārejot uz tīro instanču tiesu, likvidējot Augstākās tiesas (AT) Tiesu palātas. Kopumā Bordāns gan atzīmēja, ka tiesu iekārta ir jābeidz reformēt pēc iespējas ātrākā laikā. Viņš atsaucās uz 2009.gadā valdības apstiprināto koncepciju, norādot, ka ir vajadzīgs ķerties pie jaunas koncepcijas izstrādes un realizēšanas 2016.-2022.gadam, kurai “būtu jābūt pēdējai”.
Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga apliecināja, ka ir jāturpina strādāt pie juristu tālākizglītības sistēmas, sevišķi koncentrējoties uz advokātiem. Tāpat viņa norādīja uz faktu, ka sabiedrībā pastāv tiesiskais nihilisms, jo nav ticības tiesu varai. “Mums ir jāmāk sev iegalvot, ka esam labākie tiesneši, neskatoties uz ārvalstu praksi,” novēlēja dekāne, norādot, ka ir vajadzīga lielāka pašpārliecinātība gan sev, gan tiesu sistēmai kopumā.
AT un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs klātesošajiem tiesnešiem stāstīja par Tieslietu padomes paveikto gada laikā, norādot, ka padome vēl nav “savā kvalitātes kalngalā”, bet tiesu darba organizācijā un kopumā ir mainījusies izpratne par to. Tāpat Bičkovičs vairākkārt uzsvēra tiesnešu karjeras un arī tiesu noslogojuma jautājumu. AT priekšsēdētājs norādīja uz Tieslietu ministrijas (TM) mēģinājumiem izlīdzināt Rīgas apgabala tiesu un “provinču” tiesu noslogojumu, tomēr, kā secināja Bičkovičs, tas nebija un arī nebūs optimālākais variants.
Tieslietu padome ir rosinājusi Saeimai papildus piešķirt piecas jaunas tiesnešu vietas Rīgas tiesu apgabalā pirmās instances tiesās. Arī Bičkovičs atzinīgi novērtēja pārēju uz tīro instanču tiesu, kas jau no 2019.gada pilnībā atteiktos no AT Tiesu palātām. AT priekšsēdētājs uzsvēra, ka reforma realizēsies optimāli un “AT tiesnešiem ne pārāk sāpīgi”.
Tikmēr Tiesnešu discplinārkolēģijas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe prezentēja pagājušā gada statistiku par ierosinātajām disciplinārlietām. Disciplinārkolēģija 2011.gadā ierosināja 12 lietas, no kurām astoņas tika ierosinātas pēc tieslietu ministra iniciatīvas. No tām sešas lietas tika izbeigtas. Savukārt šī gada laikā ir ierosinātas piecas disciplinārlietas, kurās divi tiesneši tika atbrīvoti no amata pienākumu izpildes. Tomēr Dzalbe konferences laikā veltīja kritiku tieslietu ministram, kurš vienā no lietām nebija pienācīgi sagatavojis visus dokumentus, un kolēģijai nācās pašai veikt izmeklēšanas funkcijas.
Tāpat konferences laikā tika diskutēts par jauno tiesnešu novērtēšanas sistēmu jau no nākamā gada 1.janvāra. Tā paredz, ka visiem tiesnešiem būs jāveic izvērtēšana trīs gadu laikā, tādā veidā atsakoties no tagadējām tiesnešu izvērtēšanas klasēm.
Uz tiesnešu konferenci šodien bija ieradušies kopumā 404 tiesneši, lai apspriestu gada laika paveikto tiesu sistēmā kopumā.
