LETA
Partiju apvienības “Jaunā vienotība” (JV) lēmums prezidenta amatam virzīt ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV) būtiski saasina konkurenci ar “Apvienotā saraksta” (AS) kandidātu Uldi Pīlēnu, tādu nostāju aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Jautāta par kandidātu – partijas “Progresīvie” (P) virzīto publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, Pīlēnu un Rinkēviču – iespējām iegūt valsts augstākās personas amatu, politoloģe norādīja, ka viennozīmīgu atbildi patlaban neviens nevar sniegt, jo matemātika šajā jautājumā ir diezgan trausla.
Runājot par kandidātu potenciālu, Metla-Rozentāle atzīmēja, ka Pinto izredzes būt ievēlētai Valsts prezidenta amatā praktiski nav. Viņas ieskatā, ir pareizi, ka “Progresīvie” izvirzījuši savu kandidātu. Politiskais spēks parāda, ka, lai gan tā ir jauna partija un salīdzinoši mazskaitlīgi pārstāvēta parlamentā, tā ir gatava piedalīties Valsts prezidenta vēlēšanās ar savu kandidātu.
Politoloģe vērsa uzmanību uz Latvijas Televīzijas raidījumu “Kas notiek Latvijā”, kur “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens deva mājienus par izvēlēto kandidātu, taču pieteikums bija daudz ambiciozāks, nekā konkrētais piedāvājums.
Ekspertes ieskatā, sabiedrībā Pinto nav labi zināma, atšķirībā, iespējams, no profesionālajām aprindām. Ja par kandidātu runā kā par tautas prezidentu, kam cilvēki uzticas un kas vairotu sabiedrības uzticību, tad Pinto šādas īpašības nepiemīt, uzskata politoloģe.
“Tieši mazzināmais ir tas, ko arīdzan bieži pārmet Pīlēnam. Mēs nezinām, kā viņš rīkotos konkrētās situācijās. Arī par Pinto nav zināma ne viņas politiskā nostāja, nedz arī attieksme pret dažādiem jautājumiem. Pinto nāks uz diskusijām ar partijām un paudīs savu viedokli. Viņas kandidatūra drīzāk ir “Progresīvo” pašapziņas apliecinājums, nevis reāla kandidatūra, kas varētu cīnīties par prezidenta posteni,” sacīja Metla-Rozentāle.
Viņa norādīja, ka, pirms JV izvirzīja Rinkēviču, Pīlēna izredzes bija lielākas. Uzņēmēja izredzes iepriekš bija lielākas, jo viņš tika nostatīts pretim Valsts prezidentam Egilam Levitam, kuram atrasti daudzi trūkumi un kurš atsevišķos brīžos nebija veiksmīgi sevi pierādījis. Ekspertes ieskatā, Pīlēns uz tā fona varēja izpaust sevi kā veiksmīgu uzņēmēju, kā noteiktās aprindās cienījamu biznesmeni.
Pēc politoloģes paustā, viens no Pīlēna galvenajiem trūkumiem ir nelielā politiskā pieredze, nav arī starptautiskās pieredzes politiskajā lomā. Pīlēnam nav arī starptautisko sakaru politikā. Var pieņemt, ka viņš ir labs uzņēmējs, bet prezidentam ar uzņēmējdarbību tiešā veidā nav jānodarbojas, tāpat viņam nav jārisina ekonomiskie jautājumi.
Savukārt, runājot par Rinkēviču, eksperte atzīmēja, ka, salīdzinot ar daudziem citiem politiķiem, ārlietu ministra reitingi vienmēr bijuši augsi. Tas ļauj teikt, ka viņš ir iemantojis sabiedrības uzticību, saņemot vēlēšanās lielu skaitu plusiņu un būt pārliecinoši ievēlētam. Arī dažādās aptaujās, kur mēra politiķu popularitāti, Rinkēvičs viennozīmīgi ir viens no tautas iecienītākajiem politiķiem.
