Agresora valsti Krieviju vai tās armiju slavinošas aktivitātes Latvijā nav pieļaujamas. Gulbenes novada deputāte Guna Pūcīte: “Vai nu balts, vai melns. Tā mēs tagad jau gadu dzīvojam.”

Apritējis gads kopš Krievijas atklātās karadarbības Ukrainā. Latvijā un Gulbenes novadā kā visā Rietumeiropā sabiedrības liela daļa Ukrainai pauž atbalstu morāli, kā arī organizē palīdzību. Tomēr te ir arī tādi, kuri šajā karā simpatizē Krievijai un jūsmo par šīs agresora valsts prezidentu Vladimiru Putinu. Arī tādi, kuri nicīgi izsakās par Ukrainas bēgļiem, nomelno tos, apšauba nepieciešamību atbalstīt ukraiņus. Kā reaģēt uz šādām izpausmēm?

Valsts drošības dienests (VDD) šonedēļ, kad ir zīmīgie datumi – 23.februāris (padomju armijas diena) un 24.februāris (Krievijas atklātās karadarbības sākums Ukrainā), pievērš pastiprinātu uzmanību Krievijas atbalstītāju aktivitātēm. Dienests brīdina, ka agresora valsti Krieviju vai tās armiju slavinošas aktivitātes Latvijā nav pieļaujamas. Personas par Krievijas okupācijas armijas slavināšanu var tikt sauktas pie atbildības. Ziņot par šādiem gadījumiem ikviens ir aicināts, zvanot uz VDD diennakts kontakttālruni 67208964 vai rakstot uz e-pastu “info@vdd.gov.lv”. Paziņojumu var uzrakstīt arī dienesta mājaslapā “www.vdd.gov.lv”.

Pašvaldībai ir nācies vērsties VDD

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” saka – darbā saņemts surogātpasta ziņojums ar vardarbīgas izpausmes tekstiem un aicinājumiem. Šī informācija nosūtīta VDD. A.Caunītis gan nav saņēmis atbildi par to, no kurienes varēja būt sūtīts šis ziņojums – no Latvijas vai no citurienes. Viņš ir zinošs, ka šādu sūtījumu saņēmušas vairākas pašvaldības. Ar cita veida incidentiem saistībā ar Krievijas karu Ukrainā A.Caunītis Gulbenes novadā neesot sastapies, ja nu vienīgi kāds ir paudis šaubas un teicis: “Es neticu, kas notiek Ukrainā.” Šādos brīžos A.Caunītis pretī bilstot: “Pasarg’, dievs! Ja netici, aizbrauc paskaties!”

Viņaprāt, jebkurš normāli domājošs cilvēks saprot, kas ir karš un kas ir nežēlība kara laikā, un teikt, ka karš ir kas tāds, kas cilvēka veselajam saprātam pieņemams, tas esot neiedomājami. A.Caunīša komunikācijas lokā neesot tādu cilvēku, kuri atbalsta Krievijas karu Ukrainā. Tajā pašā laikā viņš saprot, ka iedzīvotāji Gulbenes novadā dažādi uztver grūtības, kas ir pašlaik jāpārdzīvo.

“Mēs pašlaik, solidarizējoties ar Ukrainu, pārciešam ekonomisko… negribas lietot vārdu “karš”. Bet mēs savas grūtība nevaram salīdzināt ar tām reālajām šausmām, kuras piedzīvo cilvēki Ukrainā. To ir svarīgi vienmēr paturēt prātā. Grūti apstākļi šeit – tas ir kaut kas viens. Bet karš, nežēlastība, kad šauj, kur pagadās, un arī pa civiliedzīvotājiem… un nāve ik uz soļa Ukrainā. Ne tikai karš, arī terors, lai cilvēki būtu badā, aukstumā, bez elektrības. To nevienam nevar vēlēt. To nevēlamies ne savā tuvumā, ne Eiropas vidienē,” teic A.Caunītis.

Kur beidzas personiskā un sākas publiskā komunikācija?

