Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pieprasījusi aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju un paziņojusi, ka ministra amatu ieņemt uzaicinājusi pulkvedi Raivi Melni.
Aizsardzības ministrs esot zaudējis Siliņas uzticību pēc dronu incidentiem Latgalē.
Šādu ierakstu valdības vadītāja sociālo mediju platformā “X” publicējusi īsi pirms tam, kad bija jāsākas Sprūda šovakar pēkšņi sasauktajai preses konferencei, kurā viņš paziņoja par atkāpšanos no amata, uzņemoties politisko atbildību un paužot vēlmi ar šo lēmumu pasargāt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) no ieraušanas politiskā kampaņā.
Premjera raksta, ka aizsardzības nozare turpmāk esot jāvada profesionālim, un aicinājusi aizsardzības ministra amatu ieņemt pulkvedi Melni, kurš tam piekritis.
“Viņa [Meļņa] līdzšinējā pieredze NBS, militārā izglītība Londonā un pašreizējais darbs Ukrainā rada pārliecību, ka valsts aizsardzība tiks vadīta kompetenti, mērķtiecīgi un ārpus priekšvēlēšanu retorikas,” raksta Siliņa.
Aģentūrai LETA svētdienas vakarā neizdevās sazināties ar pulkvedi Melni, lai uzzinātu viņa motivāciju un mērķus, piekrītot ieņemt ministra amatu.
Melnis patlaban ir Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvis Ukrainā, kā arī Siliņas ārštata padomnieks militārās sadarbības jautājumos. Melnis NBS dienē kopš 1998. gada, savulaik bijis Sauszemes spēku kājnieku brigādes Operatīvās plānošanas Operatīvās pārvaldes nodaļas priekšnieks, Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 1.mehanizētā kājnieku bataljona komandieris un NBS Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieks.
Siliņa intervijā Latvijas Televīzijai teica, ka Melnis nav izrādījis interesi pēc ministra amata termiņa beigām palikt politikā.
Siliņa par savu lēmumu šodien esot informējusi ministru un koalīcijas partnerus.
Premjere skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, vērtējot ne tikai pēdējos ar dronu incidentiem saistītos notikumus, bet arī plašāku situāciju aizsardzības nozarē kopumā. Viņa uzsver, ka valsts aizsardzībai patlaban piešķirts vēsturiski lielākais finansējums – 5% no iekšzemes kopprodukta, kas vienlaikus nozīmē arī ievērojami augstāku atbildību pret sabiedrību.
Siliņa akcentē, ka šie līdzekļi ir pārdalīti no citām nozarēm, tādēļ iedzīvotājiem ir tiesības sagaidīt konkrētus rezultātus – drošību, skaidrību un pārliecību par valsts spēju rīkoties ātri un profesionāli.
Vienlaikus premjere norāda uz nepietiekami strauju Ukrainas praktiskās pieredzes pārņemšanu pretdronu sistēmu attīstībā pēc iepriekšējiem incidentiem, lai gan Ukraina bijusi gatava dalīties ar zināšanām. Siliņa apgalvo, ka tikai pašlaik, aktīvāk iesaistoties viņai un Ārlietu ministrijai, tiek plānoti konkrēti soļi šajā jomā.
Premjere uzsver, ka aizsardzības nozarē izšķiroša nozīme ir ne vien finansējumam, bet arī skaidrai vadībai, efektīvai sadarbībai un spējai savlaicīgi pieņemt lēmumus. Viņa uzskata, ka AM pēdējā laikā bijušas problēmas ar iekšējo sadarbību, pēctecību un vadības stabilitāti. Salīdzinoši īsā laikā amatu pametuši jau divi AM valsts sekretāri, kas, pēc premjeres vērtējuma, liecina par sistēmiskām problēmām ministrijas darbībā laikā, kad drošības izaicinājumi pieprasa saskaņotu un profesionālu rīcību.
Siliņa arī uzsver nepieciešamību nodrošināt vienotu darbu starp AM, NBS un citiem drošības dienestiem, piebilstot, ka pašlaik viņai neesot pārliecības par politiskās vadības spēju to nodrošināt pietiekamā līmenī.
Premjere kritiski vērtē arī līdzšinējo aizsardzības industrijas iesaisti spēju attīstībā, norādot, ka tā bijusi pārāk lēna. Viņa uzsver nepieciešamību mērķtiecīgi attīstīt Latvijas aizsardzībai būtiskās spējas, nevis ilgstoši paļauties uz pieejamo risinājumu iegādi.
