Dzirkstele.lv
Līdz aprīlim nevienu pasta nodaļu Latvijā neslēgs – tā ir galvenā ziņa, kas izskanēja pēc “Latvijas pasta” un Satiksmes ministrijas rīkotā foruma, kurā pirmo reizi pie sarunu galda sēdās 17 organizācijas – vairākas ministrijas, valsts institūcijas, Latvijas Pašvaldību savienība, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), nevalstiskās organizācijas un arī mūs pārstāvošā Latvijas Preses izdevēju asociācija un Reģionālo mediju asociācija.
Atzīst pārsteidzīgumu
Tikšanās iemesls bija uzsāktā plašā pasta pakalpojumu sniegšanas vietu reorganizācija, kuras laikā šogad bija plānots slēgt vairāk nekā simts pasta nodaļas. Lielā sabiedrības spiediena dēļ plāns gan tika apturēts, jo tika uzskatīts par sasteigtu, nepārdomātu, kas netika pārrunāts ar sadarbības partneriem un skaidrots sabiedrībai.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzina, ka pasta nodaļu reorganizācijas plāns tiešām bijis pārsteidzīgs un pietrūcis komunikācijas ar iesaistītajām pusēm. Tagad iepriekš pieļautās kļūdas tiek labotas. “Protams, pastam ir jāiet līdzi laikam un jāmodernizējas, taču tas nenozīmē, ka var aizmirst par cilvēku un pakalpojumu nepārtrauktību. Svarīgi saprast, ka šī pakalpojuma pieejamības mēraukla ir nevis modernais digitāli adaptēties spējīgais jaunietis kādā no lielajām pilsētām, bet gan seniors austrumu pierobežā, kurš līdz šim ir saņēmis pasta nodaļā sev svarīgus pakalpojumus. Tāpēc pasta attīstības foruma galvenā diskusija bija tieši par to, kā, ejot līdzi laikam, nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību ar pēc iespējas ērtāku pieejamību visām sabiedrības grupām. Domāju, ka šī tikšanās un sarunas ir labs pirmais solis jaunas pasta attīstības stratēģijas izveidē jau tuvākajā laikā,” sacīja ministrs.
Izprot sabiedrības vajadzības
“Latvijas pasts” iepriekš pauda, ka, saglabājot visas pasta nodaļas, uzņēmumam rastos divus miljonus eiro lieli zaudējumi. Komentējot valsts iesaisti pasta darbības nodrošināšanā, ministrs sacīja, ka vispirms jāizpilda valsts saistības pret pastu par 2023. gadu un tad atkarībā no tā, kāds tiks veidots pasta pakalpojumu sniegšanas vietu tīkls nākotnē un kādi alternatīvi veidi tiks ieviesti, būs lielāka skaidrība par to, kāds atbalsts nepieciešams.
“Universālā pasta pakalpojuma sniegšanas radīto zaudējumu kompensēšanai 2023. gadā no valsts aprēķinātā dotācija ir piecu miljonu apmērā. Cik daudz vēl vajadzēs, pateikt šobrīd nevar, taču runa nav par desmitiem un simtiem miljonu eiro,” sacīja ministrs un piebilda, ka ir jāatrod līdzsvars starp pasta komerciālo rentabilitāti un kritiski svarīgo sabiedrisko funkciju.
“Valdībā un valdošajā koalīcijā ir pietiekama izpratne, ka pasta nodaļu uzturēšanā ir jāinvestē,” piebilda K. Briškens.
Visus pakalpojumus saglabās
“Latvijas pasta” valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare atzina, ka forumā izskanējušas daudzas vērā ņemamas lietas.
“Svarīgākais šobrīd ir rast kompromisu visām iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu pasta pakalpojumu pieejamību. Sarunas turpināsies, lai varam saprast, kā nodrošināt pakalpojumus klātienē visā Latvijas teritorijā gan lielākās, gan mazākās pilsētās. Skaidrs, ka mums ir jāsaglabā pilnīgi visi pakalpojumi, kādus pasts šobrīd sniedz. Nav runa par atteikšanos no kāda pakalpojuma, viss esošais klāsts ir saglabājams, tikai jāatrod veids, kā katrā konkrētajā apdzīvotajā vietā to sniegt iedzīvotājiem ērtā veidā,” sacīja valdes priekšsēdētāja.
Viņa apliecināja, ka līdz brīdim, kad būs skaidrs, kāds tad pasta nodaļu tīkls varētu izskatīties nākotnē, neviena pasta nodaļa netiks slēgta. Plānots, ka līdz šī gada aprīlim jāizstrādā pasta attīstības stratēģija, kas arī paredzēs šos pakalpojumu sniegšanas veidus un vietas. Tā tiks prezentēta arī sadarbības partneriem.