Vietējā deputāte Guna Pūcīte “Dzirkstelei” saka: “Manu paziņu lokā un starp cilvēkiem, ar kuriem komunicēju, nav tādu, kuri atbalsta Krieviju. Nekādās sarunās! Tā ka man nav tādas pieredzes. Nav nācies apstrīdēt pretvalstiska viedokļa izteicēju. Manā “burbulī”, kurā es dzīvoju, ikdienā runāju, nav citādi domājošo. Taču uzskatu – ja šeit kāds sarunās atbalsta Krievijas agresīvo politiku, ir jāreaģē. Ir jāsaprot. Ir pagājis gads. Cerams, ka karš Ukrainā drīz beigsies. Tas varētu notikt 2024.gada sākumā. Tādas prognozes ir. Pozitīvs signāls ir ASV prezidenta Džo Baidena šīsnedēļas vizīte Kijivā. Bet 21.februāra V.Putina runā izskanēja – viņš nosoda Rietumeiropu un uzskata, ka Rietumi pie visa ir vainīgi.” G.Pūcīte atzīst katra cilvēka tiesības uz personisko viedokli un tiesības brīvi paust savas domas. Taču, kad runa ir par karu Ukrainā, viennozīmīgi ir jāsaprot, kas ir kas, jo tie laiki, kad pastāvēja pelēkā zona, ir beigušies, viņa saka un uzsver: “Tagad – vai nu balts, vai melns. Tā mēs tagad jau gadu dzīvojam.”

Runa ir arī par mūsu vērtībām

“Par domām un to izpaušanu pie mums, demokrātiskā valstī, atbildība neiestājas,” “Dzirkstelei” skaidro vietējais deputāts Aivars Circens. Viņš saka – ir jāsaprot, konkrēti un diezgan sīki jānodala, kur ir tikai domas un kur ir pretvalstiska aģitācija, sagrozītas informācijas paušana. “Manā skatījumā, tikai par to vien, ka cilvēks pauž savas domas, šaubas, neiestājas atbildība. Bet, ja cilvēks apzināti sagroza faktus, lai Krieviju parādītu nevis kā agresoru, bet kā pieņemamas politikas īstenotāju, tas ir krimināli sodāmi. Un par šādiem gadījumiem ir jāziņo. Sevišķi tad, ja tas nav vienreizējs vai divi gadījumi, bet ir gadījumu sērija. Ja tā ir sistēma, par šādiem gadījumiem, šādiem cilvēkiem ir jāzina Valsts drošības dienestam. Šādu cilvēku darbībām ir jāpaseko līdzi. Jāsaprot, ka runa ir ne tikai par Ukrainas cīņu un Ukrainas vērtībām, bet arī par mūsu, par Latvijas vērtībām. Mēs taču labi zinām, ka V.Putins redz Baltiju kā potenciālo iekarošanas mērķi. Ja šādā kontekstā cilvēks apliecina savas simpātijas Krievijai, tātad viņš uzskata, ka V.Putins rīkojas pareizi un ka Krievijai ir jāiekaro Latvija un Baltija,” prāto A.Circens. Viņa uzskats – arī “Dzirkstelei” nāktos ziņot par naidīgiem komentāriem pret ukraiņiem un Ukrainu. Pat tad, ja šie komentāri ir anonīmi.

Viennozīmīgi ir jāziņo

“Ja notiek naida kurināšana, atklāta Krievijas politikas atbalstīšana, viennozīmīgi ir jāziņo Valsts policijai vai Valsts drošības dienestam,” “Dzirkstelei” saka vietējais deputāts Ainārs Brezinskis. Viņam pašam neesot nācies sastapties ar personām, kas atbalsta karu Ukrainā, tomēr viņš dzirdējis – arī Gulbenes novadā ir V.Putina ideju atbalstītāji. A.Brezinskis ir aizdomājies arī par to, cik korekti ir šodien Latvijā publiskajā telpā komunikācijai izmantot krievu valodu. Tomēr viņš “Dzirkstelei” saka – negribētu, lai šis apstāklis veicinātu naidīguma izpausmes. Viņš ir par to, lai mēs Latvijā nezaudētu iekšējā miera sajūtu un vēsu prātu. Tajā pašā laikā A.Brezinskis akcentē – viņam ir labi pazīstami cilvēki kā Ukrainā, tā Krievijā, kuri ir pret Krievijas agresīvo politiku.

Vai pretvalstiski domājošo pārliecību var mainīt?

