Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome šī gada maija sēdē izskatīja sūdzības par privāto datu pieejamību medija arhīvā internetā, par seksuālā noziegumā cietušās personas identitātes atklāšanu un par nepatiesas informācijas izplatīšanu.
Viena no sūdzībām bija par privātu datu pieejamību medija rakstu arhīvā internetā vairāk nekā 10 gadus vecā rakstā. Ētikas padome atzina, ka pēdējā desmitgadē notikušas būtiskas izmaiņas likumdošanā, kā rezultātā arī uz medijiem attiecas daudz lielākas prasības par personas datu aizsardzību un privātuma ievērošanu, nekā iepriekš. Medijiem ir jātiecas nodrošināt līdzsvaru, starp cilvēka privātumu un sabiedrības interesēm. Šī prasība neapšaubāmi ir īstenojama, veidojot jaunus materiālus, taču Ētikas padome neuzskata, ka medijiem būtu pienākums veikt labojumus vai dzēst savas agrākās publikācijas, pamatojoties tikai uz personas pieprasījumu.
Daudzos gadījumos tieši specializētie – mediju arhīvi ir svarīgi, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija par personu iepriekšējo darbību. Piemēram, brīžos, kad šīs personas kļūst par publiskām personām un iesaistās notikumos, par ko sabiedrībai ir liela interese un tiesības zināt. To pierāda arī pastāvīgais spiediens, ko uz medijiem izdara dažādās neētiskās un nelikumīgās darbībās iesaistījušās amatpersonas, uzņēmēji un citi cilvēki, kas, pamatojoties ar privātuma aizsardzību, prasa no mediju arhīviem dzēst materiālus, kas satur informāciju par viņu rīcību.
Tomēr Ētikas padome apzinās, ka situācijas var būt ļoti dažādas – ir arī situācijas, kad pirms vairākiem gadiem publiskoti privātie dati var nodarīt cilvēkam kaitējumu, apdraudot viņa iespējas atrast darbu, veidot attiecības, negatīvi ietekmēt viņa tuviniekus. Visbiežāk tas notiek situācijās, kad senāka informācija par cilvēku tiek parādīta, meklējot ar viņa vārdu saistītu informāciju interneta pārlūkprogrammās un MI portālos.
Ētikas padome vērš sabiedrības uzmanību, ka šādās situācijās cilvēkiem iespējams izmantot Eiropas Savienības likumdošanā paredzētās tiesības uz privātumu (t.s. tiesības tikt aizmirstam) – tās ir tiesības meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem pieprasīt no meklēšanas rezultātiem pēc personas vārda izņemt saites uz tīmekļvietnēm, kurās trešās personas publicējušas informāciju par personas privāto dzīvi. Šīs tiesības gan nav absolūtas – daļā gadījumā datu pieejamību izdodas ierobežot, citos – ne. Lai īstenotu šīs tiesības, cilvēkam jāvēršas pie meklētājprogrammas uzturētāja. Informācija par šo procesu ir plaši pieejama internetā. Atteikuma gadījumā cilvēkam ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā, kas palīdzēs izvērtēt atteikuma pamatotību.
Ētikas padomes atzinums par šo sūdzību ir pieejams biedrības tīmekļvietnē https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.
Ētikas padome par pamatotu atzina sūdzību par maldināšanu portāla “la.lv” rakstā, kas vēstīja, ka spānieti Noeliju Kastiljo Ramosu, kurai vēlāk tika izdarīta eitanāzija, bija izvarojuši imigranti. Lai gan izvarotāju identitāte nav zināma un pati cietusī nekad nav sniegusi tādas norādes, nepatieso informāciju bija publicējuši portāli “la.lv” un “nra.lv”. Pēc tam, kad citi mediji pasaulē un Latvijā atklāja, ka šis traģiskais notikums tiek apzināti izmantots dezinformācijas izplatīšanai un etniskā naida kurināšanai, abi portāli veica labojumus. Iepazinusies ar labojumiem, Ētikas padome secināja, ka portāls “la.lv” nav rīkojies godprātīgi un nav novērsis maldinošās, stereotipizējošās un, potenciāli, etnisko naidu raisošās informācijas publiskošanu – arī pēc dažādu labojumu veikšanas raksts joprojām sākās ar nepatieso ziņu. Ētikas padome uzskata, ka portāls šajā situācijā nav izmantojis iespēju labot maldinošo un stereotipizējošo informāciju un ir pārkāpis biedrības Ētikas kodeksa punktā 4.1. nostiprināto Godprātības principu.
