Kā Gulbenes novadā gatavojas nākamajai apkures sezonai

Gulbenes novadā iedzīvotāji aktīvi interesējas par malkas pabalstu

Gulbenietim Viesturam Žīguram ziemā apkurei vajag 10 kubikmetrus malkas. Jau saskaldītu malku viņš iegādājies savlaicīgi – pavasarī, par kravu samaksājot 260 eiro. Cik tagad maksā malka, viņš nemaz neņemas spriest, vien nosaka: “Viss sadārdzinās.

Jāpierod, kur liksies.” Par valsts atbalstu, kas attiecas uz malku, viņš zina, bet neesot īstas ticības, ka solītais tikšos izpildīts, un arī kā lūdzējam doties uz pašvaldību ar pastieptu roku, nav vēlēšanās. Ar ikdienas un sadzīves rūpēm viņš cenšas pats tikt galā saviem spēkiem.

Malka – uz pusi dārgāka

Gulbenieti Ingrīdu “Dzirkstele” satiek pēcpusdienas karstumā strādājam pie malkas. Viņa arī zina par malkas pabalstu. “Klausos televīziju, ziņas, kur visu izstāsta. Zinu, ka pēc atbalsta būs jāvēršas savā pašvaldībā. 60 eiro – tas nav daudz,” saka Ingrīda. Viņa jau pārliecinājusies, ka malkas sadārdzinājums ir uz pusi. Pērn par 20 kubikmetriem malkas samaksājuši aptuveni 400 eiro, šogad 10 kubikmetri maksā 420 eiro. Ziemai noteikti ir nepieciešami 10 kubikmetri. Viņai bažas par to, lai nākamgad malka nekļūst vēl dārgāka.

Gulbenietis Jānis Neilands, kurš nodarbojas ar mežizstrādi un piegādā arī malku, “Dzirkstelei” stāsta, ka tagad jau daudzi ir ziemai malku ir iepirkuši. “Protams, daudzi izvēlas lētāko variantu – bez čekiem, bez kvītīm, lai tikai malka lētāka. Tas ir privāts darījums – lētāk un labāk,” saka J.Neilands un skaidro, ka skaldītai malkai, arī līdz metram garai malkai pavadzīme nemaz nav jāizraksta. “Ja ved trīsmetrīgu malku, tad gan ir jābūt pavadzīmei,” stāsta J.Neilands.

Viņš privātpersonai malku pārdod pa 60 vai 55 eiro par kubikmetru. “Ja ir neliela māja, tad ziemai vajag desmit kubikmetrus malkas, un tie ir 600 eiro. Lielākai mājai – vajag 15, 20 kubikmetrus,” stāsta J.Neilands un piebilst, ka viņam šobrīd ir izdevīgāk vest un pārdot malku nevis privātajiem, bet aizvest pārstrādei uz granulām, saņemot par to 75 eiro par kubikmetru. “Un galva nesāp, bet žēl pensionāru, īpaši to, kam nav atbalsta no tuviniekiem un kuriem pašiem jākuļas ar mazo pensiju. Ir, kas par malku maksā arī pa daļām, jo citādāk nevar,” saka J.Neilands.

Daudzi, kas pārdevuši savus meža īpašumus, tagad kožot pirkstos, jo nedomājuši, ka malkai būs tāda cena. “Tagad viņiem nav nekā, un malka jāpērk,” saka J.Neilands.

Būs nepieciešams dokuments

Saeima ir atbalstījusi virkni pasākumu iedzīvotāju atbalstam, ņemot vērā energoresursu izmaksu straujo pieaugumu gaidāmajā apkures sezonā. Iedzīvotājiem tiks segta daļa no energoresursu cenu pieauguma, un atbalsts no valsts budžeta līdzekļiem plānots par centrālo apkuri, apkurē izmantoto elektrību, dabasgāzi, koksnes granulām, briketēm, malku. Atbalstu 60 eiro apmērā saņems tie, kas mājokli apkurina ar malku un iegādājušies to pirms likuma pieņemšanas, bet nav saglabājuši maksājuma dokumentu. Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne “Dzirkstelei” stāsta, ka iedzīvotāji jau aktīvi interesējas par šo pabalstu gan pilsētā, gan laukos. Pašvaldībā šobrīd neņemas un nevar prognozēt, cik daudz mājsaimniecību varētu pieteikties šim pabalstam. Lai to saņemtu, no 1.oktobra var pieteikties elektroniski “www.epakalpojumi.lv” vai no 3.oktobra – pašvaldībā. Iesniegumi pilsētā būs jāiesniedz Gulbenes novada pašvaldības klientu apkalpošanas centrā, laukos – pagastu pārvaldēs. Līdzi jāņem Mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošs dokuments.

