Dzirkstele.lv
Latvijai kopā ar Igauniju būtu nepieciešams būvēt atomelektrostaciju, sociālajā tīklā “Twitter” raksta Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Latvijas nākotne enerģētikā ir apvienot trīs resursus – vēja un saules enerģiju, kā arī atomstacijā ražoto enerģiju, tajā pašā laikā kaut kāda daļa paliks arī gāzes piegādēm, norāda Pabriks.
Viņš uzskata, ka atomelektrostacija jābūvē kopā ar igauņiem, Igaunijā, piesaistot jaunākās tehnoloģijas no Zviedrijas un Kanādas.
Ministrs nenoliedz, ka šāda projekta realizēšana nenotiek ātri, taču, ja sāk plānot, tad pirmo bloku var uzbūvēt 2028./2029.gadā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nesen paziņoja, ka Krievijā valdošais Vladimira Putina režīms, sākot karu Ukrainā, nedēļas laikā ir cieši saliedējis Eiropas Savienību un NATO sabiedrotos un devis milzu impulsu zaļās enerģijas attīstībai.
Tāpat Kariņš paziņojis, ka valdība strādā gan pie alternatīvām dabasgāzes piegādēm, gan arī enerģētiskās neatkarības stiprināšanas, attīstot atjaunojamo energoresursus pieejamību.
Valdībā ir konceptuāli pieņemts lēmums par vēja parku attīstību, ar ko nodarbosies valsts uzņēmumu “Latvenergo” un “Latvijas Valsts meži” veidots kopuzņēmums, kā arī valdība īstenos atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, veicinot dzīvojamo māju pāreju no gāzes apkures uz tādu apkuri, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi.
Vienlaikus Igaunijas energokompānijas “Eesti Energia” valdes priekšsēdētājs Hando Suters intervijā aģentūrai LETA atzīmēja, ka Baltijā nav tik liela enerģijas patēriņa, lai šeit būtu iemesls būvēt atomreaktoru.
“Ja mēs runājam tieši par Baltijas valstīm, tad jāsaprot, ka mēs esam diezgan mazi tirgi. Baltijas valstīs kopā dienas enerģijas patēriņš ir līdzvērtīgs vienai trešdaļai patēriņa Somijā. Mums vienkārši nav tik liela enerģijas patēriņa, lai šeit būtu iemesls būvēt atomreaktoru. Jā, ja kādu dienu tirgū parādīsies maza apjoma reaktori, to varēs apsvērt, bet pašlaik šādas tehnoloģijas nav pieejamas. Tiesa, pie šādām tehnoloģijām tiek strādāts. Vēl gan ir jautājums, kādas būs šādu reaktoru izmaksas, kad tie nonāks tirgū. Tad arī par to varēsim domāt,” sacīja Suters.
LETA
