Dzirkstele.lv
Vēsturnieks pauda, ka propaganda ne tikai izmanto vēsturi, bet arī lieto vārdus, kuru nozīme citos laikos ir bijusi cita. Viņš skaidroja, ka, ikdienā dzirdot vārdus, kā Krievzeme (Русь) un Krievija (Россия), cilvēki nepiedomā par to, vai starp šiem vārdiem ir atšķirība.
Klišāns skaidroja, ka šajos konkrētajos vārdos ir meklējams viens no daudziem konflikta cēloņiem, kas šobrīd ir Ukrainas un Krievijas attiecībās.
Krievijas propaganda spekulē ar jēdzieniem “Русь” un “Россия“, starp tiem liekot vienādības zīmi, stāstīja Klišāns. Vēsturnieks skaidroja, ka spekulāciju pamanīja tad, kad pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmuma Maskavā tika atklāts piemineklis Krievzemes kņazam Vladimiram, kuram nav sakara ar Maskavu, jo Krievija tajā laikā neeksistēja.
“Atklāja pieminekli it kā vēsturiskam personāžam, bet zemteksts bija skaidri jūtams,” skaidroja vēsturnieks.
Klišāns skaidroja, ka vārds “Rusj” ir skandināvu izcelsmes. Kad teritorijā no Rīgas līdz Kijevai sāka apmesties skandināvi jeb vikingi, šo zemju teritorijai tika dots nosaukums “Rusj”, dalījās vēsturnieks.
Valdis Klišāns stāstīja, ka pašreizējā Putina doma ir tā, ka starp vārdiem “Rusj” un “Russija” ir vienādības zīme jeb šie vārdi apzīmē vienu un to pašu, proti, Krievijas politiskais sākums ir meklējams Krievzemē.
Tas parādījās arī 2014.gadā, kad tika okupēta Krima. “Krimā Krievzemes kņazs Vladimirs apprecēja Bizantijas princesi Annu, un, kad Krima tika okupēta, Putins izteicās, ka Hersona ir svēta Krievzemes pilsēta,” skaidroja vēsturnieks.
Savukārt ukraiņu un baltkrievu vēsturnieki uzskata, ka abas tautas ir patstāvīgas vienības, kurām ir kopīga senatne, bet, sākot ar 13.gadsimtu, vēstures ir atšķirīgas, līdz ar to kultūras, valodas un identitāte ir atšķirīga, pamatoja vēsturnieks Klišāns.
LETA
