Iedzīvotāju padomju veidošanā vajag sazobi ar pašvaldību

Astrīda Harju: “Brauciet ciemos pie iedzīvotāju padomes Apē. Izrunāsieties! Vajag!”

Iedzīvotāju konsultatīvo padomju veidošanās Latvijas pašvaldībās norit ar atšķirīgu intensitāti. Gulbenes novadā pagaidām nav nevienas leģitīmas šādas padomes.

Pašvaldības projektu vadītāja Inga Lapse “Dzirkstelei” stāsta: “Līdz šim man ir ziņa, ka vienā pagastā ir pāris individuālie iesniegumi, ka pagastā vajag veidot iedzīvotāju padomi, bet interesi nav izrādījuši desmit, līdz ar to vēl nav uzsākts iedzīvotāju padomes veidošanas process nevienā no pagastiem un pilsētā. Pēc manām domām, lielāka aktivitāte varētu būt pēc pašvaldības domes vēlēšanām.”

Jau vēstīts, ka Gulbenes novadā paredzēts pa vienai iedzīvotāju padomei veidoties pilsētā, kā arī katrā pagastā. Katras padomes sastāvā ievēlamo locekļu skaitu noteiks atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds ir reģistrēts katrā teritorijā. Līdz 1000 iedzīvotājiem ir pieci padomes locekļi, vairāk nekā 1000 iedzīvotāji – septiņi padomes locekļi, Gulbenes pilsētā – deviņi padomes locekļi. Padomes locekļu darbs nebūs algots un darbības laiks būs četri gadi.

Kā ar iedzīvotāju konsultatīvo padomju izveidi veicas kaimiņu novados? “Dzirkstele” aptaujāja vairāku novadu pašvaldību vadītājus.

Alūksnes novadā būs viena padome, Madonas novadā – divas

Alūksnes novada pašvaldībā būs tikai viena iedzīvotāju konsultatīvā padome – tā ir lēmuši deputāti, skaidro domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers.

“Pats svarīgākais ir, lai nešķeltos pilsēta un pagasti. Vajag, lai padome sanāk kopā kā viena novada iedzīvotāji un lemj par kopējām lietam. Nav labi dalīt teritorijas,” viņš skaidro.

Paredzams, ka šajā padomē kā minimums būs pa vienam pārstāvim no katra pagasta, kā arī no pilsētas. Cilvēki jau piesakoties darbam padomē. Kādi 10 vai 12 jau esot pieteikušies. Bet vēl šis process nav beidzies, pieteikties vēl var. Pēc tam pašvaldība organizēs balsošanu.

“Ar likumu ir noteikts, kas un kā pašvaldībām ir jādara,” saka Dz.Adlers.

Iedzīvotāju konsultatīvā padome darbu uzsāks pēc tam, kad būs ievēlēts tās sastāvs.

“Mēs nolēmām, ka pietiks ar vienu šādu padomi, lai nesarežģītu administratīvo procesu, jo nav vajadzīgs veidot padomi katrā pagastā, jo mums pagasti nav lieli un to ir gana daudz,” viņš skaidro un piebilst, ka arī līdz šim pašvaldība regulāri rīkojusi deputātu un darbinieku tikšanās ar iedzīvotājiem, uzklausot viņu vajadzības un daudzas no šīm vajadzībām arī īstenojot.

Pēc Dz.Adlera domām, konsultatīvās padomes izveide dos iedzīvotājiem vairāk iespēju, tomēr viņš arī uzsver: “Nedomāju, ka tāpēc kaut kas mainīsies. Arī līdz šim iedzīvotājiem ir bijusi iespēja iesaistīties pašvaldības darbā, jo mēs organizējām dažādus forumus lauku teritorijās, lai saprastu iedzīvotāju vajadzības.”

Madonas novadā deputāti pagājušā gada otrajā pusē ir lēmuši, ka novadā būs iedzīvotāju divas konsultatīvās padomes. Vienas kompetencē būs kultūras joma, bet otra vērsīs uzmanību uz teritoriālajiem jautājumiem. Pieteikšanās darbam šajās padomēs norit gausi, pagaidām pieteikumu ir maz – stāsta novada domes priekšsēdētājs Agris Lungrevičs.

