Dzirkstele.lv
Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina “Lursoft” veiktā pētījuma dati.
“Lursoft” pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. “Lursoft” norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.
Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā – 4,82 miljoni eiro.
Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad “Graanul Invest” grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija “Graanul Invest”, gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA “Graanul Pellets”, SIA “Latgran”.
Vienlaikus pētījuma dati atklāj, ka pērn bijuši septiņi uzņēmumi, kuri reģistrēti kā komercķīlas devēji vairāk nekā 10 darījumos.
Komercķīlu devēju līderu sarakstā plaši pārstāvēti pašvaldībām piederošie nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Piemēram, SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pērn reģistrētas 16 jaunas komercķīlas, SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” – 13, SIA “Valmieras namsaimnieks” – 12.
Tomēr starp aktīvākajiem komercķīlu devējiem 2022.gadā atrodami arī vairāki privātā kapitāla uzņēmumi, starp kuriem līderis ir SIA “Valtek”. “Lursoft” dati atklāj, ka uzņēmums pērn kā komercķīlas devējs reģistrēts 14 darījumos. Tiesa, 11 no šīm ķīlām pētījuma sagatavošanas brīdī jau ir dzēstas. “Valtek” pagājušā gada laikā reģistrēto komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālās summas svārstījušās robežās no 59 000 eiro līdz 780 000 eiro, uzņēmumam lielākoties ieķīlājot savus krājumus – traktortehniku.
Otrs aktīvākais komercķīlu devējs, kuram 2022.gada laikā reģistrētas 12 jaunas ķīlas, ir holdingkompānija SIA “TC&T”. “Lursoft” dati atklāj, ka “TC&T” pieder vairāki dzērienu tirdzniecības uzņēmumi, tostarp SIA “Baltic XL”, SIA “East Spirits” un citi. Visiem uzņēmumiem, izņemot vien 2020.gada vasarā reģistrēto SIA “First Travel Retail”, aizpērn bijis vairāku miljonu eiro liels apgrozījums. Līderis šajā ziņā ir “East Spirits”, kas 2021.gadā apgrozīja 22,36 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 605 710 eiro lielu peļņu. Dzērienu vairumtirgotājam reģistrētas divas struktūrvienības – noliktavas.
“Lursoft” izpētījis, ka holdingam “TC&T” šobrīd kopumā reģistrētas 28 aktīvas komercķīlas. Aizvadītajā gadā reģistrētajās komercķīlās “TC&T” ieķīlājis sev piederošo uzņēmumu kapitāldaļas, nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai ķīlās svārstoties no 150 000 eiro līdz pat 1,8 miljoniem eiro.
“TC&T” peļņa pēc nodokļu nomaksas 2021.gadā veidoja 241 880 eiro.
Lai gan pirmajā desmitniekā starp biežākajiem komercķīlu devējiem plaši pārstāvētas dažādas pašvaldības, vairāk nekā puse jeb 2148 komercķīlas reģistrētas uzņēmumiem no Rīgas, savukārt vairāk nekā 100 komercķīlas – uzņēmumiem no Liepājas (144), Valmieras novada (136), Gulbenes novada (130), Jelgavas (130) un Mārupes novada (114).
Salīdzinot ar gadu iepriekš, biežāko komercķīlu devēju nozaru saraksts palicis praktiski nemainīgs, liecina “Lursoft” pētījuma dati. Visbiežāk kā komercķīlu devēji arī 2022.gadā reģistrēti uzņēmumi no augkopības un lopkopības nozares. Tiesa, salīdzinot ar gadu iepriekš, ievērojami palielinājies nozares reģistrēto komercķīlu skaits – ja 2021.gadā tās bija 759 ķīlas, tad pērn – 1180.
Nemainīgi otrs biežākais ķīlu devējs ir nekustamo īpašumu nozare (2021.gadā – 237 komercķīlas, 2022.gadā – 423 komercķīlas), trešajā vietā atrodas vairumtirdzniecības nozare (2021.gadā – 237 komercķīlas, 2022.gadā – 254 komercķīlas), savukārt ceturtais biežākais komercķīlu devējs arī pagājušajā gadā bijusi finanšu pakalpojumu darbību nozare (2021.gadā – 202 komercķīlas, 2022.gadā – 208 komercķīlas).
Atšķirībā no 2021.gada, kad piektajā vietā pēc reģistrēto komercķīlu skaita ierindojās mazumtirdzniecība, pērn šo nozari būtiski apsteiguši koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražotāji, kas reģistrējuši 114 komercķīlas. “Lursoft” norāda, ka mazumtirdzniecības nozarē reģistrēto komercķīlu skaits pērn sarucis līdz 79 (2021.gadā – 119 komercķīlas).
LETA