“Ja mēs gribam, lai mums ir tautas prezidents, Rinkēvičs tam pilnībā atbilst. Cilvēki viņam uzticas, tic kā politiķim. Viņam ir liela, ilgstoša politiskā pieredze. Viņš ir izgājis cauri visiem līmeņiem, lai nonāktu līdz ārlietu ministra amatam. Savukārt tas ir mīnuss Pīlēnam – politiskās pieredzes trūkums,” sacīja Metla-Rozentāle.
Pēc ekspertes paustā, ņemot vērā pieredzi, Rinkēvičs ir ļoti nopietns konkurents Pīlēnam. Iespējams, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu būt gatava apdomāt Rinkēviča kandidatūru. ZZS iepriekš uzsvēra, ka par Levitu viņi nebalsos. Pastāv iespēja, ka Rinkēvičs jau patlaban ir ZZS diskusiju objekts.
Politoloģe arī atzīmēja, ka “Progresīvie” iepriekš bija izvirzījuši piecus principus, kuriem ir jāatbilst nākamajam prezidenta amata kandidātam- nevainojama reputācija, dziļa izpratne par tiesiskumu, līderība ilgtspējīgās attīstības veicināšanā, atbalsts sociālās nevienlīdzības mazināšanai un rietumnieciska vērtīborientācija. Eksperte uzsvēra, ka Rinkēvičs vairāk atbilst šiem principiem, nekā pašu P virzītā kandidāte.
“Ja ne pirmajā prezidenta vēlēšanu kārtā, tad, iespējams, nākamajā kārtā P varētu pieņemt, ka viņu kandidāts nav saņēmis atbalstu un tas tiek noņemts no dienaskārtības. Varbūt viņi varētu paust gatavību atbalstīt Rinkēviču. Nedomāju, ka viņiem būtu būtiski iebildumi, piemēram, tāpat kā Nacionālajai apvienībai (NA), jo Rinkēvičs ir skaidri definējis savu politisko kursu un rietumu vērtību orientāciju,” sacīja eksperte.
Metla-Rozentāle atzīmēja, ka jautājums ir par to, ko darīs ZZS, vai viņi pēkšņi izvēlēsies atbalstīt Rinkēviču vēlēšanu pirmajā kārtā. ZZS iepriekš sacījuši, ka izvērtēs visus kandidātus, bet šādā gadījumā Rinkēvičam pietiktu balsis un pēc matemātikas viņam vajadzētu būt ievēlētam par Valsts prezidentu. Tāpat ZZS balsis var pārsvērties Pīlēna virzienā.
Pēc ekspertes paustā, ir vēl viens jautājums. “Nacionālā apvienība” (NA) tagad atsakās no iespējas virzīt pretendentu. Levits bija NA kandidāts, un viņš no kandidatūras uz otro termiņu atteicās. Šī kārts tiek nodota JV rokās. Visticamāk, ja saglabājas esošais valdības modelis, Rinkēvičs vēlēšanās varētu uzvarēt un kļūt par prezidentu, savukārt AS varētu atzīt, ka cīņa bijusi godīga, jautājums ir par to, ko par amatu rokādi grib NA, jo viņi ir pazaudējuši savu prezidenta amata kandidātu, faktiski atdodot to JV. Iespējams, NA gribēs kaut ko pretī, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja posteni, kas patlaban atrodas AS rokās.
“Skaidrs, ka AS neplāno atteikties no saviem posteņiem, ja saglabājas esošais valdības modelis. Tur uzreiz var veidoties rīvēšanās, jautājumi, kā tālāk kopā strādāt. Ja ZZS atbalstīts Rinkēviču, arī ZSS ir savs tālāks redzējums, kā sadarbība notiks. Šeit ir daudzi nezināmie, bet, runājot tieši, viss ir atkarīgs no ZZS lēmuma,” skaidroja politoloģe.
LETA jau rakstīja, ka AS kā Valsts prezidenta kandidātu izvirzījis savu dibinātāju, uzņēmēju un arhitektu Pīlēnu. Savukārt “Progresīvie” Valsts prezidenta amatam izvirzījuši publiskās pārvaldības eksperti Pinto, bet JV – ārlietu ministru Rinkēviču. Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