Ētikas padome izskatīja iesniegumu par Latvijas Sabiedriskā medija televīzijas sižetu “Par bērna seksuālu izmantošanu tiesātā priestera Damberga lieta: zēna ģimene 9 mēnešus gaida pilno tiesas spriedumu”. Ētikas padome saņēma iesniegumu, kurā apšaubīts, vai sižeta veidotāji ir rīkojušies atbilstoši, ļaujot cietušā vecākiem publiski runāt nu jau pilngadīgā cietušā vārdā, tādejādi potenciāli padarot viņu identificējamu. Ņemot vērā, ka seksuālos aizskārumos cietušo aizsardzība ir ļoti svarīgs jautājums, iesnieguma autors lūdza Ētikas padomi sniegt medijiem rekomendācijas, kā rīkoties šādās situācijās.
Ētikas padome nesaskatīja sižetā pārkāpumu, taču uzskatīja, ka iesniegums identificējis vairākus svarīgus profesionālos jautājumus saistībā ar sabiedrības un cietušo interešu salāgošanu.
Ētikas padomes ieskatā, notikumu publiskošana bijusi sabiedrības interesēs, jo ir svarīgi, ka par šādiem smagiem notikumiem tiek runāts un tiek nostiprināta sabiedrības izpratne, ka seksuāla vardarbība nav norma un nav jāpacieš. Sižets rāda jaunu veidu, kā iespējams runāt par seksuālo vardarbību – augstākā atklātības līmenī un uzstājot, ka varmākas jāsauc pie atbildības. Pārdomāta atteikšanās no anonimitātes ir būtisks aspekts – tā sekmē šīs tēmas aktualizāciju un priekšstatu maiņu. Ja cietušais ir identificējams un brīvprātīgi, apzinoties riskus, runā par savu pieredzi, komunikācija un vēstījums ir pārliecinošāki, nekā kad tas ir anonimizēts. Ja par notikušo runā pats cietušais vai to pārstāvošā ģimene ar savu seju un vārdu, sekmīgāk tiek lauzts priekšstats, ka cietušajam ir jākaunas vai jāslēpjas. Citi cietušie tiek iedrošināti aizstāvēt savas tiesības, uzticēt savu pieredzi policijai, ārstiem, uzticības personām, vardarbībā cietušo atbalsta speciālistiem u.c.
Ētikas padome secināja, ka šajā situācijā medijs paļāvās uz vecāku vairākkārtīgi sniegtajiem apliecinājumiem, ka viņiem ir pilngadīgā dēla piekrišana dalīties ar ģimenes pieredzi. Ētikas padomei nebija pamata to apšaubīt un nebija iespējas to pārbaudīt, tomēr tā saskatīja šādā situācijā paaugstinātus riskus un uzskatīja, ka medijam jādara viss iespējamais, lai izslēgtu apdraudējumu cietušajam. Tā rekomendē medijiem turpmāk situācijās, kad ir runa par seksuālu aizskārumu, nepastarpināti pārliecināties pie paša cietušā, ka atklāt savu identitāti ir viņa griba un ka viņš apzinās riskus, ko tam var radīt informācijas sniegšana, atklājot savu identitāti, – arī tad, ja viņa vārdā runā citi.
Tāpat Ētikas padome rekomendē medijiem līdzīgās situācijās tiekties sniegt publikai plašāku kontekstu par šāda veida rakstu un sižeta veidošanas fonu – motivācijām, saņemtajām piekrišanām, materiāla tapšanas grūtībām, dilemmām, par publiskotās informācijas nozīmīgumu un ieguvumu pašiem cietušajiem un sabiedrībai. Šāda pieeja sekmētu sabiedrības un cietušo uzticēšanos medijiem un palīdzētu samazināt sabiedrības toleranci pret seksuālo vardarbību.
Treškārt, medijiem ziņojot pat seksuāla aizskāruma gadījumiem, Ētikas padome rekomendē iespēju robežās izvairīties no vārda “upuris” lietojuma, tā vietā tiecoties lietot vārdu “cietušais”.
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.
Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome. Kopš 2026. gada aprīļa tā strādā šādā sastāvā: Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns un Olga Dragiļeva.
Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
