Temperatūras svārstības februārī būs kā zāģa zobi

Šogad zīmīgas bija janvāra pēdējās dienas. Ja janvāra pēdējā nedēļā sala nav, tad tas būs februārī. Ja janvāra beigās daudz nokrišņu, tad februārī – maz. Savukārt laikapstākļi 24. un 25. janvārī norādīja uz agru, bet vēsu pavasari līdz aprīļa vidum. Tā saka laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs.

V.Bukšs stāsta, ka, atskatoties uz laikapstākļiem 1. un 27. decembrī (Latvijas austrumos temperatūra bija plus 3-7 grādu robežās), tad ziemas otrais mēnesis būs aukstāks nekā janvāris un temperatūras ziņā tuvu vidējam, bet ar noslieci uz siltāku. Nokrišņu varētu būt mazāk nekā parasti. Austrumlatvijā pārsvarā tas būs sniegs, slapjš sniegs. Iespējams sasalstošs lietus. Tuvāk jūrai – lietus.

“Temperatūras svārstības februārī rādās būt kā zāģa zobi – te uz augšu, te atkal uz leju. Daždien pietuvojoties plus 5-8 grādiem, reizēm naktīs nokrītot līdz mīnus 10-17 grādiem,” stāsta V.Bukšs.

Februāra pirmajā pusē gaidāmi mainīgi laikapstākļi. Ja mēneša sākums – silts, tad laikā ap Dārtu (6. februāris) sals naktīs dažviet var sasniegt mīnus 10-12 grādu atzīmi.

“Zemākās nakts temperatūras iespējamas laikā ap 11. februāri, kad Latvijas austrumos dažās naktīs termometra stabiņš var noslīdēt līdz mīnus 17 grādiem. Dienas laikā, uzsmaidot saulei, temperatūra strauji var pietuvoties 0 grādu robežai. Līdz ar to tas arī būs lielākais sals šajā ziemā. Šajā laikā nokrišņi – īslaicīgi, neliels sniedziņš un debesis bieži skaidrosies. Pēc salīdzinoši pelēkām debesīm, kādas bija janvārī, februārī piedzīvosim zilas debesis un spožu ziemas pēdējā mēneša sauli,” stāsta V.Bukšs.

Februāra vidū aukstums atkāpsies. Būs gaidāmi nelieli, īslaicīgi nokrišņi: sniegs, slapjš sniegs, arī lietus. Laiks – vējains, temperatūra dienas laikā ap 0, plus 5 grādiem. Naktīs – mīnus 2-5 grādi. Mēneša otrajā pusē – nepastāvīgi laikapstākļi. Laikā ap 20.-22. februāri naktīs vēl dažviet temperatūra var noslīdēt līdz mīnus 8 grādu atzīmei, bet mēneša beigās saulainās pēcpusdienās tā var paaugstināties līdz plus 8-10 grādiem. Šajās dienās varam sagaidīt pirmos pavasara vēstnešus – lauku cīruļus, ķīvītes un mājas strazdus.

“Neraugoties uz vēl iespējamo aukstumu, februārī jau sajūtams pavasara tuvums. Tautas gudrība saka, ka februārī uzsnigušais sniegs jau smaržo pēc pavasara. Sniegpulkstenīšu, zilo vizbulīšu, zalkteņu un lazdu ziedēšana, kas šogad bija novērojama jau janvārī, apstiprina, ka sācies bioloģiskais pavasaris. Līdzīgi kā pirms pieciem gadiem arī šogad var izrādīties, ka februāris būs vienīgais kaut cik ziemai atbilstošs mēnesis. Tālāk marts jau rādās būt neizdevušās ziemas cīņa ar agro pavasari, kas var turpināties līdz Lieldienām (18. aprīlis),” saka V.Bukšs.

Ticējumi vēsta

6. februāris – Dārtas jeb Daces diena. Senču Meteņdiena. Atbilstoši kristiešu tradīcijai Meteņi šogad – otrdien, 4. martā. Pelnu diena – 5. martā. Ticējums vēsta, ja šajā dienā snieg un putina, būs silta un lietaina vasara.

15. februāris – Vecā Ziemas Māra. Ja šajā dienā stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja snieg no rīta – laba būs agrā sēja; ja dienas vidū – laba būs vidējā sēja; ja vakarā – laba būs vēlā sēja.

24. februāris, citviet 25. februāris, ir Matīsa diena. Pirmā no Kustoņu dienām. Dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega. Sēklu pirms pavasara sējas šajā dienā izliek salā, jo saldēta sēkla dod labāku ražu. Ja Matīsa dienā nav ziemeļvēja, tas nāks aprīlī. Ja istabā lido kodes, martā būs aukstums. Nedrīkst no meža nest žagarus, tad čūskas nāk tuvu pie mājām.

25. un 26. februāris ir dienas, kad jāvēro zīmes dabā un laikapstākļi. Jo aukstāks laiks 25. februārī, jo siltāks martā. Auksts un sauss 26. februāris paredz karstu un sausu vasaru.

Avots: Vilis Bukšs