Malkas pabalstam, kur nav maksājuma apliecinoša dokumenta, pieteikuma termiņš kompensācijas saņemšanai pašvaldībā ir 30.novembris. Ja apkurei izmanto granulas vai briketes, vai malku, kurai ir čeks, tad pieteikumus varēs iesniegt vēl līdz nākamā gada 30.aprīlim. Pieteikuma noformēšanai tāpat nepieciešams mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošs dokuments, kā arī maksājumu apliecinošs dokuments par koksnes granulu, koksnes brikešu vai malkas iegādi vienam mājoklim. Ja apkuri nodrošina centralizētā siltumapgāde, tad atbalstu piemēros automātiski rēķinos. “Tuvojoties iesniegšanas termiņam, septembra vidū, papildus informācija sekos,” saka A.Sprudzāne.

Uzziņai:

● Mājsaimniecībām, kurām apkuri nodrošina centralizētā siltumapgāde – kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro/MWh. Atbalsta periods: no šī gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30. aprīlim. Piemēros automātiski rēķinos.
● Mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto granulas vai briketes – kompensēs 50% no izmaksām, kas pārsniedz 300 eiro/tonnu, bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnu. Atbalsta periods: no šī gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim. Jāiesniedz pašvaldībā maksājumu apliecinošs dokuments (maksimālais atbalsta apjoms 1 mājsaimniecībai – 10 tonnas).
● Mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto malku – kompensēs 50% no iegādes cenas, kas pārsniegs 40 eiro/beramo m3, bet ne vairāk par 15 eiro/beramo m3. Atbalsta periods: no šī gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim. Jāiesniedz pašvaldībā maksājumu apliecinošs dokuments (maksimālais atbalsta apjoms 1 mājsaimniecībai – 35 beramie m3. (Beramais kubikmetrs – tas nozīmē, ka telpas kubikmetrs ir nevis kārtīgi aizkrāmēts ar malku, bet sabērts). Atbalsta veids: 60 eiro pabalsts (ja malka iegādāta līdz šā gada 31. augustam un nav maksājumu apliecinošs dokuments). Jāiesniedz pašvaldībā pieteikums no 1.oktobra līdz 30.novembrim.
● Mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju – kompensēs izmaksas par patēriņu virs 500 kWh/mēnesī, bet ne vairāk kā 2000 kWh – 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,160 eiro/kWh, bet ne vairāk kā 0,100 eiro/kWh. Atbalsta periods – no šī gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Jāiesniedz pašvaldībā pieteikums. Avots: Ministru kabinets

– Inita Savicka


Ko var/nevar darīt pašvaldība, lai mazinātu inflācijas slogu?

Ar bažām gaidām ziemu, kurā siltums būs dārgāks kā jebkad. Ne reti “Dzirkstele” saklausa iedzīvotāju replikas par to, ka pašvaldība pati varētu šķeldot uz tai piederošās zemes augošos krūmus, varētu savos parkos un mežos savākt kritušos kokus un izmantot par malku, lai mazinātu centrālapkures izmaksas.
Vai utopija kurināmo gādāt pašiem?

SIA “Gulbenes Energo Serviss”, kas nodrošina siltumapgādi Stāķos un Šķieneros, pieņemtu dāvanu no pašvaldības šķeldas veidā, taču nedomā, ka tas varētu notikt. Par to iepriekš jau “Dzirkstelei” teicis uzņēmuma valdes loceklis Rihards Korns. Vai tiešām šāda malkas vai šķeldas sagādāšana centrālapkurei apejot publiskā iepirkuma procedūru rīkošanu ir tik utopiska? Ar iedzīvotāju šādu domāšanu viss ir kārtībā, “Dzirkstelei” pauž novada deputāts Gunārs Ciglis. “Tāda veidā jau mēs tikām gājuši ārā no deviņdesmito gadu krīzes. No savas pieredzes atceros, kā iedzīvotāji paši gādāja un veda malu ciema katlumājai, lai dzīvokļos būtu nodrošināts siltums. Vecāki gādāja un veda malku skolām un bērnudārziem. Bērnu uzturēšanās maksu bērnudārzā, piemēram, nevarēja samaksāt, maksāja malkā,” stāsta G.Ciglis. Uz jautājumu, vai ir iespējams atgriezties pie šādas prakses tagad, kad atkal esam nonākuši krīzē, deputāts atbild: “Tagad likumdošana ir tā sakārtota, ka tas būtu nelikumīgi un to nedrīkst darīt.”

Gunārs Ciglis, novada deputāts: “Man ir ļoti lielas aizdomas, ka šie miljoni nogulsnēsies ciematos pie Rīgas, kur ir mājas, kuras apsilda ar dabasgāzi un šķeldu”

Vai ir iespējam vienāda pieeja visiem?

