Iedzīvotāju nenodrošinātības rādītāji — zemākie līdz šim reģistrētie

Materiālai un sociālai nenodrošinātībai (iedzīvotāji, kuri nevarēja atļauties vismaz 5 no 13 pamatnepieciešamībām) 2024. gadā bija pakļauti 10,9 % iedzīvotāju – kopš 2023. gada kritums par 2,6 procentpunktiem.

Savukārt dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai (iedzīvotāji, kuri nevarēja atļauties vismaz 7 no 13 pamatnepieciešamībām) – 5,3 % iedzīvotāju, kopš 2023. gada samazinājums par 0,9 procentpunktiem. Tie ir zemākie rādītāji, kādi līdz šim ir reģistrēti, aptaujājot iedzīvotājus no katras simtās Latvijas mājsaimniecības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Nenodrošinātība straujāk mazinājās starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem

Materiālā un sociālā nenodrošinātība straujāk mazinājās starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem. Šajā iedzīvotāju grupā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto īpatsvars nokritās par 3,3 procentpunktiem, pērn sasniedzot 14,7%. Tomēr, neraugoties uz šo pozitīvo tendenci, vistrūcīgākie iedzīvotāji joprojām bija ievērojami vairāk pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai nekā pārējie.

Starp iedzīvotājiem ar nedaudz augstākiem ienākumiem dziļi materiāli un sociāli nenodrošināti bija 6,2 %, tomēr kāda no materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmēm pašu ieskatā piemita pat nelielai daļai (0,8 %) turīgāko iedzīvotāju, jo šo rādītāju aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums.

59 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt kādu no pamatnepieciešamībām

Kaut arī dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa (58,8 %) iedzīvotāju uzskatīja, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām (2023. gadā – 59,9 %).

Ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri finansiālu apsvērumu dēļ nevarēja atļauties savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām (no 27,7 % 2023. gadā līdz 23,0 % 2024. gadā), novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām, nevis lietotām, (no 11,8 % 2023. gadā līdz 8,5 % 2024. gadā) un katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām (no 32,9 % 2023. gadā līdz 30,9 % 2024. gadā).

Pērn 79,9 % iedzīvotāju varēja vismaz reizi mēnesī tikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, kas ir par 2,1 procentpunktu mazāk nekā 2023. gadā, kad šī iespēja bija 82,0 % iedzīvotāju, savukārt naudas trūkuma dēļ šī iespēja bija liegta 5,4 % iedzīvotāju (2023. gadā – 5,3 %). Pērn aptuveni puse (50,7 %) iedzīvotāju regulāri piedalījās ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs (2023. gadā – 49,4 %). Pozitīva tendence ir datos par iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem naudas trūkums liedza piedalīties atpūtas aktivitātēs – pērn naudas trūkuma dēļ atpūtas aktivitātēs nevarēja piedalīties 15,6 % iedzīvotāju (2023. gadā – 17,4 %).

— Centrālās statistikas pārvaldes publisko attiecību daļa

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri nevarēja atļauties nodrošināt atsevišķas pamatnepieciešamības