Lai arī patlaban nav nekādu indikāciju par to, ka vēlētāju reģistrs nevarētu tikt izmantots, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šādam gadījumam ir izstrādājusi vairākus rīcības plānus, aģentūrai LETA sacīja CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris.
Runājot par gatavošanos Saeimas vēlēšanām, Zviedris sacīja, ka iecirkņu atrašanās vietas jau ir zināmas un vēlētāji savu balsi tajos varēs nodot glabāšanā no 28. septembra.
Tāpat noslēguma fāzē ir vēlēšanu iecirkņu komisiju komplektēšana. Lai gan process normatīvajos aktos bija paredzēts līdz maija beigām, liela daļa pašvaldību to jau ir pabeigušas. Zviedris atzīmēja, ka pieteikumi darbam iecirkņu komisijās tiek gaidīti arī pēc formālā termiņa, un interesenti tiek aicināti sazināties ar kādu no 42 pašvaldību vēlēšanu komisijām visā Latvijā.
CVK priekšsēdētājs arī informēja, ka pieņemtas visas 16 CVK instrukcijas, kas katrām vēlēšanām tiek aktualizētas un precizētas atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.
Savukārt ceturtdien CVK sēdē apstiprināts budžeta sadalījums visām pašvaldību vēlēšanu komisijām. Kopējais apstiprinātais finansējums veido aptuveni septiņus miljonus eiro, kas paredzēti gan iecirkņu darbinieku atalgojumam, tai skaitā balsu skaitīšanai, gan preču, pakalpojumu, materiālu un transporta izmaksām. Līgumu slēgšanu ar pašvaldību komisijām plānots pabeigt līdz aprīļa beigām, iespējams, pat ātrāk, nekā sākotnēji paredzēts.
Runājot par vēlēšanu drošību, Zviedris uzsvēra, ka CVK strādā ar dažādiem riska scenārijiem, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušās bažas par informācijas tehnoloģiju sistēmu darbību. Lielākajai daļai sistēmu traucējumi būtiski neietekmētu vēlēšanu norisi, tomēr izņēmums ir elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs.
Ja elektronisko vēlētāju reģistru nebūtu iespējams izmantot, tas būtiski ietekmētu vēlēšanu organizēšanu, un šādā gadījumā vajadzētu īstenot alternatīvus, sabiedrībai sāpīgākus risinājumus, sacīja CVK vadītājs.
Viņš norādīja, ka patlaban drošības iestādes nav konstatējušas pamatu scenārijam, kurā elektroniskais vēlētāju reģistrs nebūtu izmantojams, un CVK uztur ciešu sadarbību gan ar sistēmas izstrādātājiem, gan Valsts digitālās attīstības aģentūru. Reģistra izstrāde un uzlabojumi patlaban norit atbilstoši plānam.
Vienlaikus CVK ir sagatavojusi vismaz piecus pamata rīcības variantus gadījumam, ja elektroniskais reģistrs tomēr nebūtu pieejams. Starp tiem ir atgriešanās pie vēlētāju piesaistes konkrētam iecirknim, vēlētāja apliecību izmantošana vai balsošana tikai ar reģistrācijas aploksnēm.
Zviedris skaidroja, ka pilnīga pāreja uz reģistrācijas aploksnēm ļautu saglabāt iespēju vēlētājiem balsot jebkurā iecirknī, taču tai būtu būtisks trūkums – vēlēšanu rezultātu apkopošana varētu ilgt ilgāk par nedēļu, jo visi dati būtu jāpārbauda manuāli, lai novērstu dubultas balsošanas vai neatļautas piedalīšanās riskus.
“Elektroniskā vēlētāju reģistra zaudējums politiski un organizatoriski būtu vissāpīgākais scenārijs, tomēr pat šādā gadījumā vēlēšanas notiktu,” uzsvēra CVK priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka rudenī notiks Saeimas vēlēšanas, kurās balsis skaitīs manuāli. Nodrošināt manuālu balsu skaitīšanu rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piesaucot bažas par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem. Atbilstoši patlaban spēkā esošajam normatīvajam regulējumam lēmums par balsu skaitīšanas veidu būtu jāpieņem CVK, tomēr tā nolēma lēmuma pieņemšanu pāradresēt Saeimai.
Rinkēvičs ar šādu aicinājumu nāca klajā pēc tam, kad iepazinās ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) sniegto informāciju saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem informācijas tehnoloģiju iepirkumos un to iespējamo ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanu procesu.
– Rīga, 17. apr., LETA
