Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Premjers mudina virzīties uz mazāku skolu skaitu un efektīvāku veselības aprūpes sistēmu

Foto: Reinis Inkēns (Saeima).

Latvijai arī būtu jāseko Igaunijas piemēram, samazinot skolu skaitu, kas ļautu palielināt algas pedagogiem, piektdien debatēs Saeimā par valsts budžeta 2023.gadam likumprojektu pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kariņš debatēs pauda, ka mēs visi gribam dzīvot labāk un šajā kontekstā uzdeva no vienas puses retorisku jautājumu, vai kā sabiedrība varam atļauties neko nemainīt, lai situācija uzlabotos. Lai panāktu pozitīvas izmaiņas, ir jāveic uzlabojumu izglītības un veselības jomās, atzīmēja premjers.

Valdības vadītājs vērsa uzmanību, ka nepieciešams veikt izmaiņas izglītības sistēmā, kur pašlaik ir liela nevienlīdzība. Viņš norādīja, ka, ja audzēknis ir dzimis novada centrā vai lielākā pilsētā, tad viņiem ir iespēja mācīties labā skolā. Taču ir milzu izaicinājums palīdzēt tur, kur izglītības līmenis ir zem vidējā, atzīmēja premjers.

Izglītības jomā pašlaik ir dārga bet neefektīva sistēma, ko apliecina arī salīdzinājums ar Igauniju, norādīja Kariņš. Politiķis pauda, ka jāseko Igaunijas piemēram, kurā tika veikta skolu tīkla reforma – kaimiņvalstī ir mazāk skolu, katrā skolā ir vairāk audzēkņu, valstī kopā ir mazāk skolotāju, bet skolotājiem ir divreiz lielāka alga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Premjers uzsvēra, ka tas ir virziens, kurā jādodas arī Latvijai mūsu bērnu labad, lai palielinātos izglītības kvalitāte.

Kariņš atkārtoti vērsa uzmanību nesakārtotajai veselības sistēmai, norādot uz pretstatu, ka lielai daļai iedzīvotāju nav iespējas izmantot privāto medicīnu, kā tiem, kuri sēž Saeimā un citiem ar labām algām. Tāpēc ir jāatrisina netaisnība attiecībā uz ierobežoto veselības aprūpes pieeju cilvēkiem, kuriem nav liela alga, norādīja valdības vadītājs.

Politiķis piekrīt, ka veselības aprūpei nepietiek finansējums, taču ir jāņem vērā, ka tā arī pati sistēma nav efektīva, norādīja Kariņš. Piecu, sešu gadu laikā finansējums veselības aprūpē esot pieaudzis no 800 miljoniem eiro līdz 1,6 miljardiem eiro, bet rindas nav uz pusi īsākas un apmierinātība nav uz pusi labāka, norādīja politiķis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kariņš pauda, ka jāturpina ieguldīt papildu līdzekļi veselībā, taču sistēma ir arī jāreformē, lai naudu izmantotu efektīvāk.

Premjers savā runā pievērsās arī valsts drošības, militāro spēju stiprināšanas, konkurētspējas un eksporta veicināšanas un arī citiem jautājumiem.

Kā ziņots, valdība 7.februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādījis, ka galīgajā lasījumā valsts 2023.gada budžeta projektu Saeimā paredzēts izskatīt 8.martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1.aprīlī.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (9)

  1. Ar veselības optimizāziju gulbenē esam tikuši galā. tagad vajadzētu virzīties uz mazāku skolu skaitu

    14
    1
  2. Projektā Skola 2030, Gulbenes novadā vidusskola vairs nav paredzēta, tuvākās Rēzeknē vai Valmierā, tā ka teiciens stulbenis no Gulbenes būs īsti piemērots

  3. Un par to “optimizāciju”, kāds no izglītības nodaļas tika ministrijas siltajā krēslā.

    10
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.