Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

EIROPAS PARLAMENTĀ: Nespēja vienoties par finansiālo atbalstu Ukrainai var radīt katastrofālas sekas

Vai esam jau noguruši no kara un atbalsta sniegšanas Ukrainai?

Foto: “Pexels”.

“Ungārijai un ASV republikāņiem ir jāuzņemas atbildība par vilcināšanos ar finansiālo un militāro palīdzību Ukrainai. Šo Ukrainas sabiedroto politiskās gribas un apņēmības vājumu Putins izmanto, lai ar intensīviem raķešu un dronu uzbrukumiem noplicinātu Ukrainas munīcijas krājumus un iznīcinātu pretgaisa aizsardzības sistēmas. Mums ir skaidri jāpasaka, ka mēs atbalstīsim Ukrainu līdz pilnīgai uzvarai pār krievu imperiālismu,” uzsverot, ka citas alternatīvas mieram nav, Eiropas Parlamenta (EP) debatēs 16.janvārī savu viedokli pauda EP deputāte Sandra Kalniete (partiju apvienība “Jaunā Vienotība”/Eiropas Tautas partija).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Politiskā griba finansiāli atbalstīt Ukrainu ir jārod,” saka Sandra Kalniete.

Tomēr, kā norāda EP deputāts Ivars Ijabs (“Attīstībai/Par!”/”Renew Europe” grupa) – Eiropas Ārpolitikas padomes (ECFR) veiktās sabiedriskās domas aptauja liecina, ka eiropiešu atbalsts Ukrainas cīņas turpināšanai ir sācis mazināties.

Arī EP deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK””/Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) atklāj, ka pēc nesenajiem socioloģiskajiem pētījumiem gandrīz 12 valstīs Ukrainas kara jautājums sabiedrības vērtējumā ieņemot vien ceturto vietu – “ekonomiskās problēmas, inflācija un pat Covid-19 tematika esot priekšplānā”.

Atbalsts vismaz trīs līmeņos

EP deputāts I.Ijabs norāda, ka Eiropas Savienība (ES) līdz šim ir kopumā atvēlējusi 85 miljardus eiro Ukrainas atbalstam caur dažādiem instrumentiem. “Visas valstis ir vienisprātis par to, ka Ukrainai ir jāsniedz atbalsts bruņojuma un militārā ekipējuma veidā. Šis atbalsts lielākoties notiek divpusēji un tiek koordinēts tā dēvētajā Ramšteinas formātā. Protams, dažādas valstis ir sniegušas dažāda apjoma palīdzību,” turpina I.Ijabs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Eiropas Savienība līdz šim ir kopumā atvēlējusi 85 miljardus eiro Ukrainas atbalstam caur dažadiem instrumentiem,” saka Ivars Ijabs.

“Ukraina ir jāatbalsta vismaz trīs līmeņos – politiski, finansiāli un militāri. Politiskajā līmenī vēsturiski un taisnīgi lēmumi bija Eiropas Komisijas (EK) pagājušā gada novembrī pieņemtā rekomendācija sākt ES iestāšanās sarunas ar Ukrainu un tam sekojošā decembrī panāktā ES valstu vadītāju vienošanās par to,” min S.Kalniete.

Ukrainas virzība uz ES ir pirmais solis, kas ar laiku palīdzēs tai kļūt arī par NATO dalībvalsti. Ļoti būtisks šajā procesā ir arī skaidrs politiskais vēstījums Krievijai – Ukraina uz visiem laikiem ir prom no tās ietekmes. Deputāte uzskata, ja Eiropas līderiem pietrūks politiskas gribas politiski un finansiāli atbalstīt Ukrainu šajā izšķirīgajā kara posmā, tad “pastāv risks, ka dažu gadu laikā Krievija spēs atjaunot savu militāro potenciālu, lai apdraudētu NATO austrumu flangu, tajā skaitā Baltijas valstis”. Visas pazīmes liecina, ka Putins plāno “ilgo karu” – Krievija ir palielinājusi izdevumus aizsardzībai līdz 30 % no valsts budžeta un nākamgad militārajām vajadzībām tērēs vairāk nekā pensijām.

Būtiskākais finanšu mehānisms

I.Ijabs uzsver, ka, karam turpinoties, turpina ciest Ukrainas ekonomika un infrastruktūra, tāpēc EK nāca klajā ar jaunu plānu izveidot īpašu instrumentu atbalstam vairāku gadu garumā. “Šis mehānisms ar budžetu līdz 50 miljardiem eiro atbalstīs Ukrainas makroekonomisko stabilitāti, palīdzēs atjaunot, reformēt un modernizēt valsti,” skaidro I.Ijabs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Visi trīs EP deputāti ir vienisprātis par nepieciešamo 50 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai laika periodam līdz 2027.gadam, lai gan ES valstu vadītāji pagaidām nav spējuši pieņemt, jo to bloķē Ungārija.

R.Zīle uzsver, ka šis iestrēgušais finanšu instruments Eiropadomei ir jāiedarbina, cik ātri vien iespējams. “Pamatā šo procesu šobrīd bloķē Ungārija savu interešu dēļ. Orbāns mēģina atbrīvot savus iesaldētos 20 miljardus, bet tam līdzās redzu arī viņa draudzību ar Putinu un atkarību no atomenerģētikas projektiem un Krievijas,” skaidro deputāts. Viņš cer, ka pēc 1.februāra valdību vadītāji atrisinās šo jautājumu, lai Parlaments to var apstiprināt.

