Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Saeima pieņem 2024.gada valsts budžetu

Foto: Saeima.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā, paredz sestdien, 9.decembrī, Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā pieņemtais likums ”Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Salīdzinot ar 2023.gada valsts budžetu, nākamgad plānotie ieņēmumi paredzēti par 1,76 miljardiem lielāki, savukārt izdevumi – par 1,54 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā. Vispārējās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Par galvenajām valsts prioritātēm noteikta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

2024.gada valsts budžets, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, hibrīdkara apdraudējumu un ekonomiskos izaicinājumus, veidots, koncentrējoties uz valsts drošības un ilgtspējas stiprināšanu. Tādēļ papildu investīcijas drošībā, izglītībā un veselībā ir ieguldījums mūsu līdzcilvēkos, lai mēs būtu stipri pret dažādiem satricinājumiem un izaicinājumiem, iepriekš atzīmēja par budžeta projekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

Nākamā gada budžetā papildus pieejamie līdzekļi prioritārajiem pasākumiem veido 783,3 miljonus eiro, no tiem 486,4 miljonus paredzēts novirzīt iekšējās un arējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes nodrošināšanai, kā arī izglītības jomai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Drošības jomā papildu finansējums 91,9 miljonu eiro apmērā paredzēts atalgojuma palielināšanai iekšlietu un tieslietu jomā nodarbinātajiem, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, robežapsardzei, kiberdrošības, kā arī ugunsdzēsēju un glābēju kapacitātes stiprināšanai.

Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad paredzēts 2,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, un, pakāpeniski kāpinot, 2027.gadā to plānots sasniegt trīs procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

2024.gadā papildu 119,5 miljonus eiro novirzīs pasākumiem izglītības jomā, ievērojamus līdzekļus piešķirot algu palielināšanai pedagogiem ar zemāko stundas likmi. Tāpat papildu līdzekļi paredzēti augstākajai izglītībai, zinātnei, kā arī pārejai uz mācībām valsts valodā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Papildu finansējums vēl vienai prioritātei – pasākumiem veselības jomā – plānots 275 miljonu eiro apmērā. Līdzekļi novirzīti, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību, iekļaujot jaunus medikamentus, mazinātu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un medicīniskajām procedūrām. Tāpat papildu līdzekļus ieguldīs sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā bērniem. Finansējums paredzēts arī medicīnas personāla algu paaugstināšanai.

Nākamā gada budžetā finansējums paredzēts arī inovāciju, eksporta, jaunuzņēmumu un lauku saimniecību atbalstam, kā arī konkurētspējas un eksporta stiprināšanai dārzeņkopības un augļkopības nozarēs un dabas stihiju radīto seku novēršanai.

Sociālajā jomā no nākamā gada atjaunos piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, lielāka būs atlīdzība par asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniegšanu personām ar invaliditāti, kā arī palielināts atbalsta apmērs ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti vai bērns ar celiakiju. Tāpat palielināts īpašas kopšanas pabalsts pilngadīgām personām ar invaliditāti kopš bērnības.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

No nākamā gada palielināti minimālo ienākumu sliekšņi, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar invaliditāti un personām ar invaliditāti kopš bērnības. Palielināta arī minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas aprēķina bāze, kā arī minimālā apgādnieka zaudējuma pensija.

Tāpat papildu līdzekļi piešķirti, lai varētu paplašināt programmas “Latvijas skolas soma” klāstu un programmas organizētie pasākumi būtu pieejami vēl plašākam skolēnu lokam.

Nodokļu jomā nākamgad paredzēti pasākumi mazo uzņēmumu darbības atbalstam un administratīvā sloga mazināšanai, tostarp mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem līdzšinējo divu likmju – 25 un 40 procentu – vietā paredzēta viena likme 25 procentu apmērā no apgrozījuma.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nākamgad Latvijai raksturīgo dārzeņu, ogu un augļu piegādēm piemēros pievienotās vērtības nodokļa likmi 12 procentu apmērā, savukārt nodokli no nākamā gada nepiemēros maksai par bērnu nometnēm, kā arī maksai par iedzīvotāju dalību sporta sacensībās un nodarbībās, ko organizē biedrības un nodibinājumi.

Nodokļu ieņēmumus paredzēts palielināt, paaugstinot nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, azartspēlēm, kā arī degvielai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Tāpat, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus prioritāro pasākumu finansēšanai, Saeima noteikusi, ka kredītiestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā.

Likums ”Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.