Pagaidām gan nav zināms, vai tiks saglabātas visas esošās pasta nodaļas vai tas būs pastnieks, kurš pasta pakalpojumus sniegs kādā noteiktā vietā noteiktu laiku. Uz jautājumu, vai tiek skatīta iespēja sadarboties ar tirdzniecības tīkliem, kuriem ir veikali mazajos pagastos, B. Krauze-Čebotare atbildēja: “Šāda iespēja tiek vērtēta, un tas būtu ļoti viegli izdarāms, ja runa būtu tikai par pasta pakalpojumiem. Taču mēs sniedzam arī finanšu pakalpojumus, un tas rada sarežģījumus. PNS kontu apkalpošanu, rēķinu samaksu, skaidras naudas izsniegšanu – šīs lietas nevaram nodot citam pakalpojuma sniedzējam, tāpēc mums ir jādomā, kā vienā vietā varam sniegt gan pasta, gan arī finanšu pakalpojumus.”
Var būt arī bibliotēkā vai pagastmājā
Kā kritērijus, kas tiks ņemti vērā, izstrādājot pasta pakalpojumu sniegšanas vietu tīklu nākotnē, B. Krauze-Čebotare min pasta nodaļu apmeklētību, iedzīvotāju skaitu, kā arī vienmērīgu tīkla pārklājumu – lai katrā novadā būtu vismaz viena pilna spektra pasta nodaļa.
“Latvijas pasta” valdes priekšsēdētāja neizslēdz iespēju, ka tās varētu būt arī pagastu bibliotēkas vai pašvaldību pakalpojumu centri, kur cilvēkiem būtu iespēja sa-
ņemt pasta pakalpojumus. Taču nav runa par to, ka to varētu uzticēt bibliotekāriem vai klientu apkalpošanas speciālistiem, bet drīzāk izmantot kā vietu, kur noteiktā laikā var sastapt pastnieku un saņemt tos pasta pakalpojumus, kuri nepieciešami, kombinējot to arī ar pakalpojumu sniegšanu klientam dzīvesvietā.
Pakalpojumu maksu nesamazinās
Cilvēku neapmierinātību radījusi augstā maksa par pakalpojumiem, kas tiek sniegti dzīvesvietā. Piemēram, par skaidras naudas piegādi mājās, kur dienas limits ir 200 eiro, jāmaksā astoņi eiro. Jautājām, vai nav plānots to pārskatīt un samazināt. Pasta valdes priekšsēdētāja atgādināja, ka šis nav valsts subsidēts pakalpojums un šajā jomā pasts darbojas kā mobilais bankomāts.
“Neviena Latvijas komercbanka nenodrošina šādu pakalpojumu, mēs esam vienīgie, kas cilvēkiem dzīvesvietā nogādā skaidru naudu no viņu PNS konta. Tas mums rada papildu izmaksas. Kamēr nav jaunā koncepta par pakalpojumu pieejamību, ir pāragri runāt par to, ka šo maksu varētu pārskatīt, jo tas ir arī augsta riska pakalpojums,” sacīja pasta vadītāja.
Neizpildītie mājasdarbi
Kā vienu no neizpildītajiem mājasdarbiem pasta vadība min pakomātu tīklu, kuru šogad plānots paplašināt. Vai tādi tiks uzstādīti vietās, kur pasta nodaļas slēgtas vēl pavisam nesen, pateikt gan nevarēja, vien norādīja, ka šogad plānots uzstādīt 200 jaunus pakomātus un nākamajā gadā vēl 200. Tajos būs iestrādātas arī vēstuļu kastītes. Klienti gan saskaras ar problēmu, ka šobrīd pasta pakomāti pieejami ierobežotu laiku, jo lielākoties atrodas telpās. Pasta valdes priekšsēdētāja norādīja, ka šī problēma tiks risināta, uzstādot pakomātus ārā.
Kā vēl vienu pasta vājo punktu viņa min e-pakalpojumu izmantošana ērtumu, pie kā tiek strādāts, lai rudenī prezentētu jaunu versiju, kura būs daudz ērtāka nekā šobrīd. Tas ļaus cilvēkiem lielāko daļu sūtījumu noformēt attālināti, neierodoties pasta nodaļā. Pastam izveidota arī mobilā aplikācija, taču jāsaka gan, ka par drukātās preses abonēšanas iespējām tajā nekas nav atrodams. Pasta vadītāja paskaidroja, ka tā nav saistīta ar preses abonēšanu, tam domāta vietne “abone.lv”.
“Nākotnē gan, pārskatot digitālos kanālus, varētu rast iespēju tajos iekļaut arī abonēšanas pakalpojumus. Tā ir atsevišķa sistēma, kura arī šobrīd tiek modernizēta, tāpēc to nebija iespējams pievienot jaunajai aplikācijai,” atbild B. Krauze-Čebotare.
— Agita Grīnvalde-Iruka
Reklāma