“Vairākums iestājas par absolūtu poltisko atbalstu un pagurums tajā nav vērojams,” saka Roberts Zīle.

“50 miljardi eiro ir plānoti kā nepārtraukts un paredzams finansējums Ukrainai, lai ne tikai palīdzētu tai uzvarēt karā, bet arī nodrošinātu valsts atjaunošanu un sagatavošanos pilnvērtīgai dalībai ES. Politiskā griba finansiāli atbalstīt Ukrainu ir jārod. Ilgstoša nespēja vienoties ir gļēvulība, kam var būt katastrofālas sekas visai demokrātiskajai pasaulei. Tikpat steidzami ir jāpieņem lēmumi par ES militārās industrijas kapacitātes paaugstināšanu,” pauž S.Kalniete.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

I.Ijabs min, ka 26 valstis pašlaik meklē juridiski korektu veidu, kā šo Ungārijas veto apiet. “Esmu drošs, ka tādu atradīs un Orbana veto izdosies pārvarēt, jo tieši šo atbalsta mehānismu ir vissvarīgāk iedarbināt pēc iespējas ātrāk.” Deputāts norāda, ka būtiskas ir arī reformas pašā Ukrainā. “Tās valdībai būs jāīsteno detalizēts reformu un investīciju plāns ceļā uz ES. Līdzekļi tiks piešķirti, pamatojoties uz minētā plāna īstenošanu, liels uzsvars tiks likts uz valsts pārvaldes reformām, labu pārvaldību, tiesiskumu, korupcijas apkarošanu un pareizu finanšu pārvaldību.”

Latvija par atbalstu nešaubās

S.Kalniete norāda, ka Latvijā nav ne mazāko šaubu, ka atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Viņa uzsver, ka Latvijas sabiedrība un valdība, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis, kā finansiālā, tā politiskā atbalstā Ukrainai ir vienotas. Tomēr aina nav viennozīmīga, ja skata visu ES kopumā.

ECFR veiktās sabiedriskās domas aptauja liecina, ka eiropiešu atbalsts Ukrainas cīņas turpināšanai ir sācis mazināties. “Pagaidām šīs pārmaiņas nav bijušas lielas, taču to virziens nerada šaubas,” uzsver I.Ijabs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Vairākās rietumvalstīs arvien skaļākas kļūst runas par nogurumu no kara. Papildus tam daži politiskie spēki izmanto palīdzību Ukrainai par ķīlnieci, lai risinātu savas iekšpolitiskās grūtības. Ukraina ir atbrīvojusi vairāk nekā 50 % Krievijas okupētās teritorijas. Ukrainai ir izdevies izstumt Krieviju no Melnās jūras. Ukraina veiksmīgi dod triecienus pa mērķiem okupētajā Krimā,” uzsver deputāte S.Kalniete. Tomēr kara otrās gadadienas priekšvakarā Ukrainas bruņotie spēki joprojām nav nodrošināti ar visu, kas tiem nepieciešams. “Šādos apstākļos apņēmība ne tikai pretoties Krievijai, bet arī veidot jaunu, demokrātisku, izturīgu ukraiņu tautu ir vēl vairāk apbrīnojama,” uzskata S.Kalniete.

“Ja kāds rietumos saka, ka ir noguris jau no šī kara, es teiktu, ka vienīgi ukraiņi var būt noguruši no tā. Rietumu sabiedrība var būt nogurusi no tā, ka tajā kaut kas nestrādā, kā iecerēts. Piemēram, Vācijā trūkst darbaspēka, neskatoties uz Merkeles 2015.gadā īstenoto politiku par vairāk nekā miljons bēgļu pieņemšanu. Tagad “sāpe” viņiem esot inflācija, esot jāstreiko, pabalsti ir visai augsti, ar tiem var izdzīvot, un nav motivācijas strādāt. Vai tāpēc viņiem ir šis nogurums no kara?” retoriski jautā R.Zīle. Deputāts bilst, lai gan EP pārstāvētas dažāda noskaņojuma politiskās grupas, vairākums iestājas par absolūtu politisko atbalstu un pagurums tajā nav vērojams.

— Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā)

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (3)

  1. Varbūt dzirkstelei vajadzētu humora sadaļu? Vai varbūt “eksperti no 6.palātas”?
    Šis raksts tur perfekti iederētos.

  2. aizslēgsim kādas 10 lauku skolas un būs līdzekļi ukrainai naudas kā nekad dddddddiiiiiiiiiiiiiiirrrrrrrrrrrr

    8
    2
  3. Beidziet saistīt lietas, kas nav nekādā savstarpējā sakarā! Vai tad, kad kara vēl nebija, nenotika skolu, slimnīcu un pasta nodaļu slēgšana? Ja mums te ir bardaks un virzība uz teritorijas attīrīšanu no iedzīvotājiem, tas protams ir bēdīgi un biedējoši, bet tāpēc jau nav jāsā pūst maskavas bazūnē- tas neko labāku nepadarīs.
    Draņķus vajag sist- gan lielajā politikā, gan tepat uz vietas.

    0
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.