G.Ciglis ir bažīgs par to kā valdība plāno novirzīt 440 miljonu eiro energokrīzes pārvarēšanai un sadārdzinājuma kompensēšanai valstī. “Gulbenes novads manā prātā veido apmēram 1 procentu no valsts iedzīvotājiem. Līdz Gulbenei sadārdzinājuma kompensēšanai būtu jānonāk kādiem 4 miljoniem eiro. Jo mēs esam tādi paši kā visi Latvijā, dzīvojam vienādos apstākļos. Jāseko līdzi, vai tā nauda tiks līdz mums,” saka G.Ciglis. Viņš pamanījis arī Latvijas Pensionāru federācijas iniciatīvu par 200 eiro vienreizēja pabalsta piešķiršanu katram vecuma pensionāram. G.Ciglis lēš, ka šāda pabalsta veidā varbūt arī kāds miljons eiro reāli nonāktu Gulbenes novadā. Bet par visu 4 miljoniem eiro kopumā nonākšanu Gulbenes novadā deputāts saka: “Es nezinu. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka šie miljoni nogulsnēsies ciematos pie Rīgas, kur ir mājas, kuras apsilda ar dabasgāzi un šķeldu. Bet līdz Litenes vai Rankas pensionāram mežmalā valdības atbalsts tā arī var nenonākt. Un kādu atbalstu saņems pensionāri Gulbenē, to arī es stipri apšaubu. Vai proporcionāli dabūs tādu pašu kompensāciju siltuma sadārdzinājumam kā Rīgā un tās tuvumā dzīvojošie. Analītiķi saka – valdības sarūpēto kompensāciju ir iespēja saņemt kādiem 800 000 cilvēkiem. Bet Latvijā ir 1,8 miljoni iedzīvotāju.”

Pašvaldība ar malku palīdz pati sev

Gulbenes novadā centrālapkurei, kuru pagastos nodrošina pašvaldība, par kurināmo tiek izmantotas vai nu granulas, vai malka – “Dzirkstelei” stāsta novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts. Par malku gaidāmajai ziemai pašvaldība gādājot pati. K.Dauksts atgādina, ka pagājušajā gadā pašvaldība sāka apsaimniekot savus meža īpašumus. “Šogad praktiski visu malku būsim sagādājuši no saviem īpašumiem. Tomēr ir bailes, kāds būs rudens. Vai paši varēsim ātri un operatīvi piegādāt. Tāpēc tomēr organizējam iepirkumu 500 kubikmetriem malkas. Bet visa pārejā malka mums ir sagādāta no pašu īpašumiem. Kopējais apjoms, kas vajadzīgs visām pašvaldības iestādēm, visiem pagastiem, ir apmēram 3500 kubikmetri. Tātad no saviem īpašumiem būsim sagādājuši 3000 kubikmetrus. 500 kubikmetrus būsim nopirkuši,” stāsta K.Dauksts.

Viņš stāsta, ka pagastos daudzviet pašvaldība apkurei izmanto malku. Lejasciemam vien gadam vajagot līdz 1700 kubikmetriem malkas. Turklāt Lejasciemā šī katlumāja apkalpo visu ciemu, ne tikai pašvaldības iestādes. Malkas apkurei lauku teritorijā esot lieli objekti, kā Lejasciemā, un nelieli. Piemēram, Rankā kultūras nama apkurei tiek izmantotas krāsnis, kas atrodas ēkā. K.Dauksts piebilst, ka malkas iegūšana no saviem īpašumiem pašvaldībai maksā lētāk. Jo jāmaksā tikai par izstrādi (darbu mežā) un par transportēšanu. Piemērs. Faktiskā tirgus vērtība šobrīd esot apmēram 70 eiro par kubikmetru malkas. Pašvaldības mežu malka izmaksājot 30-35 eiro par kubikmetru.

Preiļu pieredze

● Preiļos novada pašvaldība gaidāmajai ziemai šķeldu ražo, pašiem izcērtot pašvaldības krūmus – liecina publiskotā informācija. Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis norādījis: “Jā, kāds uzskatīs, ka tā ir konkurences kropļošana, bet ir jāsaprot, ka ir jābūt adekvātām sarunām. Šajā brīdī krīze nav tikai pašvaldībai, pašvaldības administrācijai, – krīze ir visā valstī.”
● Preiļos centralizēti siltumu nodrošina pašvaldībai piederošā SIA “Preiļu saimnieks”. Uzņēmums, kura apgrozījums pagājušajā gadā saskaņa ar “Lursoft” datiem bija 3 114 627 eiro. SIA “Preiļu saimnieks” mājaslapā teikts, ka siltums tiek ražots 3 pašvaldības katlumājās (par kurināmi izmanto dabasgāzi un šķeldu). SIA “Preiļu saimnieks” iepērk siltumenerģiju no akciju sabiedrības “Preiļu siers”.
● ““Preiļu saimnieka” siltuma tarifs šobrīd ir 54,23 eiro par megavatstundu bez PVN. Informācija par iespējamajām tarifa izmaiņām pagaidām nav publiskota.

– Diāna Odumiņa

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.