“Es no pirmās dienas esmu paudis, ka mums savā novadā ir jābūt ar vienotu redzējumu. Mēs nākam ar savu identitāti, katrs esam ar kaut ko īpašs, bet tomēr vienlaikus esam vienoti. Tam varētu būt laba pievienotā vērtība,” viņš saka.

Balvu un Smiltenes novadā padomes jau darbojas

Uzstādījums ir veidot iedzīvotāju padomes katrā pagastā, kā arī pilsētās – gan Balvos, gan Viļakā. Tā stāsta Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.

Grūtāk esot Viļakā dabūt iedzīvotāju kvorumu. Pagastos esot vieglāk.

“Ir, kur padomes jau darbojas. Tās ir ļoti atšķirīgas. Dažādus jautājumus risina. Cilvēki vēršas gan par dzīvošanas apstākļiem, gan par pabalstiem. Reizēm politizē. Kā kurā brīdī. Padomes – tā ir laba iniciatīva. Rugājos ļoti aktīvi darbojas iedzīvotāju padome. Pašvaldības interneta vietnē ir publiskoti visi viņu protokoli, ko ir skatījuši, ko lēmuši. Labi ir tas, ka nekas nav piespiedu kārtā,” viņš saka.

Novērots, ka bieži vien iedzīvotāji savus jautājumus spēj atrisināt saziņā ar pagasta pārvaldes vadību. Ar to arī nereti aprobežojas komunikācija ar pašvaldību un pie deputātiem iedzīvotāji nemaz nevēršas. Tā arī pasakot, ka nav jēgas sanākt kopā savā padomē vai traucēt deputātus, ja var atrast kopēju valodu ar pagasta pārvaldes vadītāju.

Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju saka: “Iespēja veidot padomes, darboties tajās pašiem iedzīvotājiem liek justies vērtīgākiem. Tas ir viņu juridiskais instruments, un viņi no jauna ierauga, ka viņu kopiena ir stipra.”

Viņa stāsta, ka gandrīz jau gadu Smiltenes novadā iedzīvotāju padomes ir izveidotas un darbojas. Ir vēl pagasti, kur to nav, tāpēc par jaunu pašvaldība izsludinājusi vēlēšanu periodu. Novērots, ka cilvēki ir sasparojušies – saka A.Harju. Un pauž, ka iedzīvotāju aktivitātes rādītājs ir viņu dalība pašvaldības organizētajā līdzdalības budžetēšanas konkursā jau trešo gadu pēc kārtas.

“Es pati dzīvoju Apē. Tikko biju uz pasākumu. Iedzīvotāju padome bija gan kūku izcepusi uz pilsētas dzimšanas dienu, gan viņi paši to dalīja cilvēkiem. Piedalījās visā procesā. Tik jauki tas ir,” dalās iespaidos A.Harju.

Viņai esot stāstīts, ka uz Latvijas konkursa “Supernova” noslēgumu Apē iedzīvotāju padome pašvaldības telpās Amatu mājā organizējusi visiem interesentiem kopīgu skatīšanos uz lielā ekrāna. Tā bijusi iespēja kopā just līdzi saviem favorītiem, kopā balsot.

A.Harju slavē arī Gaujienas pagasta iedzīvotāju padomi.

“Ir apzinājuši, ko var un ko vēlas. Kad no pašvaldības pārstāvji bijām tur ciemos, padome noteica dienaskārtību. Tā arī teica: “Jūs esat pie mums ciemos.” Mēs, visi deputāti, esam aicināti atkal atbraukt uz Gaujienu maijā un atskaitīties,” viņa stāsta.

A.Harju uzsver, ka šīs aktivitātes un visas iedzīvotāju ieceres – tas ir tikai pozitīvi.

“Tomēr arī pašvaldībai tas ir liels darbs. Pusi uz pusi kopā ar iedzīvotājiem. Piemēram, Smiltenē cilvēki ierosināja attīstīt Jāņukalnu. Negaidīt nekādus projektus! Teica – attīstīsim kopā!” teic Smiltenes novada domes priekšsēdētāja.

Viņa arī aicina: “Brauciet ciemos pie iedzīvotāju padomes Apē. Izrunāsieties! Vajag!”

SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.