Tāpat Siliņa akcentē, ka aizsardzības un drošības jautājumiem jābūt ārpus priekšvēlēšanu retorikas un partiju interesēm. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, aizsardzības nozares vadībai esot nepieciešama profesionāla un kompetenta pieeja, kas bauda sabiedrības un nozares uzticību.
Ministru prezidente norāda, ka drošības jautājumiem jāatrodas pāri politiskajām ambīcijām un partijiskajām interesēm, uzsverot profesionālas pieejas nozīmi valsts drošības nodrošināšanā.
Runājot par Melni, premjere uzsver, ka Latvijas aizsardzības vadībā šobrīd nepieciešams profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un praktisku izpratni par mūsdienu aizsardzības izaicinājumiem, lai atjaunotu uzticību nozarei, stiprinātu sadarbību ar NBS un panāktu konkrētus rezultātus valsts drošības jomā.
Savukārt Sprūds uzsvēra, ka lēmums par atkāpšanos no amata nav saistīts ar neticību aizsardzības nozarei, bet gan ar vēlmi pasargāt armiju un valsts drošību no politisku kampaņu ietekmes.
Sprūds žurnālistiem sacīja, ka Siliņa par viņa atkāpšanos uzzinājusi neilgi pirms preses konferences, un uzsvēra, ka viņa ministram par savu nostāju, ka prasī demisiju, iepriekš neesot paziņojusi.
Politiķis norādīja, ka par turpmāko palikšanu valdībā lems partijas “Progresīvie” valde un Saeimas frakcija. “Tas būs partijas lēmums par tālākajiem soļiem, kā mēs šajā situācijā rīkojamies,” sacīja Sprūds.
Sprūds kritizēja “Jaunās vienotības” rīcību, norādot, ka “ir ļoti grūti strādāt ar tādiem politiskajiem spēkiem, kas spēlē šīs spēles, ar kuriem ir grūti izveidot uzticību, kas izmanto jebkādus instrumentus saviem reitingiem”.
Viņš uzsvēra, ka komanda ir “darījusi visu pēc labākās sirdsapziņas”.
Komentējot divu Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru aiziešanu no darba īsā laikā, ko ministram pārnmet premjere, Sprūds skaidroja, ka “pēdējā maiņa notikusi tieši šo spēļu dēļ”. Pēc viņa teiktā, tās bijušas darbības, kuru mērķis bija apšaubīt aizsardzības nozari un tajā strādājošo cilvēku godprātību.
“Šādā veidā ir pārkāpta pacietības un godaprāta mēra robeža,” uzsvēra Sprūds.
Jau ziņots, ka pirmdien, 11. maijā bija paredzēta Siliņas un Sprūda saruna.
Siliņa iepriekš kritizējusi ministra rīcību un uzsvērusi, ka apjomīgais finansējums aizsardzībai – ap diviem miljardiem eiro – nozīmē lielāku nozares atbildību pret sabiedrību.
Sprūda demisiju pēc dronu incidenta Rēzeknē pieprasīja opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV), Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts”.
Sprūds pēc sabiedrības un politiķu paustās kritikas uzdeva veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu reaģēšanu uz ceturtdienas rītā Latgalē piedzīvotajiem dronu incidentiem.
Tāpat ministrs uzdevis NBS nekavējoties koriģēt esošo pierobežas gaisa telpas aizsardzības plānu, paaugstināt Gaisa spēku operacionālo gatavību un tuvāko nedēļu laikā nodrošināt Latvijā ražoto pārtvērējdronu izvietošanu pierobežā.
NBS komandieris Kaspars Pudāns norādījis, ka pēc dronu incidentiem Latgalē NBS izvērtēs, vai līdzšinējais pretgaisa aizsardzības modelis Latvijas austrumu pierobežā ir pietiekami efektīvs.
Pudāns pieļāva, ka aizsardzības pieeja varētu tikt pārskatīta, vienlaikus uzsverot, ka arī jauns risinājums nebūs pilnīgs. NBS nevar īsā laikā pilnībā nomainīt tehniskos līdzekļus, taču turpina stiprināt spējas, arī papildinot kaujas grupas ar pārtvērējdroniem. Tos plānots saņemt līdz maija beigām, un vienlaikus turpinās karavīru apmācība.
LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Divi no tiem nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.