“Esmu sastapusi cilvēkus, kuri runā gandrīz vai pretvalstiski. Tādos brīžos esmu skaidrojusi situāciju, diskutējusi. Taču negribu teikt, ka būtu daudz tādu cilvēku sastapusi. Bet publiskajā telpā noteikti nav pieļaujami pretvalstiski izteikumi. Tā nedrīkst būt, ejot sabiedrībā. Mēs dzīvojam valstī, kura ir definējusi savas vērtības. Jā, mūsu valsts ir demokrātiska, bet mēs neatbalstām teroru un karu,” “Dzirkstelei” saka novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika.

Tajā pašā laikā viņa pauž, ka katram cilvēkam ir tiesības uz savām domām un nevienam nevar likt domāt citādāk. Tomēr G.Švika ir pārliecināta: “Kopējais sabiedrības viedoklis liek mainīties arī indivīdam. Arī tāpēc mums, pašvaldībai, nemitīgi ir jāpauž sabiedrības kopējais viedoklis. Mums katram ir jāsaprot, vai gribam/negribam pie mums, Latvijā, piedzīvot ko tādu, kas tagad notiek Ukrainā. Nav jau noslēpums, ka ukraiņi cīnās par mums visiem. Viņi aizstāv arī mūs, ne tikai sevi. Mēs, Latvija, esam maza valsts. Mēs varam būt nākamie… Vai mēs par to aizdomājamies? Es pati nespēju saprast tos cilvēkus, kas var atbalstīt karu, jo runa jau nav tikai par Ukrainu. Runa ir par jaunajiem cilvēkiem, kas iet bojā. Tie ir ne tikai Ukrainas, bet arī Krievijas jaunie cilvēki, kuri iet bojā, paši nesaprazdami, par ko.”

Karš Ukrainā mums ir licis aktivizēties

“Tā saucamā “piektā kolonna” – viņa te dzīvo, attīstās. Viņai visu šo Latvijas atjaunotās brīvvalsts laiku ir bijis ļauts attīstīties. Būsim godīgi – šeit lielu pārmetumu pelnījusi valsts pārāk lojālā politika. Ilgu laiku šī tēma ir bijusi atstāta novārtā. Mēs Latvijā to diemžēl saprotam. Karš Ukrainā mums ir licis aktivizēties, bet to vajadzēja darīt jau pirms 30 gadiem,” “Dzirkstelei” saka vietējais deputāts Intars Liepiņš.

Kā novārtā atstātu valsts drošību deputāts vērtē situāciju, ka Latgalē jau sen vienīgā televīzija bija Krievijas televīzija. Pārejot uz digitālo formātu, nebija padomāts, ka bezmaksas jeb analogajā apraidē Latvijā joprojām varēja uztvert Krievija raidsabiedrību programmas. I.Liepiņš akcentē, ka tādā veidā daļa sabiedrības ilgstoši dzīvoja ierobežotā informatīvajā telpā. “Tas ir viens no apstākļiem, bet ir vēl citi. Tā sakne ir dziļāka. Es pats zinu cilvēkus, kuriem mājās ir V.Putina bilde, un viņi ir gatavi to bučot un slavēt. Nav saprotams, kādēļ tas tā notiek, bet tā tas joprojām ir. Notikumi Ukrainā kļuva par ūdens smelšanos mutē. Un tagad esam gatavi iespringt, skriet, lai panāktu iekavēto,” prāto I.Liepiņš.

Uzziņa

Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība par tādām publiskām aktivitātēm kā:

* genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu publiska attaisnošana un slavināšana (Krimināllikuma 74.¹ pants),

* aicinājums uz genocīdu (71.¹ pants),

* aicinājums uz agresīvu karu (77. pants),

* darbība, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu (78. pants),

* aicinājums vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti vai teritoriālo vienotību (81. pants).

Avots: Valsts drošības dienests

Uzziņa

Valsts drošības dienests (VDD) ir Latvijas pretizlūkošanas un iekšējās drošības dienests, kura darbība ir vērsta uz Latvijas nacionālās drošības iespējamu apdraudējumu identificēšanu un novēršanu. VDD galvenās darbības jomas ir pretizlūkošana, valsts noslēpuma aizsardzība, konstitucionālās iekārtas aizsardzība, ekonomiskās drošības aizsardzība, pretterorisms, valsts augstāko amatpersonu aizsardzība un pirmstiesas izmeklēšana.

Avots: Valsts drošības iestāžu likums