Eiropas Savienības 2024.gada budžetā uzmanības centrā pētniecība, jaunatne un ārējie izaicinājumi

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola 22.novembrī parakstījusi nākamā gada ES budžetu. Gandrīz 670 miljoni eiro papildus galvenajām prioritātēm, piemēram, humānajai palīdzībai, “Erasmus+” un transporta infrastruktūrai. Kopējais budžets 2024. gadam ir 189,4 miljardi eiro saistībās un 142,6 miljardi eiro maksājumos. Par to informē Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Likumdošanas sarunās par nākamā gada ES budžetu Eiropas Parlamentam izdevās panākt lielāku atbalstu globālo problēmu risināšanai, kā arī atbalstu jauniešiem un pētniecībai.

Sarunās ar dalībvalstīm, kas noslēdzās 11. novembrī, Parlaments panāca 666,5 miljonus eiro piešķiršanu papildus Komisijas ierosinātajam budžeta apjomam. Deputāti palielināja finansējumu programmām un politikas virzieniem, kas ir svarīgi, lai risinātu Ukrainā notiekošā kara sekas un globālos izaicinājumus, kā arī atbalstītu jauniešus, arī jaunos lauksaimniekus. Atbilstoši Parlamenta prioritātēm viņi arī palielināja finansējumu programmām, kas veicina atveseļošanos pēc pandēmijas, apkaro antisemītismu un pastiprina zaļās pārejas centienus,

EP deputāti panāca papildus 250 miljonus eiro ES humanitārās palīdzības centieniem, papildus 150 miljonus eiro Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentam, papildus 85 miljonus eiro programmai “Apvārsnis Eiropa”, 30 miljonus eiro transporta infrastruktūrai (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments). Bez tam programmai “Erasmus+” tika piešķirti papildus 60 miljoni eiro, programmai LIFE – 20 miljoni eiro, jaunajiem lauksaimniekiem – 20 miljoni eiro, ES civilās aizsardzības mehānismam —10 miljoni eiro un militārajai mobilitātei – 10 miljoni eiro.

Plašāka informācija atrodama “kopīgo secinājumu elementos“.

Par 2024. gada budžetu nobalsoja 519 deputāti, 79 balsoja pret un 30 atturējās. Padome vienošanos apstiprinājusi jau 20. novembrī.

Vienojušies par 2024. gada budžetu, deputāti paredz, ka līdz gada beigām Padomē tiks panākta vienošanās arī par ES 2021.-2027. gada budžeta (daudzgadu finanšu shēmas – DFS) vidusposma pārskatīšanu. Tas pavērtu ceļu ievērojamiem papildu piešķīrumiem 2024. gada sākumā. Plānotā DFS papildinājuma mērķis ir sniegt vidēja termiņa atbalstu Ukrainai, vairot elastību un reaģēšanas spējas krīzēs, stiprināt ES stratēģisko autonomiju 2024. gadā un pastiprināt centienus migrācijā un ārpolitikā.

EP Budžeta komitejas priekšsēdētājs Johans van Overtfelds (ECR, Beļģija): “2024. gada budžets ir budžets grūtiem un nedrošiem laikiem. Tas jāpielāgo, lai varētu attaisnot iedzīvotāju cerības un risināt jaunus izaicinājumus, piemēram, novērst ES tuvumā notiekošo karu sekas. “Hamās” brutālais uzbrukums Izraēlai vēlreiz apliecina, ka pasaule ap mums pastāvīgi mainās. Pašreizējais antisemītisma pieaugums skar valstis visā Eiropā. Tāpēc es īpaši atzinīgi vērtēju to, ka mūsu nolīgumā ir iekļauts papildu finansējums antisemītisma apkarošanai.

Tomēr vienošanās par 2024. gada budžetu ir tikai pirmais solis. Parlaments ir gatavs apspriest ierosināto daudzgadu budžeta pārskatīšanu, lai sagatavotu ES nākotnei un parādītu mūsu pilsoņiem, ka mēs spējam efektīvi reaģēt uz notiekošo.”

Zigfrīds Muresans (EPP, Rumānija), galvenais ziņotājs par ES 2024. gada budžetu: “Šodien mēs Parlamentā pieņēmām budžetu, kas atbild iedzīvotāju cerībām: “Apvārsnis”, “Erasmus+”, veselība, jaunie lauksaimnieki un vide, drošība, humānā palīdzība, dienvidu un austrumu kaimiņvalstis. Mēs esam nodrošinājuši lielāku un stabilāku budžetu nākamajam gadam. ES līdzekļu saņēmēji varēs rēķināties ar gaidāmo finansējumu visu 2024. gadu. Tagad mums strauji jāvienojas arī par daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu, lai nodrošinātu rezerves neparedzētiem pavērsieniem, kas varētu notikt turpmākajos gados.”

Nils Ušakovs (S&D, Latvija), otrs ziņotājs par ES 2024. gada budžetu: “Neraugoties uz apgrūtinājumiem, mēs turpinām nodrošināt ES iestādes ar resursiem, lai tās varētu pildīt savas pilnvaras un funkcijas, darbojoties ES pilsoņu labā. Aizvien pieaugošo ģeopolitisko izaicinājumu dēļ Eiropas Savienībai ir jārīkojas pārliecinošāk, tāpēc mēs atzinīgi vērtējam Eiropas ārējās darbības finansiālu pastiprināšanu.”

Tā kā ES politika un darbība ir jāplāno vairākus gadus uz priekšu, ES budžetā tiek nošķirti saistību piešķīrumi (visas juridiskās maksājumu saistības, par kurām attiecīgajā gadā tiek noslēgti līgumi) un maksājumu piešķīrumi (līdzekļi, kas faktiski tiek izmaksāti attiecīgajā gadā).